Seksuālos noziedzniekus grib paturēt noslēpumā

Tikai šogad Latvijā sākta bīstamu dzimumnoziedznieku reģistrācija, un sarakstā iekļauti 11 noziedznieki. Pašlaik nav skaidrības, cik plaši pieejams būs šis reģistrs.

Tieslietu ministrija sagatavos informatīvo ziņojumu valdībai, kas pēc tam izlems, kādu lēmumu pieņemt gan par dzimumnoziedznieku publiskā reģistra ieviešanu, gan par ķīmisko kastrāciju.

Atklāt vai slēpt?

Par šiem jautājumiem Latvijā runāja starptautiski atzīts eksperts Robins Vilsons, un viņa nostāja bija, ka publiski pieejams reģistrs nodarīs vairāk ļaunuma nekā labuma, jo visiem pieejams reģistrs nesamazina dzimumnoziegumu skaitu. Piemēram, Kanādā, kur seksuālo noziedznieku reģistrs nav publiski nepieejams, dzimumnoziedznieku skaits ir samazinājies. Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs neslēpa, ka viņa viedoklis ir pretējs, proti, vajadzīgs iedzīvotājiem publisks dzimumnoziedznieku reģistrs. Izskatīšanai valdībā tikšot iesniegti vairāki piedāvājumi. Citu valstu praksē pastāv publiski nepieejams reģistrs, publiski daļēji pieejams reģistrs un publiski pieejams reģistrs. Piemēram, publiski daļēji pieejamā reģistrā iekļauto informāciju var pieprasīt fiziskas personas, pamatojot to ar savu vai tuva radinieka drošību. Publiski pieejamā reģistrā dzimumnoziedznieku raksturojoša informācija ir pieejama jebkuram interesentam, bet to nedrīkst izmantot ļaunprātīgi. Latvijā pašlaik šāda informācija ir pieejama tiesībsargājošajām iestādēm, izglītības iestāžu vadībai, bāriņtiesām, prokuratūrai, taču ne iedzīvotājiem, kuri dzīvo kaimiņos pedofilam vai izvarotājam.

Vairākums vienreiz

R. Vilsons ļoti plaši skaidroja un aizstāvēja savu pozīciju. Viņa argumentiem piekrīt arī Latvijas Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs.

Pēc R. Vilsona sacītā, lielākoties šāda veida noziegumus izdara 13–15 gadus veci zēni, kuriem ir augsts testosterona līmenis un kuri nezina, kā šo problēmu risināt: «95% šo zēnu šādu noziegumu neizdarīs pēc 18 gadu vecuma, to pierāda zinātne. 95% ir izdarījuši noziegumu pirmoreiz, un ir nepareizi domāt, ka viņi to izdara atkārtoti. Recidīva līmenis ir daudz zemāks – pēc mūsu ziņām, 10% 10 gadu laikā. Ja dzimumnoziedznieks tiek atkārtoti ievietots cietumā, tad viņš nav ievērojis kādus tehniskus noteikumus, nevis izdarījis atkārtoti šo noziegumu.» Jāpiebilst, ka Latvijā pērn veiktais pētījums liecina, ka atkārtotu dzimumnoziegumu recidīvs ir vēl zemāks – apmēram 4%, bet jāuzsver, ka apzināti tika tikai tie noziedznieki, kas nonākuši ieslodzījuma vietās, turklāt pētījuma periods nebija ilgs. Eksperti atzīst, ka seksuāli noziegumi ir latenti.

R. Vilsons informēja, ja dzimumnoziedznieks piecus gadus nav atkārtojis noziegumu, ir maz ticams, ka viņš to atkārtos turpmāk. Taču viņam nepieciešams nodrošināt darbu un dzīvesvietu un sniegt sociālu palīdzību, kas ļaus atturēties no nozieguma izdarīšanas. ASV šādi noziedznieki pēc soda izciešanas nonāca sociālā izolācijā un ļoti ātri atgriezās pie vecajiem uzvedības modeļiem. ASV reģistrs ir publiski pieejams, un seksuālie noziedznieki brīvībā tikuši nogalināti. Lielbritānijā, kur reģistrs ir daļēji publisks, šādus noziedzniekus iedzīvotāji piespiež pamest apdzīvotas vietas, jo agrāk vai vēlāk uzzina, ka starp viņiem mīt sodu izcietis pedofils vai izvarotājs. Seksuālais noziedznieks pārvietojas uz citu dzīvesvietu.

