Saldus novada pašvaldībā atsevišķiem klientiem ir piemērots samazināts tarifs par siltumenerģiju, bet daļa iedzīvotāju nepamatoti pārmaksājusi par patērēto ūdeni, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Lai gan vidēji Latvijā siltumenerģijas piegādē enerģijas zudumi ir 12-18%, uzņēmumā "Saldus siltums" siltuma zudumi 2014.gadā sasnieguši 21,7%, aģentūru LETA informēja Valsts kontroles sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa-Milzarāja. Revidenti secinājuši, ka, pretēji normatīvajam regulējumam, ar atsevišķiem klientiem noslēgti līgumi, kuros piemērots mazāks tarifs par apstiprināto. Tādējādi nav gūti ienākumi 141 094 eiro apmērā, kurus, iespējams, sedz Saldus iedzīvotāji.
Tikmēr uzņēmumā "Saldus komunālserviss" ilgstoši nav novērsti būtiski ūdens zudumi, kas 2014.gadā sasniedza pat 48%. Revīzijā secināts, ka iedzīvotāji maksājuši par ūdens apgādi pēc tarifa, kas aprēķina kļūdas dēļ ir nepamatoti palielināts. Aplēses liecina, ka laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim pakalpojuma saņēmēji pārmaksājuši vismaz 110 000 eiro. Turklāt uzņēmums joprojām nav sagatavojis jaunus ūdenssaimniecības tarifus, lai gan 2013. un 2014.gadā ūdensapgādes faktiskās izmaksas bija vismaz par 28% mazākas, bet kanalizācijas izmaksas vismaz par 14% mazākas, nekā ir apstiprinātā tarifa aprēķinos iekļautās.
Problēmas konstatētas arī uzņēmumā "Saldus namu pārvalde", kur uzrādīti dzīvojamo māju parādi 135 889 eiro apmērā, bet tajā pašā laikā arī trūkst attaisnojuma dokumentu, kas apliecinātu, ka šāda summa ir iztērēta par darbiem, kas saskaņoti ar dzīvokļu īpašniekiem. Pašvaldības uzņēmums vienlaikus piemērojis apsaimniekošanas maksas atlaidi kopumā 12 832 eiro apmērā dažiem ar konkrētās mājas iedzīvotājiem saskaņotiem dzīvokļu īpašniekiem, tajā pašā laikā neparedzot mehānismu, kā pārējie dzīvokļu īpašnieki šo starpību kompensē.
Revidenti secinājuši, ka kopumā 495 199 eiro ir izlietoti nepamatoti un neekonomiski. Saldus pašvaldības kapitālsabiedrības ir izmaksājušas saviem darbiniekiem nepamatotas prēmijas un piemaksas, darbiniekiem ir izmaksātas lielākas algas, nekā atļauts, darbinieki ir devušies apšaubāmos komandējumos, kā arī izmantojuši dienesta automašīnas un degvielu privātām vajadzībām.
Valsts kontroles ieskatā šādu tēriņu cēlonis ir hroniska parādība visā Latvijā un tā ir pašvaldību neieinteresētība savu kapitālsabiedrību darbībā un pavirša to pārvaldība.