Zemessardzē grib redzēt arī tiesātos
Kopš Krievija, radot bažas par agresijas eskalāciju, anektēja Krimu, Latvija aizvien vairāk līdzekļu atvēl aizsardzībai, taču, lai sasniegtu valsts aizsardzības koncepcijā noteiktos mērķus, nepietiek ar naudu vien – nepieciešami arī karavīri.
Tādēļ, lai nodrošinātu nepieciešamo kareivju skaitu Zemessardzē, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis rosina ļaut organizācijā iestāties arī tiesātiem pilsoņiem.
Iepazīstinot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā strādājošos deputātus, R. Bergmanis informēja, ka saskaņā ar nule izstrādāto valsts aizsardzības koncepciju tuvākajā laikā paredzēts palielināt Nacionālajos bruņotajos spēkos dienējošo skaitu no aptuveni 5000 līdz 6500, bet Zemessardzē dienējošo - līdz 8000.
Taču Zemessardzei noteikto kontingenta mērķi būšot grūti sasniegt, jo saskaņā ar spēkā esošo likumu Zemessardzē nedrīkst dienēt notiesāti pilsoņi. R. Bergmanis uzskata - nav pareizi, ka par jaunībā sastrādātām muļķībām, piemēram, nozagtu velosipēdu, cilvēkam liegts aizstāvēt savu dzimteni.
«Man daudzi nāk klāt un stāsta, ka gribētu stāties Zemessardzē, bet nevar, jo ir tiesāti,» saka R. Bergmanis. Uzskatot, ka likuma prasības var padarīt maigākas, viņš klātesošos parlamentāriešus mudināja padomāt, vai nebūtu lietderīgi grozīt likumu.
Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis Neatkarīgajai apliecināja, ka ideja nav peļama, taču tās ieviešanai vajag piesaistīt Tieslietu ministrijas speciālistus, kas izvērtētu, cik smagam jābūt nodarījumam, kas liegtu iestāties Zemessardzē.
«Par ābolu zādzību nevajadzētu liegt cilvēkam aizsargāt dzimteni ar ieroci rokās,» saka komisijas vadītājs, bet atgādina, ka šādas izmaiņas radītu nepieciešamību pēc grozījumiem arī ieroču aprites un citos likumos, kas procesu padarīs sarežģītu.
Koncepcijā būtiska loma atvēlēta arī rezerves karavīru apzināšanai un treniņam. Saskaņā ar ieceri Latvijai vajadzētu būt 3000 laikam atbilstoši apmācītu rezervistu, taču pagaidām ar viņu pulcēšanu un apmācību nesokas. R. Bergmanis stāsta, ka ministrija strādā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, lai radītu sistēmu, kas nodarbinātiem rezervistiem ļautu piedalīties mācībās, nebaidoties, ka varētu zaudēt darbu.
Aizsardzības ministrija pievērsusies arī jaunu kadru kaldināšanai Jaunsardzes rindās. Latvijas perifērijā Jaunsardzes vienības ir teju katrā pašvaldībā, bet Rīgā esot vērojamas problēmas ar vēlmi iesaistīties šajā kustībā. Taču ministrija cerot, ka ar patriotiskas audzināšanas palīdzību tā spēs iekustināt arī rīdziniekus.
Cita starpā valsts aizsardzības koncepcija paredz arī to, ka NATO samitā, kas Varšavā risināsies jūlija sākumā, Latvija aicinās sabiedrotos atbilstoši aktuālajai ģeopolitiskajai situācijai atjaunināt kodolieroču stratēģiju, kas izstrādāta vēl pirms notikumiem Krimā un kurā Krieviju uztver kā sabiedroto.
Jautāts, kas ar šādu aicinājumu domāts, R. Bergmanis skaidro, ka līdzīgi Krievijai, kas pēdējā laikā nekautrējas piedraudēt ar saviem kodolieročiem, arī NATO vajadzētu biežāk atgādināt par savu arsenālu.