Noslepkavotās Diānas lieta: likums liek meklēt citu vainīgo
Pirms diviem gadiem daudziem neticams šķita Zemgales apgabaltiesas spriedums – desmit gadus vecās Diānas Kozlovskas slepkavības lietā apsūdzētie māte un patēvs ir attaisnoti pierādījumu trūkuma dēļ. Kaut arī prokurors uzskatīja, ka šie cilvēki ir vainīgi, tiesu nepārliecināja iegūtie netiešie pierādījumi. Tiešu pierādījumu diemžēl nebija. Tagad šajā lietā ir jāmeklē cits vainīgais, pat ja tāds nekad nav bijis.
Jaunu pierādījumu, visticamāk, nebūs, ja jau tie nav atrasti kopš 2007. gada 14. augusta, kad Diāna it kā izgājusi no mājām Dobelē un pazudusi. Meiteni meklēja pat ar Krievijas ekstrasensu palīdzību, bet viņas mirstīgās atliekas 8. septembrī atrada bērni. Nu Augstākās tiesas Krimināllietu departaments lēmis šo lietu nosūtīt atpakaļ prokuratūrai pirmstiesas izmeklēšanas turpināšanai. Diānas māte ir atzīta par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā par meitenes slepkavību, bet viņas civilvīrs attaisnots pret viņu celtajā apsūdzībā par mazgadīgās pavešanu netiklībā un sevišķi smaga nozieguma pēdu slēpšanu. Lai kādi pierādījumi nāktu gaismā, viņus šajā noziegumā vairs nedrīkstēs apsūdzēt.
Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Dainis Mālmanis Neatkarīgajai saka – lietas nosūtīšana pirmstiesas izmeklēšanai nozīmē, ka Diānas slepkavības lietā nav atrasts vainīgais un tas ir jāmeklē atkal. Tāds ir likums. Turklāt šādās lietās kā Diānas slepkavība likums neparedz noilgumu. Tātad krimināllietu nevarēs izbeigt nekad. Abiem apsūdzētajiem tolaik bija valsts nozīmēta advokāte Elza Bokuma. Tagad sarunā ar Neatkarīgo viņa noteic: «Lietā netika iegūti pierādījumi. Ko tur vairs rakstīt par šo lietu. Liecieties mierā. Ir noticis, kā noticis, diemžēl.»
Pēc tam, kad 2013. gadā Zemgales apgabaltiesa attaisnoja apsūdzētos Diānas lietā, Neatkarīgā rakstīja, ka prokurors Pāvels Sondors sacījis, ka citi vainīgie nav jāmeklē un ka abi apsūdzētie, slēpjot savu nodarījumu, melo. Iemesls, kāpēc sieviete nolēmusi savai meitai atņemt dzīvību, pēc viņa domām, bijusi vēlēšanās palikt kopā ar vīrieti. Turklāt Diāna, iespējams, solījusi izstāstīt par mātes civilvīra veiktajām netiklajām darbībām.
Šīs lietas izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā vairākas reizes norādīts uz netipisku mātes reakciju – vienaldzīgu attieksmi. E. Bokuma atceras: «Mamma bija samērā vienaldzīga, bet katram savs raksturs.» Prokurors Sondors uzskatīja, ka ar melu detektora apliecinājumiem, ka apsūdzētie melo, un netiešajiem pierādījumiem bijis pietiekami apsūdzošam spriedumam. Tiesa tā neuzskatīja. Jā, bērna līķis ticis slēpts un ap kaklu apsietajām apakšbiksēm vajadzēja maldināt izmeklēšanu, ka jāmeklē maniaks, tomēr neesot precīzi zināms, kurš, kad, kā, cikos to visu izdarīja.
Ja tiek prasīts norādīt konkrētus apstākļus, vietu un laiku, kur meitenīte nogalināta, tolaik to nevarēja izdarīt, piebilst D. Mālmanis. Viņš nenoliedz, ka izmeklēšanas sākumā pieļautas kļūdas, un neslēpj, ka viņa praksē šāds gadījums, kad lietu nevar slēgt, jo nav atrasts vainīgais, ir pirmo reizi.