KNAB atkal pazudusi nauda

Jaunu pavērsienu sagādājusi tiesai nodotā kukuļošanas lieta, kas saistīta ar bijušo Jūrmalas prokurori Irinu Bogdanovu un uzņēmēju Borisu Rjazanski, – pirms gada notikušās KNAB aizturēšanas operācijas gaitā pazuduši valstij piederoši 15 000 latu.

Krimināllietas materiāli liecina – liecinieks Ralfs Koppels (Millers) parakstījies par valstij piederošas iezīmētas operatīvās naudas saņemšanu, taču pēc operācijas beigām valsts nauda nav atgūta, jo tā izkūpējusi gaisā operatīvā eksperimenta īstenošanas gaitā.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskatīja – pagājušā gada oktobrī 25 000 latu kukulis ticis izspiests no kāda Jūrmalā dzīvojoša igauņu uzņēmēja Ralfa Millera (iepriekš bijis pazīstams arī kā Ralfs Koppels un Vladimirs Milakovs) par to, ka prokuratūra izbeigšot kādu kriminālprocesu, kurā R. Koppels (Millers) turēts aizdomās par savas bijušās biznesa partneres Larisas Sviridovas dzīvesdrauga iekaustīšanu ar lauzni. Kopējā summa bijusi 25 000 latu, no kuriem ar KNAB ziņu nodoti 15 000. KNAB operācijas gaitā apcietināja mazo uzņēmēju Borisu Rjazanski, no amata aizgāja Jūrmalas virsprokurore Sigita Priede un viņas padotā Irina Bogdanova, bet Rīgas rajona virsprokurors Edgars Bērziņš vēlāk saņēma rājienu. Lietu sācis izskatīt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis Andis Celms, kurš nākamo sēdi ieplānojis februārī.

Operatīvā nauda izgaist

Taču, restaurējot pagājušā gada oktobra notikumus, parādās daudzas neskaidrības – faktiski lietā esošie pierādījumi un liecības daudzviet nesakrīt ar KNAB izvirzīto un prokurores Veltas Zaļūksnes atbalstīto versiju. Apsūdzība ir pārliecināta, ka B. Rjazanskis, kurš ir pazīstams ar prokurori I. Bogdanovu, esot pieprasījis un saņēmis no igauņu miljonāra 15 000 latu. Lietas materiālos ir atrodams R. Koppela (Millera) parakstīts papīrs, ka viņš operatīvā eksperimenta gaitā no KNAB darbiniekiem saņēmis minēto summu – it kā nodošanai B. Rjazanskim, kurš tālāk ar to būtu gājis pie I. Bogdanovas.

Taču lietas materiālos ir arī ekspertīzes slēdziens, ka ne uz "kukuļošanas starpnieka" B. Rjazanska, ne "kukuļa izspiedējas" I. Bogdanovas rokām tie paši Valsts policijas kriminālistikas eksperti, kas iezīmēja naudu, neatrada pēdas no speciālajām ķimikālijām, kas bija uz naudas. B. Rjazanski un I. Bogdanovu aizturēja nepilnas 20 stundas pēc R. Koppela (Millera) parakstīšanās par iezīmētās naudas saņemšanu no KNAB, tātad ķimikāliju pēdu trūkums uz rokām nozīmē, ka pašlaik apsūdzēto statusā esošās personas, visticamāk, nekad nav pieskārušās iezīmētajai naudai.

Arī kratīšanu laikā dzīvesvietās atrastā nauda nav saistīta ar kukuļa lietu – B. Rjazanska mājās izņemtie 4650 lati izrādījušies uzņēmēja nopelnītie līdzekļi (nauda glabājusies pavisam citās banknotēs ar pilnīgi citiem numuriem nekā iezīmētā nauda), savukārt pie I. Bogdanovas atrastie apmēram 5000 lati ir viņas personīgie iekrājumi, ko prokurore ir deklarējusi likumā noteiktajā kārtībā. Spriežot pēc valsts amatpersonas deklarācijām, šos uzkrājumus prokurore pamazām izveidojusi daudzu gadu gaitā – sākot jau ar 2002. gadu, tātad tie nav parādījušies pēkšņi vienā dienā. Interesanti, ka uz I. Bogdanovai piederošās naudas nav atrasti pat B. Rjazanska pirkstu nospiedumi, kas apliecina, ka B. Rjazanskim nav bijusi saskare ar I. Bogdanovas personīgo naudu, tāpat kā prokurore nav saskārusies ar uzņēmēja nopelnīto.

