Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī 14,9% personu, kas pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos bija reģistrētas kā bezdarbnieki, atrada darbu, un tas ir 11.zemākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati.
Mazāks nekā Latvijā pirmajā ceturksnī darbu atradušo cilvēku, kas oktobrī-decembrī bija bezdarbnieki, īpatsvars bijis Maltā (3,1% no ceturtajā ceturksnī reģistrētajiem bezdarbniekiem, bet dati par šo valsti varētu būt neprecīzi, jo aprēķināti, no iepriekš reģistrēto bezdarbnieku skaita atņemot bezdarbnieku statusu saglabājušo un darba tirgū par neaktīviem kļuvušo skaitu), Bulgārijā (3,2% no ceturtajā ceturksnī reģistrētajiem bezdarbniekiem), Grieķijā (4,3%), Rumānijā (5,3%), Polijā (10,3%), Īrijā (12,5%), Itālijā (12,8%), Horvātijā (13,0%), Kiprā (14,3%) un Slovākijā (14,6%).
Lietuvā darba gaitas gada pirmajos trīs mēnešos sāka 17,5% cilvēku, kas pērn ceturtajā ceturksnī bija bezdarbnieki.
Lielākā bezdarbnieku iesaiste darba tirgū ES pirmajā ceturksnī reģistrēta Dānijā (30,3% no ceturtajā ceturksnī reģistrētajiem bezdarbniekiem), Zviedrijā (22,5%), Austrijā (22,3%) un Portugālē (20,2%).
ES vidēji 15,4% personu, kas ceturtajā ceturksnī bija bezdarbnieki, gada pirmajos trīs mēnešos kļuva par nodarbinātajiem. Skaitliski trīs miljoni cilvēku ES, kas pagājušajā gada oktobrī-decembrī bija bezdarbnieki, nākamo trīs mēnešu laikā sāka strādāt.
13 miljoni cilvēku ES jeb 65,7% no bezdarbniekiem, kas bija reģistrēti ceturtajā ceturksnī, arī janvārī-martā saglabāja šo statusu.
Vislielākais pirmajā ceturksnī esošo bezdarbnieka statusu saglabājušo īpatsvars reģistrēts Grieķijā (94,6%), Bulgārijā (82,3%) un Slovākijā (81,4%).
Savukārt vismazākais personu, kas saglabāja savu bezdarbnieka statusu, īpatsvars bijis Dānijā un Itālijā (abas valstīs 50,0%), kā arī Igaunijā (51,2%, par šo valsti dati nav pieejami par darbu atradušo un aktīvo darba tirgu atstājušo personu īpatsvaru). Latvijā bezdarbnieka statusu saglabāja 64,6% ceturtajā ceturksnī reģistrēto bezdarbnieku, bet Lietuvā - 77,9%.
Savukārt 3,7 miljoni cilvēku, kas pērn ceturtajā ceturksnī ES dalībvalstīs bija bezdarbnieki, pirmajā ceturksnī kļuva par ekonomiski neaktīvām personām, piemēram, studentiem, pensionāriem vai mājās dzīvojošām personām. Tas veidoja 18,9% no visiem ceturtajā ceturksnī bez darba reģistrētajiem ES iedzīvotājiem.
Lielākais personu, kas ceturtajā ceturksnī bija reģistrēti bezdarbnieku rindās, bet pirmajā ceturksnī kļuva par ekonomiski neaktīvām personām, īpatsvars reģistrēts Itālijā (37,1%), Nīderlandē (28,4%), Horvātijā (24,5%), Polijā (24,0%), Somijā (23,4%) un Latvijā (20,5%). Savukārt vismazākais tādu personu īpatsvars bijis Grieķijā (1,1%), Slovākijā (4,1%) un Lietuvā (4,6%, bet dati par šo valsti varētu būt neprecīzi, jo aprēķināti, no iepriekš reģistrēto bezdarbnieku skaita atņemot bezdarbnieku statusu saglabājušo un darbu atradušo skaitu).
Kopumā ES 169,7 miljoni cilvēku jeb 96,2% no personām, kas pērn oktobrī-decembrī bija nodarbināti, palika nodarbināti arī šā gada pirmajā ceturksnī, bet 1,7% jeb 2,9 miljoni pirmajā ceturksnī darbu zaudēja, savukārt 2,2% jeb 3,8 miljoni kļuva par ekonomiski neaktīvām personām.
ES vidējais rādītājs ir rēķināts, balstoties uz 26 valstu datiem, jo dati par Beļģiju un Vāciju nav pieejami. Igaunijas un Luksemburgas dati netiek publicēti nelielās atlases grupas datu dēļ, tādēļ šīm valstīm dati ir pieejami tikai par to personu, kas palika bezdarbnieka statusā, īpatsvaru.