2009.gada beigās vidējais atalgojums valsts pārvaldē bija 425 lati, šodien Valsts pārvaldes attīstības politikas padomes sēdē klātesošos informēja Valsts kancelejas direktora vietniece Baiba Pētersone.
2009.gadā valsts budžeta iestādēs ir par 19% jeb 12 200 samazināts darbinieku skaits, savukārt vidējais atalgojums ir samazināts par 24%.
Valsts budžeta iestādēm finansējums atlīdzībai 2010.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir samazinājies par 337,4 miljoniem latu, pašvaldību iestādēs par 167,9 miljoniem latu.
Kā turpmākās prioritātes valsts pārvaldes reformu procesos tika izvirzītas valsts funkciju izvērtēšanas turpināšana, funkciju auditi, atbalsta funkciju centralizācijas modeļa izstrāde un ieviešana, valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācija un civildienesta turpmāka darbības modeļa izstrāde.
Sēdē sniegtā informācija liecina, ka 2009.gadā ir izstrādāts valsts pārvaldes un civildienesta optimizācijas plāns un 60-70% no plānotajiem pasākumiem ir paveikti, īstenoti četri funkciju auditi un iesniegtas to rekomendācijas Ministru kabinetā.
2010.gadā ir uzsākti funkciju auditi, lai samazinātu kontroles un uzraudzības apjomu attiecībā uz komersantiem un izglītības iestādēm, lai nodrošinātu racionālu resursu izmantošanu, samazinot informācijas tehnoloģiju komunikāciju uzturēšanas izmaksas, un lai samazinātu valsts pārvaldes atbalsta funkciju apjomu, koncentrējot tās vai nododot ārpakalpojumiem.
Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultante Inese Vaivare klātesošos informēja par Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu atbalstam strukturālo reformu īstenošanā. Aktivitāte "Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē" paredz 1,6 miljonus latu Finanšu ministrijas projektam par ministrijas analītisko spēju stiprināšanu, un 1,6 miljoni latu ir paredzēti Valsts kancelejas projektam strukturālo reformu īstenošanai.
Valsts kancelejas projekta gaitā ir paredzēts neatkarīgs audits par pārvaldes strukturālo reformu efektivitāti, auditoru un pētnieku piesaiste uzsākto funkciju auditu veikšanā, piemēram, iestāžu atbalsta funkciju centralizēšanai, un citiem funkciju auditiem, funkciju deleģēšanas procesa uzlabošana, institūciju iekšējās kontroles sistēmas efektīvāka ieviešana un valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas ieviešanas uzlabošana.
Tāpat ir plānots izstrādāt pārvaldes funkciju analīzes informācijas sistēmu, kurā tiks vienkopus uzkrāta informācija par visām pārvaldes funkcijām, pakalpojumiem, to rezultātiem, cilvēkresursiem un budžetu, kas tiks izmantota strukturālo reformu ieviešanā un funkciju efektivitātes izvērtēšanā budžeta plānošanas procesā.
Valsts pārvaldes attīstības politikas padomes locekļi pieņēma zināšanai informāciju par Eiropas Sociālā fonda finansējumu strukturālo reformu īstenošanā. Viņi rekomendēja veikt sabiedrības līdzdalības valsts pārvaldē auditu, pētījumus par jaunās atalgojuma sistēmas ietekmi uz pārvaldē strādājošo motivācijas sistēmu un pašvaldību pakalpojumu kvalitāti administratīvi teritoriālās reformas rezultātā.
Visas aktivitātes tiks īstenotas kā ārpakalpojumi, tādejādi ESF finansējumu saņems tikai uzņēmēji - informācijas tehnoloģiju kompānijas, zinātniskie institūti, universitātes, konsultāciju uzņēmumi. Valsts pārvaldes darbinieki ESF finansējumu nesaņems.
Savukārt Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta konsultante Baiba Medvecka sēdē informēja par koncepciju valsts vispārējā un specializētā civildienesta sistēmas vienkāršošanai. Koncepcijas mērķis ir valsts civildienesta sistēmas vienkāršošana, lai uzlabotu valsts pārvaldē nodarbināto tiesiskās attiecības un vienādotu cilvēkresursu vadības procesus.
Galvenā tendence ES dalībvalstīs ir privātā sektora nodarbinātības principu pieņemšana valsts sektorā, samazinot birokrātiskos ierobežojumus, palielinot fleksibilitāti, darbinieku atbildību un uzlabojot darba sniegumu.
Būtiskākie iemesli koncepcijas izstrādei ir vienotās darba samaksas sistēmas ieviešana, tostarp pašvaldībās, civildienestā strādājošo un darbinieku nevienāds tiesiskais regulējums, kā rezultātā darbinieki atrodas izdevīgākā pozīcijā, un neefektīva divu paralēlo tiesisko sistēmu administrēšana, kas prasa papildus finanšu un cilvēkresursus. Koncepcija piedāvā trīs variantus valsts civildienesta turpmākai attīstībai.
Pirmais variants paredz vienota civildienesta izveidi, iekļaujot visus valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekus (izņemot fiziskā darba veicējus) kopīgā tiesiskā regulējumā un vienkāršojot civildienesta procedūras.
Otrais variants paredz augstākā līmeņa civildienesta izveidi, saglabājot civildienesta ierēdņa statusu tikai augstākā līmeņa vadītājiem - ne vairāk kā 2000 personu centrālajā valsts pārvaldē.
Savukārt trešais variants paredz esošā civildienesta sistēmas attiecināšanu uz pašvaldību darbiniekiem. Padome vienojās par šo jautājumu diskutēt īpašā Valsts pārvaldes attīstības politikas padomes sēdē.
Jau ziņots, ka kopējais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums funkciju samazināšanas rezultātā ir 719 miljoni latu. Vislielākais ietaupījums - 609 miljoni latu - ir gūts, veicot kvalitatīvas izmaiņas funkciju nodrošināšanā, samazinot administratīvo slogu, funkciju izpildes intensitāti, veicot institūciju apvienošanu, atbalsta funkciju centralizāciju un veicot citus optimizācijas pasākumus.
Vislielākie ietaupījumi ir panākti veselības, izglītības un aizsardzības sektoros. Papildus ir ietaupīti 5 miljoni latu, funkcijas deleģējot privātajam un nevalstisko organizāciju sektoram. Visvairāk funkcijas ir deleģējušas Izglītības un zinātnes ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Iekšlietu ministrija un Labklājības ministrija.
2009.gadā valsts ir pārtraukusi funkcijas, samazinot valsts budžeta izdevumus par 40 miljoniem latu. Savukārt valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 61,9 miljonu latu apmērā ir iegūts, samazinot finanšu resursus valsts funkciju izpildei, nemainot to izpildes apjomu un intensitāti. Visvairāk funkciju finanšu izdevumus ir samazinājušas Veselības, Labklājības, Aizsardzības, Satiksmes un citas ministrijas.
Tāpat kopējais ministriju un tām padoto iestāžu skaits (valsts aģentūra un tiešās pārvaldes iestādes) ir samazinājies par 36%, t.i., no 148 iestādēm uz 95 iestādēm. No tām 16% veido centrālais pārvaldes aparāts, 33% - aģentūras un 63% - citas tiešās pārvaldes iestādes. No 33 šobrīd strādājošām aģentūrām tikai 19 veic administratīvas funkcijas.