Latvijas pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) procesā pastāvēja bažas, ka valsts varēja ļoti būtiski palēnināt pašu iestāšanās procesu, kam būtu nopietnas finansiālās sekas, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas vēstniece OECD Ivita Burmistre.
Vēstniece skaidroja, ka iestāšanās process OECD bija ļoti interesants un dažādiem izaicinājumiem pilns. "Protams, vienā vai otrā posmā bija viens vai divi jautājumi, kuros mums vajadzēja saņemties, kā arī ieviest tās OECD rekomendācijas, kuras bija priekšnosacījums pozitīvam lēmumam par Latvijas uzņemšanu," sacīja diplomāte.
Viens no šiem jautājumiem bija atzinums Korupcijas apkarošanas darba grupā, kur īpašu uzmanību OECD dalībvalstis pievērsa jautājumam par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novēršanu. Tāpat tika runāts par korupcijas apkarošanas jautājumiem, bet beidzamais bija par korporatīvās pārvaldības komiteju, kur komiteja un organizācijas dalībvalstis gaidīja, kad Latvija beidzot ieviesīs Saeimā pieņemto likumu un izpildīs tās saistības, kuras iestāšanās procesā valsts bija uzņēmusies attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, atbilstoši OECD principiem un vadlīnijām.
Vēstniece atgādināja, ka Latvija līdz gada beigām uzņēmusies atjaunot profesionālas un neatkarīgas padomes lielākajās valsts kapitālsabiedrībās. Diplomātes ieskatā atbildīgās Latvijas institūcijas izdarīja lielu darbu, lai pārliecinātu OECD dalībvalstis, ka Latvija apņēmusies sakārtot šīs jomas atbilstoši OECD standartiem, turklāt ne tikai iestāšanās OECD dēļ, bet gan tādēļ, ka tas ir Latvijas ilgtermiņa interesēs.
Vaicāta, vai tika saņemti kādi signāli par to, ka Latvijas neizdarība varētu tiešām nopietni apdraudēt valsts pievienošanos OECD, diplomāte izteicās, ka tas varēja krietni paildzināt pašu iestāšanās procesu. "Negribētu sacīt, ka bija brīdis, kurā no dalībvalstīm varējām just attieksmi: "Jūs nekādā gadījumā netiksiet uzņemti!" Tā tas nebija," apliecināja jaunā vēstniece.
Viņa atgādināja, ka Latvijas izvērtējums atsevišķās komitejās un darba grupās parādīja konkrētas rekomendācijas, kuras bija jāievieš likumdošanā, un attiecīgās komitejas un darba grupas ātrāk nesniegtu pozitīvu atzinumu, iekams tas netiktu izdarīts. Tomēr pastāvēja bažas, ka Latvija varēja ļoti būtiski palēnināt iestāšanās procesu, un tam jau būtu nopietnas finansiālās sekas.
"Šī neizdarība varēja arī atstāt nopietnu negatīvu ietekmi uz mūsu starptautisko reputāciju. Esmu ļoti priecīga, ka tā tas nenotika, jo atbildīgie brīži mums lika saņemties, un ar ciešu valdības un parlamenta atbalstu mēs spējām pavirzīties uz priekšu," teica vēstniece.