Saruna ar filoloģijas doktori, LU profesori Ausmu Cimdiņu par nupat iznākušu pētījumu, kurā plaši no dažādiem aspektiem vērtēta mūsu izcilās dzejnieces, Raiņa tuvākās līdzgaitnieces un dzīvesbiedres Aspazijas vieta latviešu literatūrā un sociālpolitiskajā dzīvē. Gan viņas dzīves laikā, gan mūsdienās, kad daudzas Aspazijai tuvas lietas aktualizējušās gluži citādā rakursā, nekā viņa pati varbūt būtu kādreiz domājusi. Arī par terminoloģisko jucekli, kas, iespējams, radīts apzināti, lai nojauktu robežas starp dzimumu bioloģisko un sociālo esamību un sajauktu to vienā grūti nodalāmā putrā.
- Ir iznācis rakstu krājums Aspazija un mūsdienas. Dzimums, nācija, radošie izaicinājumi. Šā krājuma ievadrakstā Aspazijas izaicinājums zinātnei un tēvzemei jūs veselu apakšnodaļu esat veltījusi feminisma un gender teorijas valodnieciskajam aspektam. Kāpēc tas jums likās tik būtisks jautājums, lai tam veltītu atsevišķu raksta nodaļu?
- Iesākumā drusku par pašu grāmatu. Tā šoreiz saucas drusku smalkāk nekā rakstu krājums. Tā ir kolektīva zinātniska monogrāfija, un mans pienākums ir pateikt, ka galvenais finansētājs un intelektuālā ieguldījuma veicinātājs ir Norvēģijas finanšu intrumenti. Projekts, kura ietvarā šis darbs tapis, saucas Gender, Power and Culture: Diversity and Interactions in Latvia and Norway, un tad, gribot negribot, ir jādomā, kā to gender tulkot latviski, runājot par Aspaziju. Šajā monogrāfijā ir mans analītiskais ievads un viens mans raksts. Zinātnē ļoti svarīga lieta ir tieši terminoloģija. Viena lieta ir jēdzieni, termini, kuri ir tautas mutē, apritē un tiek lietoti automātiski, pat nepiedomājot, bet šis gendera vai džendera jautājums aktualizējās latviešu humanitārajās un sociālajās zinātnēs jau deviņdesmitajos gados. Tas bija laiks, kad dažādu iemeslu dēļ angļu valodā, kas kļuvusi par starptautisko saziņas valodu, dažādos cirkulāros, statistikas izdevumos un citur, lai apzīmētu dzimumu, vārds sex tika aizvietots ar vārdu gender. Agrāk, aizpildot dažādas veidlapas, dzimums tika apzīmēts ar vārdu sex, tagad tā vietā raksta gender. Angļu valodā sex nozīmē ne tikai dzimums, un 20. gadsimta nogalē sākās sabiedrības totāla seksualizācija, kad sekss cilvēkiem tiek bāzts virsū no visām pusēm. Līdz ar to cilvēku sociālās esamības izteikšanai angļu valodā ir ļoti neērts šis vārds sex, jo angliski sex ir ne tikai dzimums, bet arī dzimumakts. Par šo lingvistisko niansi angļu valodā ir ļoti daudz anekdošu, kuras precīzi parāda, kur ir problēma. Lai sociālpolitiskajā diskursā nerastos pārpratumi, tika ieviests šis gender jēdziens, kurš latviski nozīmē - dzimums. Tā ir viena lieta, bet ir arī otra. Sekojot Simonas de Bovuāras aforismam - par sievieti nepiedzimst, par sievieti kļūst -, vienlaikus tika revidēts jautājums par sievietes sociālo lomu un funkcijām. Ar aforismiem, vienalga vai tas ir Kaudzīšu Reinis vai de Bovuāra, ir tā, ka aforisms ir pareizs tikai vienā, ļoti konkrētā, aspektā. Arī šis de Bovuāras aforisms tika interpretēts tādā radikālā feminisma virzienā. Respektīvi, ka sievietes tiekot audzinātas atbilstoši maskulīnajai ideoloģijai, un no tā izriet attiecīgas konsekvences. Bet cilvēks ir biosociāla būtne, un ar šo gender tika domāts nošķirt cilvēka bioloģisko esamību/dabu no sociālās esamības. Taču tas, ka cilvēks ir biosociāla būtne, nekad nevienam nav bijis noslēpums. Tā akadēmiskās latviešu sabiedrības daļa, kas vārdu gender sākuši tulkot kā dzimti, aizņemoties šo jēdzienu no gramatiskajām kateogorijām, šajā ziņā ir unikāla, jo ne krievi, ne vācieši, ne lietuvieši gender šādi netulko. Šajās valodās gender tiek tulkots kā dzimums.
