Straujuma: partijām trūkst stratēģisko mērķu
Par budžeta diskutablajiem jautājumiem, ekonomikas attīstības formulas meklējumiem, valdības komandu un sabiedrības nemīlēto partiju stratēģiju trūkumu Neatkarīgās intervija ar premjeri Laimdotu Straujumu (Vienotība).
Neatkarīgā: – Satversme nosaka, ka valdība sastāv no premjera aicinātiem ministriem, bet zinām, kādos ietekmju zonu dalīšanas strīdos partijas dala ministrijas, virza ministrus. Vai šo valdību varat saukt par savu, labāko?
– Viennozīmīgi, uzskatu šo valdību par savu. Pirmo reizi budžeta veidošanā redzēju, ka ministri no vienas partijas aizstāvēja citas partijas ministra prioritātes, bija konstruktīva runāšana, aizmirstot partiju piederību. Koalīcijas valdība top kompromisos, bet kopumā esmu apmierināta ar cilvēkiem. Ministri grib strādāt, pie budžeta strādāja ar lielu aizrautību, jo īpaši jaunie ministri.
– Ja jums nebūtu šo kompromisu ierobežojumu, valdības sastāvs būtu tāds pats?
– Neesmu domājusi, vai kāda vietā vēlētos redzēt kādu citu, bet, iespējams, būtu savādāka valdība. Galvenais, lai tā būtu komanda, neatkarīgi no tā, vai valdības sastāvu apstiprina Saeima vai, kā piedāvā prezidents Bērziņa kungs, parlaments apstiprina valdības vadītāju, par kura izvēlētiem ministriem parlaments vairs nebalso.
– No jūsu iepriekšējās valdības ir palikušas kādas neīstenotas prioritātes, jālabo kāds nenokārtots parāds?
– Lielā mērā rīcības plāna uzdevumi, kam bija konkrēti termiņi, ir izpildīti. Nav izpildīta enerģētikas programma, kur Ekonomikas ministrija varēja aktīvāk darboties, bet ietekmēja arī ārējie izaicinājumi; nevienojās par sašķidrinātās gāzes termināli ar Somiju, kas bija jāpieņem jau iepriekšējai valdībai. Tikai nesen pieņēmām Uzņēmējdarbības rīcības plānu, ko bija paredzēts pieņemt agrāk. Termiņa nobīdes ir, bet lielie darbi ir izpildīti, tostarp dots politiskais akcepts fondu darbības programmai, pieņemti Būvniecības likuma grozījumi un noteikumi. Uzklausīsim informatīvo ziņojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu – gribu zināt ministru viedokli, vai jāveic kādas izmaiņas.
– KNAB vadībā?
– Likumdošanā.
– Jūsuprāt, KNAB efektīvi strādāt traucē likumdošanas trūkumi?
– Protams, arī personāliju jautājums, bet ir iespējams ko uzlabot arī likumdošanā, ko jau konstatējušas darba grupas.
– Ko var darīt personāliju jautājumā?
– Personāliju izmaiņas pašlaik netiek plānotas, runāsim par sistēmu.
– Bezgalīgajā Jutas Strīķes un Jaroslava Streļčenoka strīdā neiejauksieties?
– Jāpilnveido vietnieka atskaitīšanās sistēma priekšniekam, ir vēl daži momenti, ko Valsts kanceleja fiksējusi likumdošanas izvērtējumā. Streļčenoka kungu ir apstiprinājis parlaments, divas komisijas ir vērtējušas KNAB darbu, un, ja tas novērtēts kā apmierinošs, man nav pamata virzīt jautājumu par viņa nomaiņu. Protams, jādomā, vai apmierinoši ir pietiekami.
– Ja budžetu uzskatām par instrumentu valsts mērķu sasniegšanai, ko sasniegsim ar 2015. gada budžetu?
– Ir divas galvenās prioritātes – sociālā un nacionālā drošība.
– Lai arī kā prioritāte atkal tiek deklarēta nevienlīdzības mazināšana, progresīvais neapliekamais minimums netiek ieviests, kas kopā ar Ilzes Viņķeles Labklājības ministrijas vadīšanas laikā sociālo iemaksu griestu atcelšanu liek šaubīties par vēlmi patiesi mazināt nevienlīdzību.
