IeM valsts sekretāre: nav piedāvātas konkrētus bēgļu kvotas

Pašreiz Eiropas Komisijas (EK) izplatītajos dokumentos nav piedāvāti konkrēti bēgļu kvotu algoritmi, - šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē paziņoja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Ierēdne skaidroja, ka masu mediju rīcībā nonākušajā dokumentā ir minēti atsevišķi kritēriji, tostarp iedzīvotāju blīvums un bezdarba rādītāji, taču piebilda, ka ir svarīgi sagaidīt 28.maija beigu dokumentu, jo, iespējams, tajā nemaz nebūšot noteiktas kvotas.

"Attiecībā uz kvotu noteikšanu mēs neesam gatavi nekādiem obligātiem pasākumiem," skaidroja ministrijas valsts sekretāre. Līdzīgu viedokli izteica arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, norādot, ka aktīvs darbs norisinās arī ar Eiropas Ārējo darbības dienestu, lai risinātu sarunas ar atsevišķām Āfrikas valstīm par iespējamu bēgļu atpakaļuzņemšanu. Ārlietu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka pašlaik norisinās sarunas par tranzīta un atpakaļuzņemšanas iespējām ne tikai ar pašām tranzītvalstīm, no kurām patvēruma meklētāji izceļo uz Eiropu, bet arī ar patvērumu meklētāju mītnes zemēm.

Runājot par bēgļu uzņemšanas iespējām Latvijā, Pētersone-Godmane norādīja, ka patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, kas atrodas Ropažu novada Muceniekos, var uzņemt 100 cilvēkus, vidēji tajā gan uzturas 70 personas, bet ārkārtas situācijā tas spēj uzņemt līdz 200 personām. Citādāka situācija esot Daugavpilī esošajā centrā, kas paredzēts nedaudz citādiem mērķiem. Tomēr gadījumā, ja Latvijai nāksies saskarties ar lielāku patvēruma meklētāju plūsmu, valstij nāksies aktīvi domāt par jaunu tulku pieaicināšanu, kā arī jaunām izmitināšanas iespējām. Ministrijas valsts sekretāre arī vērsa uzmanību, ka gadījumā, ja intervijās tiks noskaidrots, ka patvēruma meklētājs ir jāsūta atpakaļ uz savu mītnes zemi, tas valstij rada papildu izdevumus, jo jānodrošina ne tikai ceļa iespējas, bet arī konvojs.

Tāpat Pētersone-Godmane norādīja, ka Eiropas partneri interesējušies par Latvijas robežu stiprināšanu, jo gadījumā, ja patvēruma meklētāji, kurus Latvija uzņemtu, aizceļotu, piemēram, uz Zviedriju, viņus nāktos sūtīt atpakaļ uz pirmo uzņemošo valsti, kas šajā gadījumā būtu Latvija.

Jau ziņots, ka EK iecere ieviest obligātas patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotas visām 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm var tikt nogremdēta, jo to kategoriski neatbalsta Lielbritānija, Īrija un Dānija, otrdien atzina avoti Briselē.

Paredzēts, ka EK ar priekšlikumiem jaunās imigrācijas politikas veidošanai iepazīstinās trešdien. Tās mērķis ir, no vienas puses, risināt problēmas, kuras rada arvien pieaugošais bēgļu skaits, kas no trešās pasaules valstīm ierodas Eiropā, bet, no otras puses, apturēt šo bēgļu plūsmu jau tās izcelsmes reģionos - Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Iecerēts, ka galīgo imigrācijas politikas stratēģijas variantu ES dalībvalstu līderi apspriedīs samitā, kas notiks 25. un 26.jūnijā. Taču daudzās dalībvalstīs imigrācija ir tik delikāts jautājums, ka panākt vienošanos būs neiespējami, īpaši jautājumos par patvēruma meklētāju uzņemšanu.

EK pārstāve Nataša Bertaude otrdien norādīja, ka saskaņā ar ES līgumiem Lielbritānijai un Īrijai ir izņēmuma tiesības zināmās politikas jomās, šajā gadījumā tām ir tiesības lemt piedalīties vai nepiedalīties obligāto kvotu shēmā. Arī Dānijai ir izņēmuma tiesības, un Kopenhāgena "vispār nepiedalās" šī jautājuma risināšanā, piebilda Bertaude. Trim dalībvalstīm piešķirtās izņēmuma tiesības mazina iespējas obligātās kvotas uzspiest arī 25 pārējām dalībvalstīm, sarunā ar aģentūru AFP atzina avoti ES.

Pret obligāto kvotu ieviešanu izteikusies arī Latvija un Igaunija.