Atbilde paralimpiešiem: varat iet streikot

Jūs varat iet ar skolotājiem kopā streikot, vairāk naudas nebūs, tā Latvijas Paralimpiskās komitejas vadītājai atbildēja Izglītības un zinātnes ministrijā, kas ir atbildīga arī par sporta nozari. Paralimpiskie sportisti nesaņems nevienu eiro centu, lai sagatavotos paralimpiskajām vasaras spēlēm Rio, neraugoties uz komitejas lūgumu.

«Tas ir aizvainojoši, jo brīdī, kad paralimpieši ar augstiem sasniegumiem atgriežas no paralimpiskajām spēlēm, viņus lidostā sagaida ministri, rīko pieņemšanu Saeimā, bet tā vietā, lai piešķirtu kopumā nelielu finansējumu no kopējā sportam novirzītā tieši paralimpiskajiem sportistiem sagatavošanās darbiem paralimpiskajām spēlēm, saņemam noraidījumu,» saka Daiga Dadzīte.

Vai tiešam paralimpietim, vairāku medaļu ieguvējam Aigaram Apinim atkal būs jāizziņo savu medaļu pārdošanu, lai iegūtu naudu un sportisti sagatavotos nākamajām paralimpiskajām spēlēm?

Vējdzirnavas

Izveidojušos situāciju D. Dadzīte nodēvējusi par cīņu ar vējdzirnavām. Šī attieksme parāda joprojām šo iesīkstējušo viedokli par cilvēkiem ar invaliditāti un sportu, proti, gadiem ilgi šie cilvēki un viņu treneri cīnījušies, lai paralimpisko sportu arī Latvijā atzīst par sportu, un pierādījuši, ka arī šajā jomā ir sasniedzami augsti rezultāti. Kārtējais apliecinājums tam, ka aizspriedumi joprojām valda pār Latviju, ir janvāra Nacionālās sporta padomes sēde, kurā tika apstiprināts valsts budžeta programmas Sports sadalījums 2015. gadam. «Mēs kā Latvijas Paralimpiskā komiteja prasījām piešķirt 170 000 eiro no apakšprogrammas Augstas klases sasniegumu sports 2015. gadam, lai nodrošinātu Latvijas labāko paralimpisko sportistu kvalifikāciju un gatavošanos vasaras paralimpiskajām spēlēm, kas nākamgad notiks Riodežaneiro Brazīlijā,» Neatkarīgajai stāsta D. Dadzīte. Komiteja nesaņēma nevienu eirocentu.

Kopumā summa, kas bija pieejama šajā apakšprogrammā un kas rezultātā sadalīta trīs organizācijām (Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Olimpiskā vienība, Latvijas Olimpiešu sociālais fonds), mērāma miljonos – 5 491 096 eiro.

Jānoturas reitingā

Paralimpiskajās spēlēs Londonā 2012. gadā startēja astoņi Latvijas sportisti, arī vairākkārtējs paralimpisko spēļu medaļnieks Aigars Apinis. Viņš Londonā izcīnīja zelta medaļu lodes grūšanā un sudraba – diska mešanā. Rihards Snikus izcīnīja augsto ceturto vietu paralimpiskajā iejādē, Andis Ozolnieks lodes grūšanā savā grupā guva septīto vietu, Taiga Kantāne – devīto vietu diska mešanā. Londonas spēlēs piedalījās un labi startēja arī Liene Gruzīte tāllēkšanā, Edgars Kļaviņš tāllēkšanā un 200 metru skriešanā, Jānis Plotnieks –

peldēšanā un Dmitrijs Silovs – tāllēkšanā.

Nākamajām vasaras paralimpiskajām spēlēm, kas uzreiz pēc olimpiādes noritēs Riodežaneiro, varētu kvalificēties 13 Latvijas sportisti. «Lai viņi varētu to izdarīt, obligāti ir jāpiedalās starptautiskās sacensībās, jāiekļūst un jāsaglabā vieta pasaules reitingā,» stāsta D. Dadzīte. Vieglatlēti oktobrī plāno piedalīties pasaules čempionātā Dohā Arābu Emirātos, un pašlaik izskatās, ka nebūs problēmu ar viņu dalību, tam finansējums pietiks. Šīs sacensības varētu dot apstiprinājumu, ka mūsu sportisti tiks uz Rio. «Taču ir vairāki mūsu sportisti, kuriem nepieciešams piedalīties vairākos čempionātos, lai tiktu uz Rio, neraugoties uz iepriekšējo gadu sasniegumiem, piemēram, Rihards Snikus, kurš ieguva ceturto vietu Londonā. Pasaules reitingā viņš ir piektajā sestajā vietā, taču viņam jāaizbrauc uz vismaz trim turnīriem, nauda ir tikai vienam. Mūsu Poļina Rožkova, ratiņpaukotāja, viņai pašlaik ir augsts pasaules reitings, taču, lai to noturētu, jāpiedalās sacensībās, maksimāli varam nodrošināt vienu vai divus braucienus,» stāsta D. Dadzīte. Līdzīgi ir ar paralimpisko riteņbraukšanu, loka šaušanu.

Attīstībai nebūs

D. Dadzīte norāda: jā, šogad ir izveidota apakšprogramma, kas paredz dotāciju Latvijas Paralimpiskajai komitejai «pielāgotā sporta attīstībai», un nauda – 250 000 eiro – jāsadala 19 sporta federācijām, arī komandu sporta veidiem. «Tas ir finansējums gadam visam mūsu sportam, par to var tikai saglabāt iesākto, bet ne attīstīt vai atbalstīt paralimpisko sportistu sagatavošanos. Tas nozīmē, ka varam aizmirst par jaunu sportistu piesaisti, treneriem, ziemas paralimpisko sportu – slēpošanu, snovbordu, ar ko Latvijā nodarbojas, bet nav naudas, lai attīstītu līdz paralimpisko spēļu līmenim,» uzsver D. Dadzīte. Atšķirībā no olimpiskā sporta uz paralimpiskajām sacensībām var doties tikai sportisti, kas izpildījuši A normatīvu un ir augstā vietā pasaules reitingā; tāpat uz olimpiādi var tikt neierobežots sportistu skaits, ja vien izpildīts B normatīvs, bet paralimpiskajās spēlēs ir kvotas. «Vissāpīgāk ir dzirdēt, ka paralimpisko sportu nevar salīdzināt ar olimpisko un ka «Latvijas valstij ir jānodrošina finansiāls atbalsts labākajiem sportistiem, augsta līmeņa Latvijas sportistiem – olimpiešiem»,» saka D. Dadzīte.

***

Latvijas paralimpiskie sportisti, kuri pretendē uz dalību paralimpiskajās spēlēs Riodežaneiro:

Aigars Apinis (disks, lode)

Dmitrijs Silovs (tāllēkšana, lode, šķēpmešana)

Ingrīda Priede (disks)

Edgars Bergs (lode)

Taiga Kantāne (lode, disks, šķēpmešana)

Edgars Kļaviņš (skriešana)

Rihards Snikus (iejāde)

Poļina Rožkova (paukošana)

Ieva Melle (loka šaušana)

Gints Jonasts (loka šaušana)

Liene Gruzīte (lode, šķēps)

Jānis Plotnieks (peldēšana)

Oskars Gailišs (riteņbraukšana)