– Nezinu, kā citādi var novērtēt 44 miljonus ģimenēm ar bērniem un minimālās algas celšanu! Progresīvais neapliekamais minimums tiks ieviests ar 2016. gada 1. janvāri – to nevar nepilna mēneša laikā sakārtot datorsistēmās.
– Nevienlīdzības mazināšana bija arī iepriekšējo valdību prioritāte – koalīcijas sastāvs nav mainījies, varējāt nepilnu gadu kārtot un rēķināt!
– No Vienotības puses šī prioritāte parādījās vasaras vidū, kad sākām runāt par priekšvēlēšanu programmu.
– Nevienlīdzības mazināšana bija prioritāte arī iepriekšējām valdībām, un neapliekamais minimums ir būtiskākais instruments.
– Arī minimālās algas celšana!
Savukārt, runājot par sociālo iemaksu griestiem, ir nepieciešams ilgāks laiks, pirms to atjaunošanas, lai netiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Saistīts jautājums ir, vai paliek arī neierobežotas pensijas – tam vēl nepieciešami aprēķini.
– Lielāko traci par nākamā gada budžetu ceļ pedagogi, kuri 11. decembrī plāno streikot, jo netiek plānoti solītie līdzekļi pedagogu algu paaugstināšanai.
– Kas viņiem ir solījis?
– Bijusī izglītības ministre Ina Druviete (Vienotība) pirms vēlēšanām pauda, ka argumentēti pieprasīti 111 miljoni eiro, tostarp pedagogu algu paaugstināšanai. Vienotība ar Izglītības darbinieku arodbiedrību pirms vēlēšanām noslēdza vienošanos par ikgadēju finansējuma pieaugumu valsts budžetā izglītībai un zinātnei (arodbiedrības projektā – par 10%, kas nav Vienotības parakstītajā dokumentā), pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu...
– No arodbiedrības projekta šo 10% paaugstinājumu izņēmām, jo nevaram tādu pieaugumu parakstīt un visu prasīto summu piešķirt – tad nevaram iedot papildu naudu vairs nevienam citam!
– Tad pedagogiem neko neesat solījuši un arī nedosiet?
– Nē, es tikai negribu attaisnoties par pārmetumiem, ka nepildām solījumus! Bez trīs miljoniem, kas varētu būt reformas realizēšanai, līdzekļi pedagogu algām nākamgad pieaug par desmit miljoniem par kvalifikācijas kategorijām, ko pedagogi jau saņem no 1. septembra. Pēc tam, kad būs pārbaudīti praksē divi jaunie finansēšanas modeļi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavos jauno finansēšanas modeli pedagogiem no nākamā gada septembra.
– Bet pedagogi saka, ka ar pašreiz rezervētajiem trīs miljoniem eiro jauno sistēmu nevar ieviest – labi, ja paaugstināt algas par vienu eiro.
– Gribu redzēt šo modeli līdz 1. jūlijam – ja būs nepieciešami pieci vai seši miljoni, valdība atradīs, bet vajadzīga skaidrība. IZM saskaitījusi, ka pedagogu algu aprēķināšanai jāņem vērā 80 dažādu rādītāju – tas nav normāli! Gaidu pilotprojektu rezultātus, un tad naudu atradīsim, ja vajadzēs, arī vairāk nekā trīs miljonus.
– Atradīsiet, cik vajadzēs, vai, kā teicāt, piecus sešus miljonus?
– Protams, var dažādas likmes uztaisīt, kādas nekad nevaram finansēt, bet jābūt skaidram mērķim un sistēmai, kā to sasniegt.
– Mērķis ir skaidrs – cienīgs atalgojums un apmaksāti līdz šim neapmaksātie darbi.
– Jā, jā, piemēram, skatoties procentuālos rādītājus no IKP, izdevumi izglītībai mums ir augstāki neā sociālajā aizsardzībā, veselībā, aizsardzībā salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm. Bet, protams, pedagogu algas absolūtos skaitļos, salīdzinot ar Eiropu, ir mazas, un svarīgi, lai pedagogi nebūtu nomocīti. Vienlaikus jāskatās, kādas ir valsts iespējas. Jāpalielina algas arī ugunsdzēsējiem, mediķiem, vairāk jāiegulda valsts aizsardzībā.
