Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile apgalvo, ka esot gatava uzņemties pilnu atbildību par skolēnu dziesmu un deju svētkos notikušo. Taču pieņemt lēmumu par demisiju esot gatava, vien izrunājot to ar premjeri Laimdotu Straujumu. Valdības galva gan ir paudusi, ka šis lēmums jāpieņem pašai ministrei.
M. Seile atzina, ka nevar ignorēt viedokļus, kas pēc oficiāli atceltā gājiena parādījušies publiskajā telpā. Svētku dalībnieki, lūk, gluži kā Tautas frontes laikā esot vienojušies kopējā gājienā, protestējot pret politiķu muļķīgi pieņemtajiem lēmumiem. Tas esot ļoti nopietns teksts, un ministrs nevar neņemt vērā to, ko saka ļoti daudzi cilvēki. Tas esot iemesls, kāpēc viņa šādu soli arī apsverot. Sabiedrības nostāja šobrīd daloties divās daļās: vieni atbalstot to, ka gājiens tika atcelts, otri uzskatot – ka tas bijis nepareizi. Esot gan žēl, ka šis jautājums tagad prevalē pār dziesmu svētku tematiku. «Tā kā tas nedrīkst būt emocionāli pieņemts lēmums, es jau vakar vienojos ar L. Straujumu tikties otrdien, lai izrunātu šo jautājumu,» norādīja ministre, piebilstot, ka tad arī viņa publiski paziņošot savu tālāko rīcību. Ja būšot prasība politiskajai atbildībai materializēties demisijā, tad viņa esot gatava to darīt. Arī tad, ja demisijas nebūs, ministre uzņemoties visu atbildību, kas saistīta ar situāciju svētkos. Kā tas izpaudīsies, tas arī tikšot izrunāts sarunas laikā, jo, tā kā viņa esot Vienotības virzīta valdības locekle, tad tas nav viņai vienīgajai lemjams jautājums.
Vaicāta, kam tad vēl bez viņas būtu jāatbild par notikušo, M. Seile aprādīja, ka tā esot vairāku līmeņu situācija. Vispirms ir jāizvērtē visa līdzšinējā rīcība, un šim nolūkam jau ir izveidota rīcības komiteja. Tā kā premjere jau esot paziņojusi par savas darba grupas izveidi, tad jāizvērtē, vai tās abas nebūtu jāapvieno. Darbu tās varētu sākt divu nedēļu laikā. Taču svarīgākais esot izlemt, kas jāmaina ilgtermiņā svētku organizācijā. «Mēs nevaram vainot bērnus, ka viņi par daudz ēd čipsus un dzer limonādi un pārāk ilgi sēž pie datoriem, mums ir jārespektē realitāte,» teica ministre, norādot, ka pieaugušajiem ir jāpalīdz organizēt viņu dzīve.
Vaicāta par lēmuma pieņemšanu atcelt gājienu, M. Seile atbildēja, ka tas pieņemts pusnaktī. Ja mediķiem varbūt tas nav šķitis kas sevišķs, tad viņai tā noteikti neesot bijusi ikdienišķa situācija. Kad ieradusies Mežaparka estrādē ģenerālmeģinājuma laikā un ieraudzījusi to bērnu skaitu, kas nav bijis spējīgs pārvietoties saviem spēkiem, situācija viņai šķitusi ekstrēma. Tāpēc nekavējoties bijis jāpieņem lēmums, lai nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtotos. Jāņemot vērā, ka tobrīd nevienam nav bijis skaidrs, kas ir par iemeslu šādai situācijai. Bijušas daudzas versijas, bet nav bijis pierādījumu. Kā viens no argumentiem tika minēts bērnu pārgurums ilgstošākā laika periodā. «Ir pulksten 12 naktī, un ir skaidrs, ka bērni, īpaši tie, kas pārdzīvojuši šo šoku, neguļ. Ja viņiem no rīta uz gājienu jāceļas piecos sešos, vēlākais – septiņos, tad es sapratu, ka to nedrīkst darīt. Taču, tā kā šajā laikā pieņemts rīkojums diez vai varētu sasniegt visus, tika nolemts – visus satiksmes ierobežojumus saglabāt, lai nebūtu problēmas doties gājienā,» savus rīcības motīvus skaidro M. Seile, uzsverot, ka viņas mērķis neesot bijis demonstrēt savu varenību, bet gan rūpēties par bērnu drošību un veselību.