Munkevicam un Pīrantam piespriež naudas sodus [papildināts]

© F64

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šodien par korupciju apsūdzētajam bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam un kādreizējam pilsētas ātrās palīdzības valdes loceklis Normundam Pīrantam piesprieda naudas sodus, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Munkevicam tiesa piesprieda 49 950 eiro, bet Pīrantam - 47 360 eiro. Tāpat abiem trīs gadus liegts ieņemt amatus valsts un pašvaldības institūcijās.

Ja apsūdzētie laikus nesamaksās naudas sodus, viņiem būs jādodas uz cietumu.

Kā žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas atzina Munkevics un Pīrants, vispirms viņi vēlas konsultēties ar advokātiem, lai izlemtu, vai spriedumu pārsūdzēt. Katrā ziņā šāds spriedums ir labāks nekā cietumsods, uzsvēra Munkevics.

Savukārt Pīrants atzina, ka viņam piespriestais naudas sods ir liela naudas summa, ko viņš uzreiz nevar samaksāt. Arī Munkevics atzina, ka tagad vajadzēs domāt, kur sameklēt nepieciešamo naudas summu.

Prokurore Velta Zaļūksne žurnālistiem atzina, ka vispirms vēlas iepazīties ar spriedumu un tad izlemt, vai iesniegt protestu. Viņa gan uzsvēra, ka tiesa saīsinātajā spriedumā atzinusi, ka pārkāptas apsūdzēto tiesības uz procesa izskatīšanu saprātīgā termiņā. Vaicāta, kurš pie tā ir vainīgs, prokurore atbildēja, ka tā esot valsts - Jūrmalas pilsētas tiesa, kur lieta sākotnēji tika skatīta 3,5 gadus. Kopumā tiesas process ilga aptuveni piecus gadus. Šī lieta nebija sarežģīta un apjomīga. Viņa uzskata, ka to varēja izskatīt pusgada laikā.

Pilnais spriedums būs pieejams 19.februārī, un tad to varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Jau ziņots, ka Munkevics pērn, tiesai sakot savu pēdējo vārdu, noraidīja viņam izvirzītās apsūdzības. Jau pēdējā vārda sākumā viņš pauda, ka tiek apsūdzēts noziegumā, kuru nav izdarījis un viņš nekad nav devis kukuli Jūrmalas pašvaldības deputātei Ivetai Blauai.

Munkevics apgalvoja, ka viņš nelikumīgi tika iesaistīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) īstenotajā operatīvajā eksperimentā, kurš bijis akceptēts tikai attiecībā uz otru apsūdzēto Pīrantu. "Mana iesaistīšana operatīvajā eksperimentā bija prettiesiska," teica Munkevics. Bijušais kūrortpilsētas mērs apgalvoja, ka Blaua rīkojusies nelikumīgi, slepus ar diktofonu ierakstot sarunas. "Es uzskatu, ka Blauas darbība bija caur un caur provokatīva," uzsvēra Munkevics.

Analizējot pierādījumus, Munkevics vairākkārt apgalvoja, ka apsūdzība tīši maldinot tiesu.

Prokurore Velta Zaļūksne lūdza bijušo Jūrmalas mēru sodīt ar pieciem gadiem cietumā, kā arī noteikt mantas konfiskāciju un atņemt tiesības ieņemt amatus uz trim gadiem valsts un pašvaldību iestādēs. Savukārt Pīrantam prokurore lūdza piespriest četru gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un atņemt tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs uz trim gadiem.

Likumā paredzētā sankcija par abiem apsūdzētajiem inkriminēto noziegumu ir trīs līdz astoņi gadi cietumā.

Pīrants un Munkevics tika aizturēti 2010.gada 18.maija vakarā kriminālprocesā par 7114 eiro (5000 latu) kukuļa došanu, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram labvēlīgu rezultātu 20.maijā gaidāmajā neuzticības balsojumā. Kukulis esot piedāvāts deputātei Ivetai Blauai. Divas dienas vēlāk, 20.maijā, abi aizturētie tika apcietināti, bet Munkevics - arī gāzts no mēra amata.

2010.gada jūlija sākumā, kamēr Pīrants un Munkevics atradās apcietinājumā un izmantoja savas likumā paredzētās tiesības neliecināt, prokurore Zaļūksne viņiem abiem uzrādīja apsūdzības pēc Krimināllikuma 323.panta 2.daļas - par kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Munkevicu tiesa pret 50 000 latu (71 143 eiro) drošības naudu no apcietinājuma atbrīvoja 2010.gada augusta sākumā, bet Pīrants pret 40 000 latu (56 914 eiro) drošības naudu brīvībā tika izlaists 2010.gada septembra vidū.

Jūrmalas pilsētas tiesa četru gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju piesprieda Munkevicam, bet Pīrantam tika piespriests trīs gadu cietumsods ar mantas konfiskāciju. Apelācijas instance spriedumu atcēla, taču, ņemot vērā ierosinātās disciplinārlietas pret Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesēm, lieta tika nodota Kurzemes rajona tiesai.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais