Biogāze Latvijā šodien un rīt

Biogāze ir atjaunojams energoresurss, un tās ražošanas attīstības veicināšana ir viens no soļiem, lai Latvija varētu izpildīt ES direktīvas attiecībā uz īpatsvara palielināšanu atjaunojamo resursu izmantošanai enerģētikā. Lai gan ES vidēji līdz 2030. gadam plāno tikai 27%, Latvija kopējā bruto enerģijas gala patēriņā apņēmusies līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamo resursu izmantošanu vismaz līdz 50%, vienlaikus līdz 10% pieaudzēt atjaunojamo resursu īpatsvaru transporta sektorā.

Neatkarīgā atbildes jautā Latvijas biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam.

– Kā jūs vērtējat Latvijas valdības solītos centienus ES?

– Mērķi un solījumi ir vērā ņemami, var teikt pat ambiciozi, taču nepavisam nav skaidrs, kā Latvija domā izpildīt šos solījumus, ja zināms, ka biodegvielas ražošanas sektors līdz ar valsts politikas maiņu attiecībā uz šo nozari ir praktiski iznīcināts, bet biogāzes ražotājiem draud jaunas sankcijas, jo tikai tā var nosaukt lēmumprojektus, kas paredz ierobežojumus atbalsta saņemšanai tai lauksaimnieciskās ražošanas sadaļai, ko var sasaistīt ar biogāzes ražošanu. Manuprāt, ir spēki, kas visiem iespējamiem ieročiem cenšas iznīcināt Latvijas lauksaimniecisko ražošanu, kas ir arī viens no biogāzes ražošanas stūrakmeņiem.

Par to liecina arī pirms dažām nedēļām Latvijā viesojušies Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvji. Viņi ir pārliecināti, ka Latvijas lauksaimnieciskā ražošana atstāj būtisku ietekmi uz klimata pārmaiņām, tātad jāsamazina piena ražošana un gaļas lopu turēšana. Bez tam bija arī ieteikums samazināt mežu ciršanu. Es biju šokā, ka ne Zemkopības ministrijas, nedz Lauksaimniecības universitātes pārstāvji neiebilda ES komitejas pārstāvjiem. Vienīgi Miglava kungs bija veicis aprēķinus, kas notiks sociālajā un ekonomiskajā sfērā, ja Latvijā par 1% tiks samazināta lauksaimnieciskā ražošana. Neko labu šie aprēķini Latvijai nesola.

– Kādu lomu jūs redzat biogāzes nozares attīstībai, lai sabalansētu lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi un ekonomisko pamatojumu?

– Biogāzes koģenerācijas stacijas šauj divus zaķus reizē: samazinās CO2 emisija no lauksaimnieciskās ražošanas, tai skaitā jau pieminētās piena un gaļas ražošanas, kā arī tiek veicināta enerģētiskā neatkarība. Ņemot vērā jaunos platību maksājumu noteikumus, kas paredz vismaz trīs lauku augu seku, vajadzētu izvērtēt, kas tad būs šie augi? Vai tie būs rudzi, kvieši un auzas, vai varbūt rudzi, kvieši un kukurūza, ko tālāk izmantot kā resursu biogāzes iegūšanai. Atzīmēšu, ka no kukurūzas zaļās masas vienas tonnas var iegūt 8 līdz 10 reizes vairāk biogāzes nekā no vienas tonnas cūku mēsliem. Ja biogāzes ražošanā tiek izmantoti tikai mēsli, tad maza un pat vidēja lieluma iekārtu uzstādīšana un ekspluatācija peļņu nenes un nav ekonomiski pamatota, ja tai nav būtiska atbalsta. Faktiski Latvijai ir divi ceļi – vai nu tiek rasta motivācija uzstādīt biogāzes stacijas un ražošanā izmantot visus pieejamos resursus, tādējādi samazinot lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi, vai arī pēc atsevišķu ES ekspertu ieteikuma jāklapē tā bode ciet un jāatsakās no lauksaimnieciskās ražošanas. Taču arī tad, ja mēs būtiski samazinām lauksaimniecisko ražošanu, netiek izpildītas visas ES direktīvas, jo biogāze, kas ir cieši saistīta ar lauksaimniecību, ir viens no stūrakmeņiem, lai Latvija izpildītu uzņemtās saistības par atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu un klimata pārmaiņu ierobežošanu.

Mēs gaidām no valsts konkrētas atbildes. Ja mums tiek pateikts, ka biogāzi Latvijai nevajag, tad esošās iekārtas nostrādā paredzēto laiku un slēdzas ciet. Varu tikai atgādināt, ka tādējādi vējā tiks palaisti apmēram 200 miljoni eiro, kas līdz šim ieguldīti biogāzes nozares attīstībā Latvijā.

– Vai šobrīd ir kādi ierobežojumi, kas kavē biogāzes ražošanu?

– Ir izveidojies viedoklis, ka biogāzes ražotājs nav lauksaimnieks, un to man pateica arī zemkopības ministrs. Es saprotu, no kurienes ir cēlies šāds viedoklis, taču dažu lielo biogāzes koģenerācijas staciju projekti, kuri tiešām pilnā mērā nav balstīti uz lauksaimniecisko ražošanu, nedrīkst būt iemesls, lai tiktu noniecināti un neatbalstīti lauksaimnieku centieni, no vienas puses, efektīvi izmantot pieejamos resursus uzņēmuma ekonomiskajā izaugsmē un, no otras puses, palīdzēt valstij tikt galā ar uzņemtajām saistībām enerģētikas jomā. Viens no konkrētiem piemēriem, ko vēlos darīt zināmu: pie viena no Latvijas cūkkopības kompleksiem ir uzstādīta koģenerācijas stacija, kas ir pamats blakus nozaru – galdniecības un kaltes – attīstībai. Kopumā papildus radītas 15 darba vietas, kas lauku apvidū nozīmē, ka 15 ģimenes – vidēji 45 cilvēki – ir nodrošinātas un paliks dzīvot laukos.

Šobrīd Zemkopības ministrijā izskatīšanai ir iesniegts Ministru kabineta lēmumprojekts par to, ka lauksaimniekiem paredzēto bezakcīzes degvielu nevarēs izmantot zaļās masas audzēšanai, ja to tālāk plānots izmantot biogāzes ražošanai. Visticamāk, atņems arī to platību maksājumu atbalstu, kas paredzēts mazāk labvēlīgajiem apvidiem. Tas nozīmē, ka lielā daļā Latgales neaudzēs neko! Ja tas stāsies spēkā, tad kukurūzas pašizmaksas biogāzes ražošanai pieaug, un tas vairs nav izdevīgi. Tikpat labi var izmantot cukurbiešu graizījumus vai citus bioloģiskos atkritumus. Esmu jau saņēmis zvanus no Lietuvas kolēģiem, kas piedāvā piegādāt cukurbiešu atlikumus un spirta brūža atkritumus. Beigās sanāks, ka mēs balstīsim kaimiņvalstu ekonomiku, jo Eiropas vienotais tirgus mums nedod iespēju liegt ievest lauksaimniecības produktus. Es gan uzskatu, vispirms vajadzētu padomāt, kā pilnvērtīgi izmantot vietējos resursus.

Var jau pārmest, ka biogāzes ražošana no zaļās masas ir izdevīgāka par graudu ražošanu tādā pašā platībā, taču es to saucu par normālu konkurenci, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu pieejamās platības. Mūs jau tā sit no visām pusēm, sākot ar jauniem nodokļiem un tā tālāk, bet mēs spirināmies un mēģinām savas tiesības aizstāvēt arī Satversmes tiesā, kas notiks jau 19. maijā.

– Biogāzes nozari jūs saistāt ar sociālo un nodarbinātības sfēru. Es īsti nesaprotu, kur radīsies jaunas darba vietas – lauki taču ir jāapstrādā tā kā tā, bet biogāzes stacijas pamatā ir automatizētas un to apkalpošanai ir nepieciešami vien daži cilvēki.

– Ja mēs skatāmies tikai no biogāzes staciju ekspluatācijas viedokļa, tad jums ir daļēja taisnība, taču ir jāņem vērā arī staciju būvniecības laikā nodarbināto skaits un ES fondu investīcijas Latvijas ekonomikā, jo ES šiem mērķiem naudu paredz. Tāpat, ja pie biogāzes koģenerācijas stacijām attīstās siltumnīcu saimniecība vai kaltes, kas izmanto koģenerācijas procesā radīto siltumu, tad varam uzskatīt, ka šie ekonomiski un sociāli nozīmīgie objekti ir biogāzes nozares multiplais efekts. Ļoti labs piemērs tam ir Getliņi, kas uz atkritumu poligonā iegūtās biogāzes koģenerācijas stacijas bāzes ir izveidojuši vērienīgu, ekonomiski efektīvu siltumnīcu saimniecību.

