Kanādas vadītā bataljona izvietošana Latvijā neprasīs papildu valsts budžeta finansējumu, kas līdz šim nebūtu plānots, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis sacīja, ka ieguldījumi infrastruktūrā plānoti jau iepriekš un arī pēc NATO samita rezultātiem nav jāveic nekas "jauns vai negaidīts". Līdz ar to viss notiks Aizsardzības ministrijas plānotā budžeta ietvaros.
Ejot uz finansējuma pieaugumu aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, palielinājums būs arī nākamajā gadā, un nedz no partneru, nedz no AM puses netiek prasīts papildu finansējums.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar NATO samitā lemto un Latvijas aizsardzības nozares vadības paziņoto Latvijā dislocējamo NATO daudznacionālo bataljona lieluma kaujas grupu veidos Kanāda un Polija. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons gan uzsvēra, ka aptuveni ir iezīmējušās arī pārējās valstis, kas varētu vēl papildināt bataljonu. Viņš gan ne apstiprināja ne noliedza iepriekš neoficiāli izskanējušo informāciju, ka bataljonā varētu piedalīties arī Itālija, Dānija, Portugāle un Francija.
NATO līgums gan paredz, ka katra valsts sedz savas uzturēšanās izmaksas, taču, kā atzīmēja Garisons, sarunu rezultātā var vienoties par citiem risinājumiem.
LETA jau maija beigās vēstīja, ka Ādažu militārajā bāzē šogad un nākamgad plānoti vērienīgi projekti, lai tos izmantotu gan nacionālajām vajadzībām, gan NATO sabiedroto uzņemšanai.
Visiem būvprojektiem ir duāla nozīme - tos būvē gan nacionālajām vajadzībām, gan uzņemošās valsts atbalsta funkcijām, un tos būvē gan par valsts, gan sabiedroto finansējumu, iepriekš vēstīja AM.