SENIORIEM: Teniss – solīds sports

«Pašlaik veselība neļauj nodarboties ar tenisu, bet apsolu, es vēl to uzspēlēšu,» drošs ir pulmonologs Viesturs Šiliņš. Viņš visu mūžu aizrāvies ar sportiskām aktivitātēm, no kurām vislielāko gandarījumu ir sniedzis teniss.

«Pateicoties manam tēvam, kurš ar sportu nodarbojās līdz pat 75 gadu vecumam, aktīvs dzīvesveids ieaudzināts arī man un māsai. Nekad neesmu nodarbojies ar sportu profesionālajā līmenī. Fiziskās aktivitātes palīdz atpūsties un rada prieku. Teniss bija pirmais sporta veids, ar kuru sāku aizrauties astoņu gadu vecumā. Tā ir viena no fantastiskākajām spēlēm, kurā darbojas visas organisma sistēmas. Nepārtraukti strādā prāts un ķermenis,» skaidro plaušu ārsts Viesturs Šiliņš (65). Viņš joprojām tenisu uzskata par baudāmu sporta veidu, ko patīkami vērot un spēlēt.

Sākumā – orientēšanās

Ārsta dzimtā puse ir Cēsu apkaime. «Laukos tenisa laukumu nebija, un mērot pat desmit kilometrus bija lielas grūtības,» skaidro V. Šiliņš. Pusaudža vecumā viņš izmēģināja spēkus orientēšanās sportā – ar to nodarbojies vairāk nekā desmit gadu. «Studiju laikā kopā ar ārstiem spēlēju arī basketbolu. Bija daudz labu spēlētāju, pat šodien zināmi meistari. Basketbols ir traumatisks sporta veids, tāpēc pametu un pirms kādiem desmit divpadsmit gadiem atsāku spēlēt tenisu. Ārstu sabiedrībā ir daudz aktīvu tenisistu. Mums pat ir savs tenisa turnīrs,» saka V. Šiliņš.

Sist skaisti

Jautāts, kāds ir labs tenisa korts, ārsts stāsta, ka nepieciešama pietiekami bieza māla kārta, laukumam jābūt labi norullētam un notīrītam. No tā atkarīgs bumbiņas atlēciens.

«Turnīriem ir viena nelāga lieta. Ja esi tālu no sacensību vietas, kaut 100 kilometru, ir jābrauc, un nekad nevar zināt, kādi būs laikapstākļi,» saka V. Šiliņš. Dakteris piedalījies vairākos Latvijā organizētos tenisa turnīros un nelielās sacensībās Igaunijā ar vietējiem kolēģiem. «Teniss kā individuāls sporta veids liek mobilizēties, jo jāpaļaujas tikai uz sevi. Pašam jāpieņem lēmums un jāmēģina uzvarēt, un, protams, jāgūst bauda no tā, ko dari. Basketbolā patīkami iemest bumbu no centra vai gūt trīs punktus, bet tenisā baudu sagādā ne vien iegūtais punkts, bet tas, tieši kurā laukuma vietā trāpīta bumbiņa un cik skaisti izpildīts sitiens,» spēles manieri apraksta V. Šiliņš. Daudzi, kas aizraujas ar tenisu, brauc arī ar velosipēdu, spēlē volejbolu, badmintonu vai galda tenisu.

Slodze locītavām un prātam

Dakteris uzskata, ka teniss ir solīds sporta veids. Nav grūstīšanās un tieša kontakta ar otru spēlētāju, kā tas ir basketbolā, futbolā vai citos komandu sporta veidos. Savukārt tenisā liela slodze ir kāju un roku locītavām. «Man ir draugi, kuri pusmūžā sākuši spēlēt tenisu, taču novērojams, ka koordinācijas spējas nav tik labas kā tiem, kuri ar šo sporta veidu nodarbojas kopš bērnības,» saka V. Šiliņš. Vecumā pēc 60 gadiem Latvijā nav daudz tenisa spēlētāju. Pašreiz arī V. Šiliņam veselības problēmu dēļ nav iespējams iziet laukumā. Tas sarūgtina ne vien dakteri, bet arī viņa draugus, ar kuriem kopā spēlēts. Dakteris ar aizrautību vēro pasaules sporta zvaigznes tenisā. Pat nakts stundās.