Vieglatlēti Maija Jakobsone (72) un Jānis Mankovskis (75) ir vieni no Rīgas sporta veterānu kluba (RSVK) goda biedriem, kuri sasnieguši lieliskus panākumus sportā Latvijas un pasaules mērogā. Atlēti atzīst, ka savu ikdienu nespēj iedomāties bez kustībām.
J. Mankovskis ar fiziskām aktivitātēm sāka aizrauties jau 3. klases sporta stundās. «Mēs mazi daudz spēlējām futbolu. Mans klasesbiedrs bija Gunārs Ulmanis, kurš vēlāk kļuva par vienu no labākajiem latviešu futbolistiem,» atklāj Jānis. Iegūstot sporta skolotāja kvalifikāciju, viņš drīz vien pievērsās jauno augstlēcēju audzināšanai. Arī Maijas sporta gaitas aizsākās skolas solā, kad klases audzinātājs bija fizkultūras skolotājs. Pēc laika viņa kļuva par Latvijas čempioni pieccīņā un barjerskriešanā.
Neesmu lecīgs
J. Mankovskim un viņu audzēkņiem nebija iespējas PSRS laikā nokļūt starptautiskās sacensībās, jo tad priekšroka tika dota sportistiem no Krievijas. Tagad vieglatlētam prieks sacensties arī ārpus Latvijas, taču ir cita problēma – nepieciešami finanšu līdzekļi, lai nokļūtu sacensību norises vietās. Sportists starptautiskos mačos piedalās kopš 2010. gada, līdz tam laurus plūcis vieglatlētikas sacensībās Latvijā. Jānis sacenties dažādās vieglatlētikas disciplīnās – lodes grūšanā, barjerskriešanā, pieccīņā, desmitcīņā, šķēpmešanā, diska mešanā, skriešanā, viscītīgāk izkopis augstlēkšanu, tāllēkšanu, trīssoļlēkšanu un kārtslēkšanu. Sportists smaidot norāda, ka pēc rakstura nav nemaz tik lecīgs. Vairākās vieglatlētikas disciplīnās viņam ir Latvijas sporta veterānu rekordi.
Par spilgtākajām uzvarām sportists atzīst panākumus savās pirmajās ārzemju sacensībās, 2010. gada Eiropas čempionātā Ungārijā, kur izcīnīja 2. vietu augstlēkšanā. Pēc pāris gadiem sekoja pasaules čempiona tituls pieccīņā. Svaigā atmiņā ir šā gada pasaules meistarsacīkstes Polijā, kur iegūts zelts augstlēkšanā un trīssoļlēkšanā.
J. Mankovskis nedēļā aizvada trīs vieglatlētikas treniņus. Brīvajā laikā nodarbojas ar tenisu.
N-kārtējā čempione
M. Jakobsone veterānu sportā ir kopš 1990. gada, kad devās uz Ungāriju un izcīnīja bronzas medaļu diska mešanā. Vienas no nozīmīgākajām sacensībām bija pēc gada notiekošais pasaules čempionāts Somijā, kur sportiste ieguva zelta medaļu diska mešanā. Maija pārsvarā piedalās lodes grūšanas un diska mešanas disciplīnās. Arī turpmākos gadus atlēte plūca laurus un nokļuva čempiones godā pasaules un Eiropas mēroga sacensībās, tāpēc kolēģi viņu lepni sauc par n-kārtējo čempioni. «Pērn man atkal bija sacensības Budapeštā Ungārijā, kur starptautiski biju sākusi veterānu sporta karjeru, tāpēc nodomāju, ka cikls ir noslēdzies un jābeidz sporta gaitas. Tomēr turpināju,» saka Maija.
Iegūst neaprakstāmas izjūtas
RSVK valdes priekšsēdētājs Guntars Andersons atzīst, ka viņam ir gandarījums būt kopā ar aktīviem cilvēkiem un cīnīties viņu labā par vietu. «Es piedalījos soļošanā, saprotu, cik liels ir prieks nokļūt sacensībās. Īpašs ir brīdis, kad pēc 20 kilometru distances tiek šķērsota finiša līnija. Sajūtas nav iespējams izstāstīt, tikai izbaudīt. Tāpēc es labāk dzīvoju šajā sabiedrībā un daru viņu labā visu, ko varu,» atzīst G. Andersons. Arī ārsti sportojošajiem senioriem iesaka nepārtraukt kustības. Tās ļauj saglabāt ķermeņa elastīgumu un stiprina skeletu.
Sporta veterānu kustība Latvijā kļūst aizvien plašāka un konkurence sīvāka. Reģionu centros popularizē aktīvu dzīvesveidu un atbalsta arī sportiskos seniorus. Sporta veterānu kustības attīstīšanā liels paldies jāsaka Latvijas sporta veterānu savienības prezidentam Daumantam Znatnajam, uzskata RSVK biedri. LSVS sacensību kalendārs ir plašs un daudzpusīgs.