Mediķi protestēs pret valdības bezatbildību

Mediķu arodbiedrība ir gatava jaunām protesta akcijām, lai «atvērtu acis valdībai, Saeimai un ierēdņiem», un šoreiz mediķiem padomā radoši piketi. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja vietniece Līga Bāriņa saka: mēs varētu dalīt baltos ārstu un māsu virsvalkus, aicinot medicīnas darbinieku ikdienā iejusties politiķiem un ierēdņiem, lai viņi saprastu, cik salda maizīte ir mediķa darbā pašreizējā situācijā Latvijā.

Mediķu arodbiedrību neapmierina valdības rīcība, bezatbildība un nevēlēšanās risināt problēmas veselības aprūpē, tāpēc kārtējo reizi arodbiedrība jau tuvākajā laikā lems par konkrētu protesta formu. «Streiki un piketi neuzrunā ne Saeimas deputātus, ne ministrus,» atzīst L. Bāriņa. «Mēs domājam izdalīt politiķiem baltos halātus, lai viņi nāk un strādā mūsu vietā.» Arodbiedrību biedriem padomā ir arī kāds uzvedums, kur ļaunais cīnītos pret labo, proti, mediķi ir gatavi pat kļūt par aktieriem, lai pievērstu uzmanību «politiskajam teātrim». Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris uzsver, ka nekādā gadījumā netiks rīkota tāda protesta akcija, kas apdraudētu pacientus un viņu ārstēšanu, tas nozīmē, ka streiks klasiskā tā izpratnē netiks rīkots.

Kādas ir mediķu arodbiedrības prasības? Konkrēti tās tiks noformulētas īsi pirms publiskām akcijām, taču arodbiedrība un tās sadarbības partneri - Latvijas Slimnīcu biedrība un Latvijas Māsu asociācija - ir pilnīgi pārliecināti: tā turpināties nedrīkst. Arodbiedrību neapmierinātību izraisa valdības attieksme ne tikai pret sociālajiem partneriem - veselības nozares dalībniekiem, bet Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Komisijas un arī Pasaules Bankas rekomendāciju ignorēšana. «Kāpēc tad vajag uzklausīt veselības nozari? Ja jau valdība ir pietiekami gudra un pati zina, kā ārstēt pacientus, tad varbūt arī mediķus Latvijai nevajag?» vaicā mediķi.

V. Keris apkopojis «valdības mitoloģiju» jeb vairākus mītus, kuri tiek izmantoti, lai pierādītu, ka veselības nozarei papildu finansējums nav nepieciešams. «Valdība tiražē mītu, ka veselības aprūpi nevar finansēt labāk, jo valstij nav naudas, taču nauda ir, tikai jautājums - kādas ir prioritātes,» atspēkojot šo mītu, V. Keris atsaucas uz Eiropas Komisijas datiem par budžeta izlietojumu Latvijā, kur parādās, kuras nozares ir «pārfinansētas», bet kuras gadiem cieš no līdzekļu trūkuma. Veselība ir viena no tām nozarēm, kur budžeta izlietojums ir viszemākais visā Eiropas Savienībā. Otrs mīts, pēc V. Kera teiktā, ir «Latvijas veselības aprūpes sistēma nav efektīva, nav vērts tādā ieguldīt». «Manās rokās ir pētījums, kurā valstu veselības sistēmas un to efektivitāte salīdzināta ar naudas ieguldījumiem, un Latvija ir desmitajā vietā. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz tās finansējumu, valsts sasniedz labus rādītājus, labākus nekā varētu gaidīt, ņemot vērā naudas maka biezumu,» stāsta V. Keris.

Vēl viens no mītiem, kas pašlaik izskan visskaļāk, ir par plānu, kā veselības nozari turpmāk finansēt. «Mums draud - ja veselībai novirzīs vienu procentu no sociālajām iemaksām, sabruks pensiju sistēma un nevarēs vairs izmaksāt pabalstus, taču tā nav taisnība - sociālās aizsardzības sistēma netiks sagrauta,» uzsver mediķu arodbiedrības vadītājs. «Lielākā daļa citu Eiropas Savienības valstu, tostarp Lietuva un Igaunija, veselības aprūpei novirza daļu no sociālajām iemaksām, un Latvija ir viena no retajām valstīm, kas to nedara.» Arodbiedrības uzskata, ka valdībai ir jāatbalsta Veselības ministrijas izstrādātais variants par sociālo iemaksu novirzīšanu veselības aprūpei, jo tas dotu vismaz 70 miljonu eiro papildus jau nākamgad, kas kopā ar valdības apsolīto finansējumu, 35 miljoniem eiro, būs vismaz viens solis pretim situācijas uzlabošanai veselības nozarē. Mediķi arī nesaprot veselības ministres Andas Čakšas rīcību, virzot valdībai izskatīšanai divus variantus veselības aprūpei, ko pati ministrija neatbalsta un kas varētu pat pasliktināt situāciju. «Iespējams, kādā brīdī ministrei būs jāizšķiras, ar ko viņa ir kopā - veselības nozari vai valdību,» pieļāva V. Keris.

Valsts budžeta izdevumi veselības aprūpei Baltijā

% no budžeta izdevumiem

Latvija 9,8

Igaunija 12

Lietuva 12,5

% no iekšzemes kopprodukta (IKP)

Latvija 3,2

Igaunija 5,1

Lietuva 4,2*

Pasaules Veselības organizācija kā minimumu iesaka novirzīt vismaz 12% no valsts kopējā budžeta, lai varētu runāt par veselības aprūpes sistēmas efektivitāti

* OECD dati par 2014. gadu

Avots: Neatkarīgā, Pasaules Veselības organizācija