- Kāpēc Latvijā ir izveidojies šāds terminoloģisks juceklis - genders, dzimums, dzimte? Ilgus gadus varēja iztikt ar dzimumu biosociālajā ziņā, ar dzimti kā gramatisku kategoriju, bet gender varēja lietot angļu valodas filologi?
- Jūs taču zināt, kā tulkoja tā saukto Stambulas konvenciju. Par ko tur ir runa? Vai par dzīvām, ķermeniski iemiesotām būtnēm vai tie ir priekšstati par sociālām lomām un funkcijām. Jēdziens gender angļu valodīgajās sociālajās zinātnēs ir izplatīts jau kopš septiņdesmitajiem gadiem. Tagad ir atklājies, ka tas nav universāls termins un rada daudz teorētisku un metodoloģisku problēmu. Sociālās zinātnes gender angļu valodā lieto, bet ir humanitāro zinātņu pārstāvji, kas principā atsakās lietot šo jēdzienu. Viņiem ir vīrietis, sieviete, viņiem ir dzimumu diference, viņiem ir dzimumu identitāte utt.
- Mēs runājam par anglisko vai latvisko vidi?
- Par anglisko, jo tas ir anglicisms. Ko gribu teikt? Angļu valodā sociālajās zinātnēs šis jēdziens figurē, bet tam ir cits saturs nekā dzimte. Tad, kad deviņdesmitajos gados nāca klajā Maijas Kūles grāmata, kurā viņa runāja par šīs teorijas ienākšanu, līdztekus feminismam, tad viņa šo jēdzienu netulkoja un lietoja - gender. Krievu valodā arī netulko. Savā rakstā es piesaucu netulkojamo filozofisko terminu vārdnīcu, un gender tur ir viens no spilgtākajiem piemēriem, ka tas citās valodās nav viennozīmīgi tulkojams sociālās kategorijas izpratnē. Gender angļu valodā līdz sešdesmitajiem, septiņdesmitajiem gadiem bija viennozīmīga gramatiska kategorija. Gramatikā vīriešu, sieviešu dzimte, kam nav nekāda sakara ar bioloģisko dzimumpiederību. Tagad latviešu valodā ir radusies tulkošanas problēma, jo ir trīs tulkošanas varianti - dzimums, dzimumsocialitāte un dzimte. Kāpēc daļa akadēmiskās sabiedrības vārdu «dzimums» aizstājusi ar vārdu dzimte, to prasiet viņiem. Es zinu, kāpēc, runājot par Aspaziju, es nevaru teikt «Aspazijas dzimte». Es nerunāju par šīm lietām anglicisma gender vienpusīgajā izpratnē. Tāpēc arī šīs grāmatas virsrakstā, arī lai vieglāk to bibliografēt, šo gender es tulkoju kā dzimumu, nevis kā dzimte. Daži to tulko citādi, uzskatot, ka vārds «dzimums» ir kļuvis tāds politiski slidens.
- Aspazijas gadījumā, protams, lietot vārdu «dzimte» vai gender būtu, mazākais, jocīgi, bet mūsdienās šo vārdu cenšas lietot tādā kā vienādības, bezdzimuma, ārpusdzimuma izpratnē. Ir ļoti izplatīta šī genderblind (dzimumneredzošā) politika, kad pat ievērot cilvēka dzimumu skaitās nepiedienīgi.
Vairāk lasi šodienas Neatkarīgajā!