Esmu novērojis, ka tie piensaimnieki, kuriem ir savas biogāzes koģenerācijas stacijas, arī pie šī brīža zemajām piena iepirkuma cenām jūtas daudz stabilāk – viņu zaudējumus zināmā mērā kompensē no biogāzes iegūtās elektroenerģijas pārdošanas ieņēmumi.

Esmu par to, ka lauksaimnieciskā ražošana ir jāpadara arvien intensīvāka, radot arvien lielāku pievienoto vērtību visiem pieejamajiem resursiem. Tādējādi, no vienas puses, samazinot darbaspēka nepieciešamību lauksaimniecībā, novirzot to produktu pārstrādei un saistītajās nozarēs.

– Vai ir veikti aprēķini, kas pierāda, ka no zaļās masas iegūtais enerģijas apjoms ir lielāks nekā no citiem atjaunojamajiem resursiem?

– Tas ir pierādīts no visām pusēm. No 1 ha vislielāko enerģijas daudzumu var iegūt caur biogāzi no zaļās masas. Salīdzinot ar mežsaimniecību tas ir četras reizes vairāk, salīdzinot ar biodegvielu no rapša tas ir trīs reizes vairāk. Tas nozīmē, ja mēs gribam maksimāli izmantot zemes platību un vienlaikus izpildīt saistības attiecībā uz enerģētikas politiku, mums nav cita ceļa. Ir jāsēj zaļā biomasa, nevis jāaudzē kārkli, kā mums iesaka Eiropa.

Manuprāt, vēl neapgūts resursu avots ir dūņas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Pagaidām tās krājas kaudzēs un neviens īsti nezina, ko ar tām iesākt. Būtu lieliski, ja tās varētu vest uz tuvākajām biogāzes stacijām. Taču šim procesam ir nepieciešami precizējumi vai labojumi likumdošanā, jo esošā likumdošana šobrīd ir pretrunīga. Starp rindām lasot, var saprast, ka pirms dūņu izmantošanas ir jānotiek obligātai to kompostēšanai aerobā jeb gaisa vidē. Taču biogāzes ražošana būtībā arī ir dūņu apstrādes forma tikai anaerobā jeb bezgaisa vidē. Kādreizējā likumdošana konkrēti noteica dūņu kvalitātes prasības, to apstrādes veidus, kontroles mehānismus un dūņu izmantošanas iespējas lauksaimniecībā. Jaunais regulējums diemžēl ir radījis ja ne haosu, tad virkni jautājumu gan.

– Runājot par elektroenerģijas ieguvi no atjaunojamajiem resursiem, vislielākie iebildumi ir par tās izmaksām. Respektīvi, jo vairāk mums ir zaļās enerģijas, jo lielāks obligātās iepirkuma komponentes īpatsvars un dārgāka elektrība gala patērētājam. Arī ES komisijās tiek runāts, ka ir jāpārskata uzstādītie mērķi attiecībā uz zaļās enerģijas īpatsvaru gala patērētājam. Jūsu komentārs?

– Jā, ES komisijās par to tiek diskutēts, taču tajā pašā laikā Latvija ir lepni parakstījusi saistības, kas mums to uzliek par pienākumu. Ja mēs nepildīsim savas saistības, tad no 2020. gada ik dienu maksāsim soda naudā desmitiem tūkstošu eiro.

Vienlaikus gribu piebilst, ka tieši atjaunojamo resursu koģenerācijas staciju ietekme uz obligātā iepirkuma komponenti atstāj daudz mazāku iespaidu nekā dabasgāzes koģenerācijas stacijas. Salīdzinājumam: dabasgāzes koģenerācijas staciju OIK apjoms ir 0,01737 EUR/kWh, atjaunojamo resursu staciju OIK apjoms ir 0,00942 EUR/kWh. Tātad atjaunojamo resursu izmantošana elektroenerģijas ražošanā rada uz pusi mazāku OIK nekā dabasgāzes izmantošana koģenerācijā.

UZZIŅAI

Ja zeme ir tik vērtīga, tad kā to efektīvi izmantot? Enerģijas ieguves iespējas Latvijā no 1 ha/gadā

• Mežs (koksnes pieaugums) 26,833,5 GJ/ha

• Augkopības kultūraugi (biogāze) 100150 GJ/ha

• Biodīzeļdegviela (no rapša sēklām) 3745 GJ/ha

• Degvielas bioetanols (no graudiem) 2736 GJ/ha