Nauda "uzpeld" bankā

Taču trīs dienas pēc arestiem iezīmētā nauda pēkšņi "uzpeldējusi" Parex bankā – atklājies, ka bankā atrodas iezīmētās banknotes 14 920 latu vērtībā. Tātad iezīmētā operatīvā nauda nonākusi nevis pie "kukuļa izspiedējiem", bet gan taisnā ceļā aiznesta uz Parex banku, kurā ekspertu iezīmētās banknotes iemainītas pret tīrām naudas zīmēm ar citiem numuriem. Arī KNAB izmeklētāja Lienīte Šikore atzinusi, ka bankā atrastā nauda nu jau ir bankas līdzekļi, un trīs dienas vēlāk, kad eksperti bija paguvuši naudas zīmes attīrīt no ķimikālijām, atdevusi naudu atpakaļ Parex. Operatīvā eksperimenta kopējā bilance tā arī palikusi nemainīga – operācijas gaitā pazuduši 15 000 latu, kurus nu jau vairāk nekā gada laikā nav izdevies atgūt.

Sabiedrībā plašu rezonansi 2008. gadā guva fakts, ka vairāki KNAB darbinieki ilgstošā laika posmā izzaga naudu no KNAB seifiem. Pašlaik Rīgas apgabaltiesa pārskata Jāņa Imšas un Indras Veipas krimināllietu, kurā bijušie KNAB darbinieki tika notiesāti attiecīgi uz septiņiem un pieciem gadiem. J. Imša vaļsirdīgi atzinās, ka no 2004. līdz 2008. gadam no dažādos kriminālprocesos aizdomās turamajiem konfiscētās naudas kopumā nozadzis 82 908 latus, 24 500 eiro un 7800 ASV dolārus. I. Veipa tika apsūdzēta par 14 270 latu, 19 487 ASV dolāru un 13 995 eiro piesavināšanos.

R. Koppela (Millera) lietas izstrādes gaitā pazudušie 15 000 valstij piederošās operatīvās naudas varētu nozīmēt, ka pēc J. Imšas un I. Veipas iekrišanas KNAB darbinieki un/vai sabiedrotie izstrādājuši jaunu paņēmienu, kā papildināt savas privātās kabatas ar valsts naudu, – šoreiz aizturēšanas jucekļa laikā pazuduši operatīvie līdzekļi, kuri pēc tam Parex bankā samainīti pret citām banknotēm, lai pēc tam pazustu pavisam.

Igaunijas kriminālā pasaule

Iespējams, ka šī lieta kaut kādā veidā saistīta arī ar Igaunijas kriminālo pasauli. Igauņu uzņēmēja sieva Sanna Millere (ar viņu apprecoties, Ralfs Koppels ieguvis pašreizējo uzvārdu Millers) bijusi Igaunijas čečenu bandas neoficiālā līdera Harona Dikajeva (sēdējis cietumā par reketu) biznesa partnere. Joprojām nav skaidrs, no kurienes R. Koppels (Millers), kam nav oficiālu ienākumu (tāpat kā sievai), spējis par vairāk nekā 2 miljoniem latu nopirkt nekustamo īpašumu Jūrmalā. Igaunijas Centrālās kriminālpolicijas pārstāvis Tūli Hārsons apliecināja, ka Ralfa Koppela (Millera) vārds nav svešs arī Igaunijas likuma sargiem, taču sīkāku informāciju izmeklēšanas interesēs pagaidām atteicās sniegt. Kāda ir šīs lietas īstā būtība un vai tikai gadījumā tā neizrādīsies kārtējā "valsts drošības iestāžu" afēra, parādīs tiesas izmeklēšana.