Satversmes tiesa samudžina maksātnespējas procesu
Satversmes tiesa atbrīvojusi no valsts amatpersonu pienākumiem tos zvērinātos advokātus, kuri pilda maksātnespējas administratoru pienākumus.
Satversmes tiesas lavierēšana starp dažādu juristu grupu interesēm sola lielus sarežģījumus maksātnespējas administratoriem, kā arī uzņēmējiem un visām iestādēm, kas pēc nākamā gada 1. janvāra nonāks kaut kādā saistībā ar maksātnespējas procesiem. Kopš tā brīža maksātnespējas procesi risināsies pilnīgi dažādi atkarībā no tā, vai konkrētā uzņēmuma administrēšana tiks uzdota administratoram ar advokāta statusu, kas varbūt darbosies līdzīgi kā tagad, vai administratoram bez advokāta statusa. «Tad administratori baidīsies pieņemt lēmumus un sasauks sapulces tādu jautājumu izlemšanai, kādus tagad viņi izlemj piecās sekundēs, kamēr runā pa telefonu,» Neatkarīgajai pauda Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.
Satversmes tiesas darbošanās ar maksātnespējas administratora statusa izskatīšanu sniedz uzskatāmu piemēru valsts amatpersonu darbošanās stilam. Proti, bija vajadzīgs gads, lai Satversmes tiesa vispār kaut ko izlemtu attiecībā uz likumu, kam jāstājas spēkā pēc nedaudzām dienām, bet lielāka lemšana vēl tikai sekos tad, kad likums jau būs spēkā. «Nākamā gada sākumā būs vēl viena lieta, kurā skatīs, vai par atbilstošu Satversmei var atzīt šo pašu regulējumu attiecībā uz citu profesiju pārstāvjiem,» informēja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Satversmes tiesa ir valsts iestāde, kuras darbiniekiem maksā lielas algas par nākšanu uz darbu, nevis par labi un laikā paveiktu darbu.
Iebildumiem pret valsts amatpersonu statusa piešķiršanu maksātnespējas administratoriem pietiek ar to, ka valstij tik un tā neizdosies iegūt sev jaunas amatpersonas bez pienākuma šīs amatpersonas algot. Likuma virzītāji piedāvāja administratoriem valsts atalgojuma vietā iespējas pagrābt vairāk no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem, atņemot šos līdzekļus uzņēmumu kreditoriem. Daudzos gadījumos tas nebūs iespējams, jo maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vispār nekādas naudas vai mantas nav. Tādā gadījumā neviens nesamaksās administratoriem par to, ja viņi šo uzņēmumu tukšās juridiskās čaulas apsaimniekos tāpat, kā strādā valsts atalgoti ierēdņi, t.i., daudzus gadus un bez rezultātiem. Pavingrināties ierēdņu pienākumu veikšanā kaut bez atlīdzības droši vien gribētu tagadējie juristi bezdarbnieki, tomēr tautsaimniecībai būtu drošāk iztikt bez tādu cilvēku pakalpojumiem. Satversmes tiesa nav rēķinājusies ar valsts slikto ekonomisko situāciju, kad nedrīkst eksperimentēt ar tūkstošiem maksātnespējīgu uzņēmumu mantu un aizbaidīt no Latvijas pēdējos iespējamos investorus.
Cīņu ap maksātnespējas administratoru statusu izskaidro juristu pārprodukcija Latvijā. Tieslietu ministriju savākušais grupējums Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK solīja tādu likumu, ar kādu no administratoru amatiem tiktu atbīdīti advokāti un formāli atvērts ceļš pie naudas un dažkārt pat pie lielas naudas radnieciski un partijiski saistītiem juristiem bezdarbniekiem.