Šodien Zolitūdes traģēdijas krimināllietā liecināja bijušais "Re&Re" darba vadītājs būvobjektā Priedaines ielā, tomēr viņš nevarēja atcerēties lielāko daļu dokumentācijas, kā arī radās neskaidrības viņa liecībās attiecībā uz pieļaujamo slodzi uz jumta.
Viņš liecināja, ka darbadienas beigās atskanēja trauksmes zvans, līdz ar to viņš devās pie "Maxima" apsarga, kurš viņam atbildēja, ka viss esot bijis kārtībā, tāpēc vīrietis devās atpakaļ uz objektu.
Liecinieks nolēma veikt apsekošanu, tomēr nekonstatēja iemeslus tam, kāpēc skanēja signalizācija. Viņš vēlreiz devās pie apsarga, kurš norādīja, ka izsauca apsaimniekotājfirmas pārstāvi un atslēdza signalizāciju. Tomēr viņš neredzēja, kā tika atslēgta signalizācija.
Bijušais "Re&Re" darbinieks stāstīja, ka visu laiku, kamēr viņš un vēl divas personas veica apsekošanu, skanēja signalizācija - apmēram 40 minūtes. Viņš pats objektu pameta aptuveni plkst.17.40.
Jautāts, vai veikalā un ēkā bija vienota signalizācija, viņš skaidroja, ka bija vienota sūkņa stacija, līdz ar to var teikt, ka bija vienota signalizācija. Liecinieks bija nogājis apsekot arī pagrabu, tomēr ne visu - viņš sacīja, ka ūdens sūknis darbojās nepārtraukti, bet viņš neinformēja apsardzes darbiniekus par savām aizdomām, ka zūd spiediens ugunsdzēšanas sistēmā.
Liecinieks pastāstīja, ka otrās kārtas būvniecības laikā, betonējot karkasu, bija nepieciešams vietām atsegt ēkas jumtu, bet viņš uzsvēra, ka ne veikala daļā - tur, iespējams, notika īslaicīga ūdens ieplūšana. Savukārt par plaisām veikala telpās vai palīgtelpās vīrietim nekas nebija zināms.
Viņš uzsvēra, ka smagā tehnika uz jumta netika izmantota - materiāli tur tika nogādāti ar celtņa palīdzību. Būvobjekta darbu vadītājs arī sacīja, ka nekad netika pārsniegts atļautais melnzemes svars uz jumta.
Bijušais "Re&Re" darbinieks objektā piedalījās no otrās kārtas būvniecības.
Advokāts Artūrs Zvejsalnieks lieciniekam jautāja, ar kādiem dokumentiem viņš iepazinās pirms darbu sākšanas uz jumta un vai viņš iepazinās ar būves ģenerālplānu. Liecinieks teica, ka iepazinās ar otrās kārtas būvniecības dokumentāciju - ja tur tāda bija, tad iepazinās.
Uz jautājumu, vai viņa rīcībā bija darbu veikšanas projekta dokuments un vai ar tādu viņš bija iepazinies, liecinieks atbildēja, ka "neatceras". Jautāts par vibroblietes izvietošanu un kur tādu drīkstēja novietot uz jumta, liecinieks nevarēja atbildēt.
Uz lielāko daļu jautājumu par dokumentāciju liecinieks nevarēja atbildēt, norādot, ka viņš neatceras.
Būvdarbu žurnāls glabājās būvobjektā, ofisā, kas tika slēgts, sacīja liecinieks, norādot, ka tam varēja piekļūt apakšuzņēmēji "Re&Re" pārstāvju klātbūtnē.
Apsūdzētais ēkas būvinženieris Ivars Sergets uzdeva lieciniekam jautājumu par slodzēm un to, kāpēc tās atšķiras liecinieka teiktajā un apakšuzņēmēju teiktajā, - vīrietis uz šo jautājumu nevarēja atbildēt. Savā pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtajā liecībā viņš bija norādījis, ka pieļaujamais svars bija 1,6 tonnas uz kvadrātmetru, bet šodien - divas tonnas, ko viņš redzēja paskaidrojuma rakstā.
Sergets jautāja, kā gan liecinieks varēja kontrolēt slodzi, ja nezināja, kur konkrētā zonā slodzes varēja atrasties, lieciniekam atbildot, ka mēģināja izvietot vienmērīgi, lai tās nav par daudz.
Tāpat advokāts Dmitrijs Skačkovs mēģināja uzzināt, no kādiem avotiem liecinieks ieguva informāciju par pieļaujamajām slodzēm. "Re&Re" kādreizējais darbinieks teica, ka "tāda tika viņam norādīta, ka par tādu dzirdējis". Šim apstāklim uzmanību pievērsa Zvejsalnieks, uzsverot un jautājot, vai tiešām liecinieks zināja par konkrētu slodzi.
Liecinieks tika pratināts praktiski visas dienas garumā.
Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, kuru skata Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.