Tieši pēdējā gada laikā publiski visvairāk tiek apspriests jautājumus par onkoloģisko slimību diagnosticēšanu un ārstēšanu. Šodien visā pasaulē atzīmē Pretvēža dienu, kas ļauj vēlreiz aktualizēt jautājumus par bērnu ārstēšanu, kuriem ir diagnosticēts ļaundabīgs audzējs.
Pagājušā gada novembrī pie Latvijas cilvēkiem vērsās deviņgadīgās jelgavnieces Laumas ģimene. Meitenei oktobrī, veicot pārbaudes, tika atklāts audzējs – Jūinga sarkoma (kaulu audzējs). Labdarības organizācija, kas uzsāka ziedojumu vākšanu Laumas ārstēšanai Vācijā, norādīja, ka šī slimība iekļauta Eiropas reto slimību sarakstā, turklāt, lai to sekmīgi ārstētu, nepieciešama ne tikai savlaicīga audzēja diagnostika, bet arī operatīva ārstēšana. Laumai Latvijā tika uzsākts ķīmijterapijas kurss, un mediķi prognozēja, ka būs nepieciešami vairāki šādi ārstēšanās kursi, līdz meiteni varēs operēt. Pēc uzsāktās ķīmijterapijas diemžēl gaidīto uzlabojumu nebija, tāpēc ģimene sāka meklēt palīdzības un ārstēšanās iespējas ārzemēs, tostarp Vācijā, jo tieši tur bērnu onkoloģija ir visaugstākajā līmenī Eiropā. Taču pirms vairākām dienām sabiedrība uzzināja, ka Laumai Latvijā noteikta cita diagnoze, kas atklājies pēc izmeklējumu veikšanas Vācijā. To Neatkarīgajai apliecināja Laumas tētis Jevgēnijs Maļikovs.
«Kad meitai diagnosticēja audzēju, mums, protams, bija gan šoks, gan stress un vispārēja neziņa, ko darīt. Bērnu slimnīcā uzsāka ķīmijterapiju, pamatojoties uz sākotnējo diagnozi – Jūinga sarkoma. Mēs tobrīd neapšaubījām ārstu lēmumu par ārstēšanu, taču, kā visi vecāki, mēs meklējām citus vecākus, citas ģimenes, kuras ir saskārušās ar onkoloģisku slimību, meklējām jebkādu informāciju par to,» stāsta Jevgēnijs. Viņš atzīst, ka pēc pirmajām ķīmijterapijām un tā, ko viņi izlasīja medicīniskajā literatūrā, radušās gan šaubas, vai ir tieši šī konkrētā slimība. «Rīkojāmies paši, meklējām kontaktus, Bērnu slimnīcā mums deva norādes, ka ārstēšanai jānotiek tieši tā un ne citādi, taču Laumai pēc ķīmijterapijas nekas nemainījās, nebija rezultātu,» atklāj laumas tētis. Līdzšinējo izmeklējumu rezultāti, tostarp magnētiskās rezonanses dati, tika nodoti vācu mediķu rīcībā, un ārsti, meklējot piemērotāko ārstēšanu bērnam, veica histoloģijas analīzes. No Rēgensburgas universitātes Patoloģijas institūta pagājušajā nedēļā atnāca atbilde – Laumai noteikta nepareiza diagnoze, proti, viņai ir cits kaulu vēža paveids – osteosarkoma. Slēdzienu parakstījis institūta direktors.
Ar jauno diagnozi meitene ir atgriezusies Bērnu slimnīcā, kur jau notikušas sarunas ar Bērnu slimnīcas mediķiem, Bērnu slimnīcas fondu un vecākiem par turpmāku meitenes ārstēšanu. «Visos meitas medicīnas dokumentos tagad ir iekļauta jaunā diagnoze, un sarunas par turpmāko ārstēšanu notiek, pamatojoties tikai uz to,» sacīja Jevgēnijs. Meitai uzsākts jauns ķīmijterapijas kurss atbilstoši jaunajai diagnozei, un ir panākta vienošanās, ka mediķu konsilijs lems par to, ka meitenei nepieciešama operācija ārzemēs, jo Latvijā to veikt nevar. Audzējs skāris bērna augšstilba locītavu. Šonedēļ ģimene cer nokārtot dokumentus, lai saņemtu S2 izziņu medicīniskās palīdzības saņemšanai ārzemēs.
«Mums īpaši nav ko pārmest ārstiem, jo viņi ārstē to, kas analīzēs pateikts, bet diemžēl tāda laikam ir sistēma, ka tie, kuri to ievēro, nepaskatās ne pa labi, ne kreisi, izpildot likuma burtu,» atzīst Jevgēnijs. «Mēs pašlaik nelauzām galvu, vai jautāt pēc atbildības kādam, jo diagnozi mums nomainīja uzreiz. Domāju, Bērnu slimnīcai pašai jāizdara secinājumi.»
Kaulu audzēji ir specifiska audzēju grupa, un tos biežāk nekā onkologi ārstē ortopēdi. Latvijā to pieaugušajiem dara Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Kaulu un mīksto audu ļaundabīgie audzēji tiek saukti par sarkomām. Ar tām biežāk slimo cilvēki līdz 25 gadu vecumam, taču slimība var parādīties jebkurā vecumā, Neatkarīgajai atzīst slimnīcas traumatologs ortopēds Normunds Pavlovs. Kļūdas kaulu audzēja noteikšanā ir iespējamas, ja audzējs nav tipisks: «Histologs redz mazu gabaliņu audzēja, un interpretācija dažos gadījumos var būt dažāda. Lai noteiktu diagnozi, jāņem vērā vairākas metodes – histoloģija, klīniskā slimības aina un radioloģiskie izmeklējumi.» Tomēr, lai arī audzēja paveidi līdzīgi, Jūinga sarkomu un osteosarkomu ārstē atšķirīgi.
Pasaules pretvēža dienā atver durvis
Pasaules pretvēža dienā, 4. februārī, onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks izsludina Atvērto durvju dienu. Visas dienas garumā ikviens interesents tiek aicināts uz biedrības biroju Rīgā, Melnsila ielā 13–1, lai iegūtu pilnvērtīgu informāciju par onkoloģijas nozari, kā arī bez maksas būs iespēja saņemt krūts protēzes un parūkas. Apmeklētājiem būs iespējams saņemt informāciju par onkoloģijas tematiku. Dzīvības koks regulāri organizē atbalsta grupas pacientiem, un tāda notiks arī 4. februārī. Latvijā katru gadu onkoloģiska saslimšana tiek noteikta ap 11 tūkstošiem pacientu. 2014. gadā no jauna reģistrēti 11 412 saslimšanas gadījumu ar ļaundabīgiem audzējiem (2015. gada dati vēl nav apkopoti). Saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem Latvijā 2014. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir pieaugusi no 532,8 gadījumiem līdz 572,4 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. 2014. gadā vīriešiem visbiežāk sastopams priekšdziedzera vēzis, kam seko bronhu un plaušu vēzis un kolorektālais vēzis. Sievietēm visbiežāk ir sastopams krūts vēzis un, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, gadījumu skaits ir pieaudzis. Tam seko nemelanomas ādas ļaundabīgie audzēji un kolorektālais vēzis.