Palīdzēt citiem un sev krīzes situācijās
Lai palīdzētu krīzes situācijās, biedrība Skalbes, kam Latvijā ir lielākā pieredze, palīdzot cilvēkiem krīzes situācijās, plāno attīstīt vienotu valsts stratēģiju psiholoģiskās palīdzības nodrošināšanai speciālistiem.
Visbiežāk traģēdijas, katastrofas, negadījuma vietā pirmie nonāk glābēji, policisti, mediķi, sociālie darbinieki, bet psihologi ar cietušajiem strādā vēlāk. Šobrīd psihologa palīdzību sniedz tikai profesionāli psihologi, bet sistēmu varētu padarīt efektīvāku, ja policisti, mediķi un ugunsdzēsēji būtu apmācīti un spētu sniegt atbalstu krīzes situācijā iedzīvotājiem, kā arī pēc krīzes varētu atbalstīt cits citu.
Lai apmācītu, kā sarunāties ar cietušajiem, lai visi pirmās palīdzības speciālisti darbotos vienoti, kā arī ar laiku varētu palīdzēt cits citam, nepieciešamas zināšanas un iemaņas, piemēram, mācēt noskaidrot, kādas ir krīzē nonākušo cilvēku pamatvajadzības, uzklausīt viņus, mazināt satraukumu. Šajās dienās ASV Merilendas universitātes profesors Džefrijs Mičels pasniedz Latvijas speciālistiem savu izstrādāto programmu par krīzēm, kā arī seminārā praktiski māca, kā labāk varētu attīstīt savu komandas darbu krīzes situācijās. Viņš pats strādājis par ugunsdzēsēju un norāda, ka šāda veida palīdzība nav psihoterapija, bet atbalsts uzreiz pēc krīzes situācijas.
Biedrības Skalbes direktore Zane Avotiņa sacīja, ka vispirms speciālisti tiks apmācīti palīdzēt krīzes situācijās cietušajiem, bet līdz tam, lai savējais palīdzētu savējam (policists - policistam, glābējs - glābējam utt.), vēl «tāls ceļš ejams». Dž. Mičels novērojis, ka Amerikā glābēji un policisti paši nemeklē psihologa palīdzību, bet, ja kāds to viņiem sniedz viņiem pierastā vidē, tad izmanto. Vācijā šāda atbalsta programma ieviesta gaisa satiksmes kontroles darbiniekiem - viņi cits citam palīdz uzreiz pēc spēcīga stresa situācijām. Ja iepriekš darbiniekiem mēnesī tika izsniegta darba nespējas lapa vidēji uz trim dienām, tad tagad šā iemesla dēļ viņiem nav vajadzības pārtraukt strādāt pat īslaicīgi. Arī Austrālijā ieslodzījuma vietu darbinieku vidū samazinājies to darba kavējumu skaits, ko izraisījušas krīzes vai stresa situācijas.
Z. Avotiņa stāstīja, ka Latvijā vienotas valsts stratēģijas izstrāde ir «attīstības sākumā», Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam Veselības ministrijas uzdevumā ir jāizstrādā vienots plāns, kā nodrošināt psiholoģisko palīdzību cietušajiem valsts līmenī pēc vienotas shēmas.