«Kanādā un ASV dažādi likumdevēji centušies pieņemt rīcībpolitikas, kas palīdzētu pārvaldīt šos noziedzniekus. Nevis likt cietumā, bet iekļaut viņus projektā, kas palīdz saprast uzvedību un rīcību. Nopietnos gadījumos ASV viņus var nebrīvprātīgi iekļaut programmā uz 20–30 gadiem. Jāstrādā individuāli ar katru – tā ir labāk, jo riska faktori var atšķirties. Mums liekas, ka vienu labu ideju vajadzētu piemērot visiem. Ja visu piemērosim visiem, mēs uzraugām pārāk daudz cilvēku un nepietiks līdzekļu, lai pievērstos augsta riska likumpārkāpējiem,» skaidroja R. Vilsons.

Ķīmiskā kastrācija – īpašos gadījumos

Savukārt par ķīmisko kastrāciju R. Vilsons norādīja, ka to visiem piemērot nevar. «Testosterons nosaka to, kā vīrietis domā par seksu, viņa uzvedību, seksuālo funkciju. Ar medikamentiem var paātrināti samazināt testosteronu, lai atsevišķi noziedznieki nonāktu pirmspubertātes līmenī. Bet ne jau katram noziedzniekam ir ļoti daudz testosterona. Ir noziegumi, kas tiek darīti citu iemeslu dēļ. Vai nu ķīmiska kastrācija, vai terapeitiska dzimumtieksmes samazināšana ir labs veids, kā pārvaldīt risku, bet arī tiem, kas lieto zāles, vajag citas terapeitiskās procedūras, lai mainītos uzvedība,» R. Vilsons norādīja uz psihoterapeitisku metožu izmantošanu darbā ar dzimumnoziedzniekiem. Šādas metodes izmanto Latvijā.

Lai konsultētu Latvijas ekspertus jautājumā par noziedznieku ķīmisku kastrāciju, varētu uzaicināt kolēģus no Igaunijas. Tur šim soda veidam pakļauti visaugstākā riska dzimumnoziedznieki, kuri paši izvēlējušies to kā alternatīvu ieslodzījumam. «Tas nebūs plaši izplatīts, un tas būs dārgi. Bet es uzskatu, ka tas ir jādara,» teica Dz. Rasnačs.

M. Papsujevičs izskaidroja, ka ķīmiskā kastrācija ir tikai papildu līdzeklis, pamatā ir psihoterapija. Piemēram, Dānijā no 1998. līdz 2007. gadam ķīmisko kastrāciju gadā piemēroja divām trim personām, lai gan gadā strādāja ar apmēram 100 dzimumnoziedzniekiem. Dānijā par ķīmisko kastrāciju lemj ārstu konsilijs, visus medikamentus un psihoterapeita konsultācijas apmaksā valsts. Igaunijā ķīmiskā kastrācija vienai personai izmaksātu 3000 eiro mēnesī. Pagaidām diviem noziedzniekiem, kam šis soda mērs noteikts, reāli ķīmiskā kastrācija nav uzsākta, jo ārsts atzinis, ka vēlamo rezultātu var sasniegt ar psihoterapiju. «Ķīmisko kastrāciju var izmantot tad, ja risku nav iespējams mazināt ar citām metodēm,» uzsvēra M. Papsujevičs.

UZZIŅAI

• Latvijā viens ieslodzītais dienā izmaksā 21 eiro,

• vienas personas probācijas uzraudzība dienā izmaksā 1 eiro,

• elektroniskās aproces izmantošana vienai personai dienā izmaksā 4 eiro.

• Igaunijā ķīmiskā kastrācija vienai personai mēnesī izmaksā 3000 eiro.