MANS MĪĻAIS DRAUGS: Uz­ti­cī­gie mop­ši

Mop­šiem pie­mīt iz­mek­lēts šarms, un sa­vas pie­mī­lī­gās da­bas dēļ tie ir ie­cie­nī­ti māj­dzīv­nie­ki. Šie klēp­ja su­nī­ši ir mie­rī­gi un sir­snī­gi, tur­klāt bez­ga­la pie­ķe­ras sa­vam saim­nie­kam. Klīst no­stās­ti, ka no vien­tu­lī­bas ma­zie su­ņi va­rot pat no­mirt. Mop­ši ir se­na un diž­cil­tī­ga su­ņu šķir­ne. Tās pirm­sā­ku­mi mek­lē­ja­mi Ķī­nā, Son­gu di­nas­ti­jas val­dī­ša­nas lai­kā, to­mēr Eiro­pā dzīv­nie­ki no­kļu­va vien 16. gad­sim­tā. An­gli­jā 17. gad­sim­tā ti­ka se­lek­ci­onē­ti di­vu vei­du su­ņi. Vie­ni ir dzel­te­nī­gi brū­nie Mo­ri­so­na mop­ši, tur­pre­tī ot­rus zi­na kā ka­fi­jas brū­nos Vi­lo­ubi­ja mop­šus. Mop­ši 18. gad­sim­tā ie­pa­zīs­ti­nā­ti ar eks­tra­va­gan­to Fran­ci­jas gal­mu, kur tos ie­vē­ro­ja un ie­mī­ļo­ja bē­dī­gi sla­ve­nā ka­ra­lie­ne Ma­ri­ja An­tu­ane­te, kā arī pēc tam spa­rī­gie dzīv­nie­ki ie­ka­ro­ja im­pe­ra­to­ra Na­po­le­ona pirm­ās sie­vas Žo­ze­fī­nes de Bo­gar­nē sir­di.

Drau­dzī­gi un sir­snī­gi

Nav jā­brī­nās, ka uz Fran­ci­jas gal­ma ie­tek­mī­ga­jām sie­vie­tēm šie dzīv­nie­ki at­stā­ja la­bu ie­spai­du, vi­ņu in­te­li­ģen­ce, pa­tī­ka­mais rak­sturs un pie­ķer­ša­nās saim­nie­kam ir gan­drīz le­ģen­dā­ra. Mop­ši ir līdz­sva­ro­ti, ēde­lī­gi, ro­sī­gi un ziņ­kā­rī­gi, ar prie­ku iz­rā­da uz­ti­cī­bu sa­vam saim­nie­kam, un vi­ņiem pa­tīk iz­man­tot brī­di, kad saim­nieks ir no­vēr­sies, ie­rāp­ties klē­pī un aiz­migt. Pēc uz­ve­dī­bas mop­šu mei­te­nes šķiet at­rak­tī­vā­kas, vai­rāk vēr­stas uz ār­u, bet mop­šu pui­kas ir mie­rī­gā­ki. Mop­šiem rak­stu­rīgs iz­dvest urk­šķo­šas, krā­cie­niem lī­dzī­gas ska­ņas, kas pa­zi­ņo par su­ņu­ka at­ra­ša­nos tel­pā.

Eks­tra­va­gan­ta ār­ie­ne

Ma­zo su­ņu īpa­šā su­gas pa­zī­me no­vē­ro­ja­ma to sa­kro­ko­ta­jā pur­ni­ņā un glī­ta­jā gre­dzen­vei­da as­tē. Pats dzīv­nieks ir iz­teik­ti drukns ar spē­cī­gu mus­ku­la­tū­ru, tais­nām priekš­kā­jām un la­bi vei­do­tām pro­por­ci­jām. Lie­la­jā, apaļ­ajā gal­vas­kau­sā ir strups pur­niņš, ku­rā kā spo­žas po­gas mirdz ma­zas, tum­šas un ne­daudz uz ār­u iz­vir­zī­tas acis. Pie gal­vas pie­glaus­tas plā­nās, mīk­stās ausis. Su­ņa spal­va ir īsa un ne­daudz asa. Mop­šu kus­tī­bas ir at­spe­rī­gas un ener­ģis­kas, kā arī vieg­lā gā­ze­lē­ša­nās pa­kaļ­kā­jās pa­da­ra to gai­tu ne­daudz ele­gan­tu. Mop­šu dzim­tes dā­mas ir augu­mā ma­zā­kas ne­kā vī­rie­šu kār­tas su­nī­ši.

Dārgs suns – rū­pī­ga kop­ša­na

Mop­šu iz­teik­ta­jās de­gu­na un pie­res kro­kās ne­re­ti uz­krā­jas svied­ri un ne­tī­ru­mi, kas kai­ri­na pur­ni­ņu, tā­dēļ tās ik die­nu rū­pī­gi jā­tī­ra, kā arī jā­vē­ro, lai tur ne­ras­tos in­fek­ci­ja. Sa­īsi­nā­tais pur­niņš var iz­rai­sīt arī el­po­ša­nas trau­cē­ju­mus. Sa­ka­rā ar dzīv­nie­ka žok­ļa īpat­nī­bām daž­kārt var nāk­ties sa­skar­ties ar zo­bu un sma­ga­nu pro­blē­mām. Mop­ša īpaš­nie­kam jā­pār­bau­da augo­ša ku­cē­na mu­te, lai pār­lie­ci­nā­tos, ka nav aiz­ka­vē­ju­sies pie­na zo­bu no­mai­ņa un nav at­tīs­tī­ju­šies mu­tes audzē­ji. Šīs šķir­nes su­ņiem var drau­dēt arī ce­ļa lo­cī­ta­vas iz­mež­ģī­jums vai gū­žas lo­cī­ta­vas de­ģe­ne­rā­ci­ja, tā­dēļ spe­ci­ālis­ti re­ko­men­dē mop­sī­ti pirkt no at­bil­dī­ga mop­šu audzē­tā­ja, kā arī ku­cē­nu uz­tu­ru ba­gā­ti­nāt ar kal­ci­ju.