– Arī mediķi satraukušies par to, ka veselības nozarei plānotais budžets pat ar papildus piešķirto 31 miljonu eiro attiecībā pret IKP būs mazāks nekā šogad.
– Tāpēc, ka pieaug IKP.
– Tāpēc proporcionāli jāsamazina veselības budžets?
– Kam tad mēs noņemsim – izglītībai, aizsardzībai, iekšlietām, ceļiem, zemniekiem?
– Tas jādomā budžeta veidotājiem.
– Bet kādam ir jānoņem!
– Pāris mēnešus pildījāt veselības ministra pienākumus – redzat, ko ar nozarei atvēlēto naudu var uzlabot, no kuras turklāt vairāk nekā astoņi miljoni aiziet minimālās algas paaugstināšanai, nevis sistēmas, pakalpojumu uzlabošanai?
– Tas jājautā veselības ministram. Bet vairāk mēs neesam nopelnījuši! Mums jābūt lielākam IKP, jādod lielākas iespējas uzņēmējiem, lai valsts varētu vairāk ieņemt naudu.
– Ir idejas, kā IKP būtiski paaugstināt? Valdības deklarācijā minētajam 5% pieaugumam arī pagaidām neredz segumu!
– Tas ir mērķis četros gados! Labāk uzlikt mērķus, kuri ir augstāki, uz kuriem tiekties, nekā zemākus, kurus sasniegt un lielīties, ka tie pārsniegti.
– Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ekonomikas izaugsmes plānu, 315 miljardu investīcijām ekonomikā ar 21 miljarda investīciju fondu. Nopietns pieteikums! Kāds ir Latvijas ekonomikas izaugsmes plāns?
– Lai ekonomiku atdzīvinātu, vajadzīga ienākošā nauda valstī – caur eksportu, kura atbalstam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izstrādājusi programmu nākamajam gadam, caur investīcijām un Eiropas fondiem. Lai sekmētos eksports, jāceļ mūsu konkurētspēja, kam pamatā ir inovācijas, zinātne. Jums nepatīk? Tā tas ir!
– Tas nav nekas jauns, to dzirdam jau gadiem, bet solītā «ekonomikas izrāviena» nav!
– Visā Eiropā nekas cits nav izgudrots – pamatā ir papildu investīcijas, kas rada darba vietas, jaunus produktus, un konkurētspējas celšana.
– Ar ko mēs varētu papildu investīcijas piesaistīt?
– Jābalstās uz jauniem produktiem un mūsu izglītības izcilību, kopā ar zinātni un uzņēmējiem jārada jauni produkti, ar kuriem iespiesties pasaules tirgos. Vienkārši ar pienu mēs nevaram konkurēt.
– Kāds ir budžeta atbalsts šiem mērķiem?
– Pamatā ES struktūrfondi – septiņos gados četri miljardi eiro, plus vairāk nekā miljards lauku fonds.
Cerīgi šķiet 700 miljoni, kas ir zinātnes sadarbībai ar uzņēmējiem, lai kopā meklētu iespējas radīt pievienoto vērtību produktiem. Nevarēsim izrāvienu radīt ar standartproduktiem.
– Imants Parādnieks (NA) izteicies, ka 133 miljoni, ko papildus sadala, «ir uzzīmēti» un nav zināms, vai tie patiešām būs. Ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta – nav bažas, ka šo naudu neiekasēs?
– IKP pieauguma prognoze ir pietiekami pieticīga – 2,8%. Jebkura nauda ir uzzīmēta, jo tā ir prognoze. Uz šo gadu prognozēja 4% IKP izaugsmi, kuras nav sakarā ar Krievijas un Ukrainas notikumiem, tajā pašā laikā budžets pildās labi – jādomā, ka ir uzlabojusies budžeta iekasēšana.
– Jo mazinājusies ēnu ekonomika vai augusi ekonomiskā aktivitāte?
– Drīzāk, pieaug aktivitāte. Bet arī ēnu ekonomika mazinās, jo, manuprāt, Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādā labi. Pirmo reizi uzņēmēji VID pasniedza balvu kā visvairāk progresējušākajai valsts iestādei!
– Latvijas Darba devēju konfederācija nez vai atspoguļo visu uzņēmēju viedokli.
