Lietotas banknotes satur deviņas reizes lielāku baktēriju īpatsvaru nekā maksājumu kartes, liecina pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" pētījums, kas veikts pēc "SEB bankas" pasūtījuma.
Institūta vecākā pētniece Baiba Fogele norādīja, ka banknotes ikdienā iet no rokas rokā, tādējādi tās var pārnēsāt dažādus mikroorganismus, ieskaitot patogēno mikrofloru, kas var izraisīt dažādas infekciju slimības.
Pētījuma rezultātā apstiprinātie mikroorganismi ir iemesls dažādām zarnu trakta infekcijām, ādas infekcijām un parazitārām slimībām, kā arī alerģiskām reakcijām. Tāpēc pēc saskarsmes ar naudu un citiem objektiem, kas pāriet no viena lietotāja pie otra, ir ļoti būtiski ievērot personīgo higiēnu, aicināja "Bior" direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa. Turklāt rokas jāmazgā pareizi - ar ziepēm un vismaz 20 sekundes. Valciņa aicināja mazgāt rokas pareizi un vienmēr tūlīt pēc pārnākšanas mājās.
Eksperte vērsa uzmanību, ka neviens nezina, kādās rokās nauda iepriekš bijusi - vai to lietojis kāds bezpajumtnieks vai kautuves darbinieks, vai kāds sasirgušais. Taču uz banknotes esošās baktērijas spēj saglabāt dzīvotspēju līdz pat astoņām dienām.
Pētījumā tika izmantotas desmit maksājumu kartes, desmit lietotas banknotes un desmit nelietotas banknotes. Pētījumā uz banknotēm un maksājumu kartēm tika noteikts kopējais mikroorganismu skaits, stafilokoka ("staphylococcus aureus") klātbūtne un koliformu skaits. Nevienā no paraugiem netika konstatēta stafilokoka un koliformas grupas baktēriju klātbūtne.
Uz maksājumu kartēm uz desmit kvadrātcentimetriem mikroorganismu skaits bija vidēji 44 koloniju veidojošās vienības, uz lietotām banknotēm - 380 koloniju veidojošās vienības. Nelietotās banknotes bija vistīrākās - ja uz lietotām banknotēm konstatētas 380 kolonijas, tad nelietotām - septiņas kolonijas. Daudzi no šiem mikroorganismiem dzīvo cilvēka ķermenī vai uz tā un ir nekaitīgi, bet noteiktos apstākļos var izraisīt dažādas saslimšanas.
"SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars pastāstīja, ka bankomāti tiek uzkopti vismaz reizi mēnesī, kā arī POS termināli pie tirgotājiem tiek regulāri tīrīti.
Škapars informēja, ka no 100 apgrozītiem eiro Latvijā 63% tiek izņemti bankomātā un laisti apgrozībā, bet pārējie eiro tiek iztērēti, maksājot ar karti. Igaunijā proporcija ir citādāka - bankomātā tiek izņemti 43%, bet vairāk nekā puse ir bezskaidras naudas aprite. Latvijā lielāks skaidras naudas īpatsvars ir reģionos nekā Rīgā.
2015.gadā SEB bankomātu tīklā klienti veikuši 14 miljonus transakciju, skaidrā naudā izņemot 1,2 miljardus eiro un savos kontos iemaksājot vairāk nekā 500 miljonus eiro. Savukārt ar karti veikti pirkumi 46 miljonu eiro apmērā. Vidējā pirkuma summa ir 16 eiro, vidējā izmaksas summas bankomātā ir 100 eiro, vidējā iemaksas summa bankomātā - 320 eiro.