Finansējums veselības aprūpei ir jāpalielina arī tāpēc, ka bēgļiem, kurus Latvijai nāksies uzņemt, būs vajadzīga medicīniskā palīdzība, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.
Runājot par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, Keris sacīja, ka "jāņem vērā, ka runa vairs nav tikai par Latvijas iedzīvotājiem, arī bēgļiem būs nepieciešama medicīniskā palīdzība".
Viņš skaidroja, ka "tur vairs nebūs standarta situācija, pie kurām mediķi ir pieraduši un ko ir gatavi risināt", un piebilda, ka jau šobrīd veselības aprūpes profesionāļiem ir radušās bažas, ka starp bēgļiem varētu būt nevakcinēti bērni, kā arī cilvēki ar "potenciāli infekciozām slimībām". "Lai ar to visu tiktu galā, bez naudas nevarēs," pārliecināts Keris.
Viņš stāstīja, ka paaugstināt finansējumu veselības aprūpes nozarei iesaka arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Eiropas Komisija (EK). "Ja varam NATO norādījumus ievērot, tad citu organizāciju ieteikumus nevajadzētu ignorēt," uzskata mediķu arodbiedrības vadītājs.
Vaicāts, par cik nākamgad būtu jāpieaug veselības aprūpes finansējumam, lai būtu saskatāmas pozitīvas izmaiņas, Keris norādīja, ka uzreiz 5% vai 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) sasniegt neizdotos, tomēr par 0,5% jeb aptuveni 130 miljoniem eiro finansējumam būtu jāpieaug, lai novērotu pozitīvas izmaiņas.
Taujāts, kur papildu finansējuma avotu saskata arodbiedrība, Keris stāstīja, ka EK šobrīd ir palikusi vienīgā Latvijas kreditētāja kopš laika, kad EK, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds jeb tā dēvētā troika krīzes laikā aizdeva naudu. Ņemot vērā, ka tieši EK iesaka palielināt finansējumu veselības aprūpei, daļu no summas, kas Latvijai tai būtu jāatdod nākamajā gadā, varētu novirzīt tautsaimniecības attīstībai, prioritāri finansējumu novirzot veselības aprūpes finansēšanai.
Vaicāts, cik liela būtu šādi iegūstamā summa, Keris atbildēt nevarēja un skaidroja, ka šādu informāciju nav viegli iegūt un to šobrīd ar politiķu palīdzību arodbiedrība cenšas noskaidrot.
Keris arī stāstīja, ka šodienas arodbiedrības padomes sēdē ticis nolemts par nākamā gada budžeta veidošanu turpināt sarunas ar partijām "Saskaņa" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK). Keris gan atzīmēja, ka plānots ir vērsties pie visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, vienlaikus paužot, ka citi politiskie spēki gan neesot izrādījuši lielu interesi uzzināt arodbiedrības viedokli.
Keris arī piebilda, ka partiju apvienība, kura kontrolē Veselības ministriju, proti, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), neesot izrādījusi "nekādu interesi par arodbiedrības viedokli".
Mediķu arodbiedrības vadītājs stāstīja, ka risinājumus problēmām vēlētos meklēt kopīgi ar politiķiem un arodbiedrība arī sagaida, ka politiķi šos risinājumus aizstāvētu debatēs Saeimā.
Pašlaik gan arodbiedrība ir nolēmusi tikai turpināt sarunas ar politiķiem un nekādas akcijas nerīkot. Keris stāstīja, ka oktobrī gaidāma nākamā padomes sēde, kurā, "ja vajadzēs ko radikālāku lemt, tad paspēsim".
Kā ziņots, 27.augustā valdība ārkārtas sēdē izskatīja jautājumu par valsts budžeta 2016.gada bāzes izdevumu samazināšanu, vienojoties par 12,4 miljoniem eiro samazināt nozaru ministriju izdevumus, izņemot četrām prioritārajām nozarēm - aizsardzībai, drošībai, veselībai un izglītībai.
Valdība cita starpā arī vienojās, ka nākamgad Veselības ministrijai neatliekamo pasākumu īstenošanai tiks piešķirti 12 miljoni eiro.