Ekonomikas ministrija maldina valdību un Ostu padomi, mēģinot panākt, lai dzelzceļa nozares sniegtos pakalpojumus regulētu kā sabiedriski regulējamus, kaut gan nozarē tādi vispār neeksistē, aģentūrai LETA norāda Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks.
Viņš skaidro, ka vakardienas balsojums Ostu padomē par regulatora funkciju nodošanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir neloģisks un tāds tas pieņemts maldinošu argumentu iespaidā. Vakar Ostu padomē ir maldīgi diskutēts, ka tarifu maksas var noteikt SPRK, taču tai nav tiesību to darīt un to nosaka Eiropas Komisijas regula. Par šādu izšķiršanos Latvijai varētu tikt piemērots sods pat 28 000 eiro dienā. Tarifus nosakot infrastruktūras pārvaldītājs un Latvijas gadījumā - "LatRailNet" Valsts dzelzceļa administrācijas uzraudzībā.
Iesalnieks nosūtījis vēstuli premjerei un trim iesaistītajām ministrijām - Finanšu ministrijai, Satiksmes ministrijai un Tieslietu ministrijai -, kurā norāda, ka Satiksmes ministrija (SM) divu gadu laikā jau bija sagatavojusi priekšlikumus, kas paredz, ka regulatora funkcijas tiks nodotas Valsts dzelzceļa administrācijai, kurai tas papildu līdzekļus arī neprasītu. EM pēkšņi esot mainījusi savu viedokli un, nesniedzot skaidrojumu par jebkādiem jauniem apstākļiem, ignorējot visu iepriekš nosaukto ekspertu vienprātīgo atzinumu, izplatījusi patiesībai neatbilstīgu, maldinošu informāciju un ierosinājusi dzelzceļa nozares regulatīvās funkcijas, ieskaitot infrastruktūras pārvaldītāja būtiskāko funkciju veicēja AS "LatRailNet" darbības uzraudzību, no Valsts dzelzceļa administrācijas (VDA), kas tās sekmīgi pildījusi jau 16 gadus, nodot SPRK kompetencē, kurai ar šiem jautājumiem ir bijusi ļoti minimāla saskarsme.
Kā skaidrots vēstulē, lai to pamatotu, EM savā sniegtajā informācijā mēģinājusi radīt maldinošu iespaidu, ka pašreiz dzelzceļa nozares regulēšanu, līdzīgi kā citu regulējamo nozaru regulēšanu, veic SPRK, bet SM izstrādātais priekšlikums paredzot šīs funkcijas nodot VDA un trīs citām ar SM tieši vai netieši saistītām iestādēm un uzņēmumiem. Patiesībā gandrīz visas būtiskākās nozares regulējošās funkcijas jau kopš 1999.gada veicot VDA, bet SPRK kompetencē kopš 2001.gada nodots faktiskās darbietilpības ziņā ļoti minimāls minēto funkciju apjoms, kuru pārņemšanai atpakaļ VDA nav nepieciešami nekādi papildu resursi. Vēstulē atzīmēts, ka SPRK pārziņā ir arī atsevišķas dzelzceļa nozares neregulatīvās funkcijas - infrastruktūras maksas metodikas izstrāde, kura saskaņā ar minētās ES Direktīvas prasībām jānodod infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja atbildībā.
Diametrāli atšķirīgo regulēšanas principu dēļ dzelzceļa nozare nevar tikt regulēta tāpat kā sabiedrisko pakalpojumu sniegšana citās nozarēs. Minēto apstākļu dēļ nevienā ES dalībvalstī dzelzceļa nozares regulēšanu neveic sabiedrisko pakalpojumu regulators. Mēģinājumi nesabiedriskus pakalpojumus regulēt kā sabiedriskus noveduši pie tā, ka pēdējā laikā daudz kritizētā SPRK izstrādātā infrastruktūras maksas metodika esot krasā pretrunā ar ES Direktīvās noteiktajiem dzelzceļa nozares specifiskajiem principiem, un tikai laimīgu apstākļu sakritības rezultātā pret Latviju nav uzsākta EK pārkāpuma procedūra.
SPRK dzelzceļa nozares regulatora funkcijas pilnvērtīgi izpildīt nevarot, jo atšķirībā no sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas, kur lēmumi tiek pieņemti ilgstošu procedūru rezultātā, dzelzceļa nozarē attiecībā uz vilcienu kustības vadības piešķirto infrastruktūras jaudu regulējošie lēmumi jāpieņem ļoti strauji - pāris stundu vai atsevišķos gadījumos pat minūšu laikā. Atšķirībā no SPRK, VDA darbības mehānisms ir paredzēts tieši šādu operatīvu un dziļi specifisku nozares darbības regulēšanas un uzraudzības jautājumu risināšanai.
Iesalnieks skaidro - ja VDA gadījumā visu regulatīvo funkciju veikšana nozarei izmaksātu nedaudz mazāk kā 200 000 eiro gadā, tad EM piedāvātajā variantā tas būtu 1,2- 1,5 miljoni eiro - tātad līdz astoņām reizēm dārgāk. Turklāt ES direktīvā neparedzētā pārvadātāju aplikšana ar regulēšanas nodevu novestu pie pamatotiem uzņēmēju protestiem un iespējamām EK sankcijām saistībā ar vienlīdzīgu apstākļu nenodrošināšanu, salīdzinot ar citiem konkurējošajiem transporta veidiem, kuri netiek iekļauti sabiedriski regulējamo pakalpojumu sarakstā. Savukārt nepamatoti milzīgā infrastruktūras regulēšanas nodeva radītu šaubas par tās lietošanu arī citu nozaru regulēšanas vajadzībām, kas ES normatīvajos aktos nav atļauta, secina Iesalnieks.
Kā ziņots, Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē vakar nolemts atbalstīt priekšlikumu dzelzceļa infrastruktūras maksu regulatora funkcijas turpmāk uzticēt SPRK.
Patlaban par dzelzceļa infrastruktūras tarifiem ir atbildīga gan Dzelzceļa administrācija, gan SPRK. Eiropas regula nosaka, ka turpmāk tai jābūt vienai institūcijai. Šajā jautājumā domas dalās, jo, piemēram, valdības sēdē, spriežot par grozījumiem Dzelzceļa likumā, nobalsots par funkciju piešķiršanu Dzelzceļa administrācijai. Tagad grozījumi nodoti Saeimai komisijām diskusijām. Funkciju deleģēšanu SPRK atbalstīja desmit Ostu, tranzīta un loģistikas padomes dalībnieki, pret nebija neviens, un pārējie atturējās.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis Gatis Ābele skaidroja, ka infrastruktūras maksas noteikšanā jāpanāk izmaksu samazinājums un caurskatāmība. To varot panākt, regulatora funkcijas deleģējot neatkarīgai SPRK. Valdība esot atbalstījusi vertikāli integrētu institūciju. Neatkarīgs regulators būšot drosmīgāks lēmumu pieņemšanā. Ābele apgalvoja, ka patlaban tranzīta kanāls ir neefektīvs, līdz ar to metodika ir jāmaina, un to veiksmīgi varot izdarīt tikai neatkarīgs regulators.
Ostu padomes locekļi vienojās, ka Ostu, tranzīta un loģistikas padome Saeimas komisijai izteiks bažas par valdības pieņemto lēmumu un ieteiks nodot regulatora funkcijas SPRK.