Patversmē dzīvnieki nonāk, jo cietuši no cietsirdības, vai saimnieks nav varējis par viņiem parūpēties- viņi ir palikuši bez aprūpes, mājām un bez iespējām tālāk dzīvot bez cilvēka rūpēm.
Rīgas dzīvnieku patversmes „Dzīvnieku draugs” vadītāja Solvita Vība stāsta, ka Latvijā ir daudz patversmju un tajās ir neskaitāmi dzīvnieki, kam jau tagad nepieciešamas labas mājas: „Mēs aicinām cilvēkus vispirms padomāt izvēlēties dzīvniekus no patversmes, kuri ir tādā situācijā, ka viņiem nav iespēja iegūt citus saimniekus, ja vien kāds atnāk pakaļ”.
Vība informē, ka katrs no patversmes paņemtais dzīvnieks vienmēr būs sterilizēts, vakcinēts, attārpots un atblusots- katram dzīvniekam ir nodrošinātas šīs minimālās standarta prasības. Patversmē dzīvnieki tiek sterilizēti, lai jau pašreiz esot „nevajadzīgi”, tie neradītu pēcnācējus, kuri varētu piedzīvot vecāku likteni. Ņemot dzīvniekus no privātpersonām, atrodot uz ielas vai iegūstot tos citos apstākļos, nav garantijas, ka šis dzīvnieks ir vesels.
Nav noslēpums, ka patversmēs mēdz būt arī dzīvnieki ar veselības traucējumiem, taču saimnieki vienmēr tiekot informēti šādos gadījumos. Ja cilvēks tomēr ir izlēmis pieņemt dzīvnieku ar veselības traucējumiem, iespēju robežās viņam tiek sniegta palīdzība.
„Dzīvnieku draugā” pēc adopcijas arī tiek nodrošināta 2 nedēļu bezmaksas medicīniskā aprūpe, jo stresa rezultātā mēdz rasties veselības traucējumi, kas līdz šim nav pamanīti. Patversmes speciālisti arī pēc dzīvnieka pieņemšanas piedāvā bezmaksas konsultācijas. „Cilvēki vienmēr var nākt pie mums un konsultēties- nezaudēt sakarus arī pēc tam, kad dzīvnieks nonācis viņu mājās,” stāsta patversmes vadītāja.
Solvita Vība īpaši brīdina, ka pirms šķirnes kaķa vai suņa iegādes vai pieņemšanas topošajiem saimniekiem jāapzinās to specifika un kopšana, jo daudzi nesaprot, ka šķirnes dzīvniekiem ir īpašas vajadzības un šķirnei raksturīgi veselības traucējumi- šāda dzīvnieka veselības nodrošnāšana var izmaksāt dārgi, jo veterinārie pakalpojumi mēdz prasīt daudz finansiālo līdzekļu.
Visās Latvijas dzīvnieku patversmēs pieņemts, ka apmaiņā pret adopciju jāveic simbolisks ziedojums „nākamajam dzīvniekam”, kā izsakās Vība. Viņa stāsta, ka tas tieši ir ziedojums, nevis samaksa par dzīvnieku, jo šī saimnieka iemaksa nenosedz visus izdevumus, kas saistīti ar adoptētā dzīvnieka uzturēšanu un viņa veselības nodrošināšanu: "Ja cilvēks atsakās veikt šo maksājumu un saka, ka labāk, piemēram, dosies uz tirgu, redzams, ka viņa nodomi nav bijuši nopietni," uzskata Vība.
„Dzīvnieku drauga” vadītāja stāsta, ka ziedojums par kaķēna adoptēšanu no patversmes ir 15 eiro, bet par pieaugušu kaķi- 25 eiro. Savukārt suņiem ziedojuma summa ir atkarīga no svara, jo līdz ar to atšķiras arī sterilizācijas izmaksas klīnikai, kura nodrošina šo pakalpojumu patversmei „Dzīvnieku draugs”. Par nelielu suni ziedojuma summa ir aptuveni 30 eiro, par kucēnu- mazāk. Ļoti lielu suņu adopcijai ziedojuma summa var sasniegt pat 50 eiro. Solvita Vība skaidro, ka saimniekam būtu jāmaksā daudz vairāk, lai nodrošinātu visu, ko patversme jau ir izdarījusi, nododot dzīvnieku adopcijai.
Pieņemot dzīvnieku no patversmes, tam līdzi tiek doti visi „dokumenti”, ieskaitot apliecinājumu, ka patversmei veikts ziedojums par noteiku summu, turklāt pamestam un vientuļam dzīvniekam tiek dota otra iespēja uz gaišāku nākotni.