Latvijai jātīra komercbankas

KLUSI, BET IENESĪGI darbojas Latvijā maz pamanāmā Latvijas pasta banka © Arnis Kluinis

Pieticīgais 305 000 eiro naudassods Latvijas pasta bankai (LPS) ir caur Ameriku nākusi atbalss notikumiem Moldovā, kur bariņš ar bankām saistītu ļaužu nupat kā ielikti cietumā.

Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) soda uzlikšana LPB iekrīt precīzi tajā brīdī, kad atkal intensīvi tiek meklēta nauda un vainīgie par apmēram viena miljarda ASV dolāru pazušanu no kādreiz trijām lielākajām Moldovas komercbankām. FKTK apstiprina, ka sods bankai uzlikts par līdzdalību šā miljarda nogādāšanā uz ofšoros reģistrētu firmu kontiem.

Tagad jau likvidēto Moldovas komercbanku izputināšana laikam sākusies 2009. gadā. Domas dalās par to, kas īsti notika 2014. gada beigās. Proti, vai tieši tad no bankām tika aizvāktas lielākās naudas porcijas, vai arī tad naudas bankās vairs nebija, bet notika banku darījumu dokumentu iznīcināšana. Pat pēc tam bankas vēl spēja eksistēt gadu, līdz Moldovas valdība sadūšojās atzīt, ka visa nauda no bankām pazudusi un bankas ir jālikvidē. Banku saistības pret noguldītājiem u.c. prasītājiem nosedza Moldovas Nacionālā banka ar Moldovas valdības garantētu aizdevumu, kas uzliek milzīgu slogu valsts budžetam. Pēc pazudušās naudas absolūtā apmēra trīs Moldovas bankas Moldovai izmaksā aptuveni tikpat, cik viena Parex banka - Latvijai, taču Moldovā nepilns miljards eiro ir izsitis relatīvi lielāku robu valsts finansēs, jo tās ir daudz mazākas nekā Latvijai. Vismaz formāli trīsarpus miljonu Moldovas valstspiederīgo saražotais kopprodukts tur līdzinās tikai astoņiem miljardiem eiro jeb Latvijas valsts tagadējam budžetam. Moldovas valdībai jāiztiek ar pusotru miljardu eiro 2016. gada budžetā, kas tur tika pieņemts tikai pirms dažām nedēļām. Tā ir skaidra zīme ļoti draudošai ekonomiskajai situācijai, kas padara valsti sprādzienbīstamu arī politiski. Moldovas parlamentā balsojumi par vai pret uzticību valdībai kļuvuši par ikmēneša rituālu, kāds jāizpilda arī šajās dienās.

Moldovas valdības 2015. gada rudens paziņojums par lielāko banku izputēšanu izraisīja masu nemierus, kam politiķi lika pretī ne tikai policiju, bet gatavību upurēt vienu grēkāzi - 2009.- 2013. gada premjerministru Vladu Filatu, kuru pagājušā gada oktobrī apcietināja un nupat kā notiesāja uz deviņiem gadiem cietumā ar mantas konfiskāciju. Tautu tas tomēr nenomierināja, piespiests atkāpties tika arī V. Filata pēctecis, un valsts palika bez valdības, kuru pārņemt varēja uz Krieviju orientēti spēki. Pagājušā gada nogalē Amerikas Savienoto Valstu iestādēs aptvēra Moldovas banku afēras iespējamās ģeopolitiskās sekas (Moldovas ģeogrāfiskā novietojuma ietekme uz Ukrainu ir nepārprotama un milzīga) un dusmu izgāšana par to ķēra arī Latviju. Latvijai nācās demonstrēt, ka tā spēj ja ne uzraudzīt, tad vismaz sodīt noziedzīgi iegūtas naudas slēpšanā pieķertus baņķierus. No Moldovas afērā nosauktajām PrivatBank, ABLV Bank un LPB paraugsodīšanai tika izvēlēta Ukrainas oligarham Igoram Kolomeiskim piederošā PrivatBank, bet pēc tam represijas pavērsās pret tagad jau likvidēšanai pakļauto Trasta komercbanku, kas Moldovas sakarā nosaukta nebija. Šā gada sākumā upurēt nācās arī FKTK priekšsēdētāju Kristapu Zakuli. Latvijas gaumē tas nozīmē, ka viņam ļāva vienkārši aiziet no darba. Tagadējā situācijā komfortabli nevar justies ABLV Bank, kas Latvijā skaitās liela un varena.

ASV, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstij Rumānijai pagājušajā gadu mijā nācās pielikt lielas pūles, lai tobrīd topošā Moldovas valdība līdzinātos vairākām iepriekšējām valdībām. Latvijas komercbanku un baņķieru tīrīšanas turpinājumu lielā mērā noteiks tas, vai ASV izdosies noturēt šādu Moldovas valdību varbūt tagadējās, varbūt jau nākamās valdības izskatā. Ja tas neizdosies, tad vajadzība pēc jauniem grēkāžiem un viņu sodīšanas skaļuma būs liela.

Moldovas baņķieru jaunās ķerstīšanas tehniskais iemesls ir tāds, ka no Moldovas uz ASV izsprucis un tur kompetentām iestādēm liecības sniedzis bijušais vadītāja vietnieks tādā Moldovas iestādē, kāda Latvijā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Sekojuši ASV jautājumi Moldovai, uz kuriem atbildēt nācās ne ar atrakstīšanos, bet ar akcijām jeb atrakcijām, kādas Latvijā pazīstamas saistībā ar ASV kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski. Sākušās kratīšanas un apcietināšanas, pabeigta V. Filata tiesāšana, un galvenais, ka cietumā nonāca Ilans Šors, uz kura liecību pamata V. Filatu notiesāja. Tas ir liels pārsteigums laikam visvairāk I. Šoram, kurš bija trīskārtīgi nodrošinājies pret kriminālvajāšanu Moldovā: dzimis Izraēlā, par sievu apņēmis Krievijas dziedātāju Žasminu, kļuvis par deputātu un tālāk pašvaldības vadītāju kādā Moldovas pilsētiņā.

LPB atliek cerēt, ka šī banka no tālākās vaininieku meklēšanas atpirkusies ar naudu, kas nav liela kaut vai salīdzinājumā ar 4,43 miljoniem eiro, ko banka uzrādījusi par 2015. gada peļņu. 2008. gada septembrī reģistrētā banka publiski maz zināma, jo apkalpo vai nu juridiskās personas, vai fiziskas personas ar augstiem un ļoti augstiem ienākumiem, kas lieku publicitāti nevēlas. Firmas.lv datu bāze rāda, ka bankas īpašniece ir SIA Mono, bet starp tās īpašniekiem galvenais ir Mihails Uļmans. Bankas nosaukums ir liecība par kādreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera atklāsmēm, ka nerentablās Latvijas Pasta nodaļas varēšot padarīt rentablas kā banku norēķinu punktus un ka šīs pārvērtības finansēšot nevis valsts, bet Mono.



Latvijā

Apelācijas sūdzību par pirmās tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2025.gada 13.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais