Kādreiz teica, ka pase jāsargā kā acs pierē. Tomēr pat tas, ka pase ir Latvijas Republikas īpašums, būtībā neliek nekā īpašāk pret to izturēties. Tas ir personas dokuments, taču ne valsts simbols, un uz to neattiecas valsts simbola nosacījumi kā, piemēram, uz karogu vai ģerboni.
Par pases bojāšanu – ne vairāk kā 35 eiro
Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību aizstāvis Illarions Girss internetā bija izvietojis video, kurā redzams, kā pagājušā gada 17. jūnijā, Latvijas okupācijas dienā, viņš dedzina savu Latvijas Republikas pilsoņa pasi. Tādējādi viņš esot protestējis pret Latvijas nepilsoņu politiku. Savu akciju viņš salīdzināja ar Indijas politiskā un garīgā līdera Mahatmas Gandija rīcību, jo viņš sadedzināja pasi, protestējot pret Britu impērijas varu Indijā. Vai Girsam pēc tam bija kādas nepatikšanas? Nē. Protams, ja par nepatikšanām neuzskata sodu par tīšu personu apliecinoša dokumenta bojāšanu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts, ka par tīšu personu apliecinoša dokumenta bojāšanu var uzlikt naudas sodu līdz 35 eiro.
Pasi izmanto mākslas darbā
Arī mākslinieks Pēteris Sidars pašreiz notiekošajā izstādē «Tverama kustība» kādā no saviem darbiem izmantojis savas Latvijas Republikas pilsoņa pases lapas. Lapas ir sacaurumotas, tas nozīmē, ka šis ir jau nederīgs dokuments. Pasi ar sacaurumotām lapām parasti atdod gadījumos, ja tajā ir ielīmētas vīzas, lai vēlāk paātrinātu to izsniegšanas procesu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē skaidro, ka nederīga dokumenta izmantošana dažādiem citiem mērķiem nav darbība, par kuru sodīt. Likumos nav atrunāts, ko drīkst, ko nedrīkst darīt ar nederīgu pasi, ja tā atstāta cilvēkam «uz rokas». Tāpēc nevar saukt pie atbildības cilvēku, kurš veicis kādas darbības ar nederīgu dokumentu. Turklāt nav iespējams kontrolēt, kā to izmanto.
Dubokam paprasa ierakstīt autogrāfu
Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu ir aizliegts personu apliecinošu dokumentu bojāt, izdarīt tajā tiesību aktos neparedzētas atzīmes vai sākotnējā satura izmaiņas. Jautājums, kuru sodīs – to, kuram pase izsniegta, vai to, kurš tajā veic neatļautus ierakstus? Laikam jau to, kuram pase izsniegta.
Februāra sākumā mūziķis Artūrs Duboks sociālajos tīklos bija ievietojis informāciju un video. Lūk, ko rakstīja mūziķis: «Fans palūdza autogrāfu ierakstīt pasē, mēģināju atrunāt, bet... В самолете фанат попросил автограф в паспорт, отговаривал, но...» Video sižetā redzams, ka pasē tiek veikts plašs ieraksts.
Par simbola zaimošanu soda bargāk
Savukārt valsts simbols ir Latvijas valsts karogs, himna un ģerbonis. Krimināllikumā ir 93. pants «Valsts simbola zaimošana», kurā teikts, ka par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arī par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
Karoga attēls nav karogs
Taču arī tad, ja kāds paceļ roku pret karogu, ne vienmēr tiek piemērots sods. Jo ir karogs un ir karoga attēls. Pagājušā gada rudenī Drošības policija izbeidza kriminālprocesu lietā par valsts karoga attēla zaimošanu internetā. Interneta vietnē «anarhijalv.wordpress.com» bija ievietots Latvijas valsts karoga attēls, uz kura bija attēlots vīrieša dzimumloceklis un rakstīts: «Zaimo karogu, piedrāz tēvzemi!» Pēc ilgākām konsultācijām ar ekspertiem tika atzīts, ka karoga attēla apzīmēšana un publicēšana internetā nav kvalificējama kā noziedzīgs nodarījums atbilstoši Krimināllikumam. Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par Latvijas valsts karoga zaimošanu, taču tajā nav noteikta atbildība par Latvijas valsts karoga attēla zaimošanu.
Par karoga attēlu ir uzskatāmi arī tie mazie papīra karodziņi, kurus nereti izmanto dažādos pasākumos. Latvijā ir pat ierosinātas krimināllietas pēc tam, kad kāds fiksējis, kā šos karodziņus izmet atkritumu tvertnēs. Cilvēki uzskatījuši, ka tādējādi ir zaimots viens no valsts simboliem.
Lai neizdarītu krimināli sodāmas darbības, ir jāievēro kārtība, kādā savu laiku nokalpojušais Latvijas karogs ir iznīcināms. Audumu pa vīlēm sagriež un sadala pa krāsu lentēm. Lentes jāievieto atsevišķos atkritumu maisos. Tikai pēc tam šie auduma gabali jāizmet atkritumu konteinerā. Nolietoto karogu dedzināt nedrīkst.