– Vienmēr var labāk, bet pozitīvi, ka tiek novērtēts jaunās VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones darītais, viņa ļoti konstruktīvi iet uzņēmējdarbības sloga mazināšanā.
– Neilgi pēc kļūšanas par premjeri paudāt nepieciešamību samazināt ierēdņu štatu, ieekonomētos līdzekļus atvēlot mazas, profesionālas, labi atalgotas valsts pārvaldes izveidei. Ko gada laikā esat darījusi, lai šo ideju piezemētu?
– Valsts sekretāri jau tagad var to darīt un iepriekš arī varēja.
– Ko darīt?
– Mazāk cilvēku turēt ministrijās, izmantot piemaksas un sasniegt maksimālo algu, turēt mazāk, profesionālākus cilvēkus. Nekad neesmu kritizējusi lielāku algu maksāšanu – mani pašu kritizēja, kad vēl biju Zemkopības ministrijas un VARAM valsts sekretāre, mums bija labākās algas, jo turējām mazāk cilvēku. Ir vajadzīgi profesionāli cilvēki valsts pārvaldē, kuriem attiecīgi arī jāmaksā. Es personīgi būtu gatava atsaistīt ministru algas no valsts pārvaldes algām, kam vismaz iepriekšējā Saeima nebija gatava. Tagad ministru algas ierobežo valsts pārvaldes algas.
– Jūsuprāt, tas būtu normāli, ka valsts pārvaldē strādājošajiem būtu augstākas algas nekā ministriem?
– Tas nav normāli, bet ministru algas neviens nav gatavs palielināt, līdz ar to mēs sēžam šajā rāmī un raudam, ka mums nav profesionāļu, un gudrojam dažādas piemaksas. Bet arī jaunā Saeima nav gatava palielināt ministru algas. Tie ir nepopulāri lēmumi, bet kaut kas ir jādara, jo zaudējam cilvēkus valsts pārvaldē!
– Kopš vasaras jūsu reitings saskaņā ar Latvijas faktu aptaujām pastāvīgi krīt (no 55% pozitīvi vērtējošo jūnijā līdz 40,3 oktobrī). Kā skaidrojat iemeslus?
– Ar vēlēšanu peripetijām, Citadeles bankas pārdošanu, ko, iespējams, nepratām paskaidrot sabiedrībai. Tomēr uzskatu, ka tas bija pareizākais, labākais lēmums, kādu konkrētajā situācijā varējām pieņemt.
– Varbūt vienīgais lēmums, ko varēja pieņemt rudenī, bet ne brīdī, kad atstāja tikai vienu pretendentu un ierobežoja manevra iespējas.
– Valdības sēdē, kurā šo lēmumu pieņēma, es nerunāju un nebalsoju, jo man bija zināms interešu konflikts, bet, domāju, ka valdības locekļi nobalsoja pareizi.
– Kā Vienotībai jāmainās?
– Vienotībai, tāpat kā citām partijām, jādomā, kā stiprināt partiju, domāt par partijas un valsts stratēģisko attīstību. Ir vajadzīgi nopietnāki stratēģiskie uzstādījumi visās galvenajās nozarēs un lai starp partijām notiek šo uzstādījumu cīņa! Tas varbūt ir naivi, bet uz to ir jāiet un jābeidz kašķēšanās par nebūtiskām lietām!
– Kāpēc ir kašķēšanās – mums cilvēki tādi kašķīgi, vai viņus rausta interešu grupas?
– Dažādi tur ir. Bet, ja partija ir eiropeiska ar saviem uzstādījumiem, tad arī interešu grupām ir grūtāk iedarboties.
Partijām jāveido darba grupas par stratēģiskiem jautājumiem. Kad premjers nāk uz vēlēšanām ar savu partiju, jābūt skaidrai politikai.
– Kad startējāt priekšvēlēšanu diskusijās, jums trūka stabilās, partijas dotās stratēģiskās bāzes?
– Varēja būt labāk, bet negribu vainot Vienotību. Saņēmu no Ilzes Viņķeles, kura vadīja partijas programmas izstrādi, īso 4000 zīmju programmu un par katru no punktiem izstrādātus konkrētus priekšlikumus. Bet te līmenis vēl jāceļ. Kopumā Latvijā politikā stratēģiskās darba grupas partijās izpaliek.