Bērziņš: Šodien cilvēcei atgādinām lielvalstu noziedzīgo tirgus darījumu pirms 75 gadiem

Šodien, 23.augustā, visā Eiropā piemin totalitāro režīmu upurus. Kultūrvēsturiskā pilī „Ziemeļblāzma” šorīt sākās Eiropas līmeņa totalitāro režīmu upuru atceres dienas konference „Molotova-Ribentropa pakts 75:atskaņas mūsdienās”.

Konfereci atklāja Latvijas Republikas tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, Juozas Bernatonis (Juozas Bernatonis) - Lietuvas Republikas tieslietu ministrs, Frensisa Ficdžeralda (Frances Fitzgerald) – Īrijas tieslietu ministre, Ivans Cernčets (Ivan Crnčes) - Horvātijas tieslietu ministra palīgs. Konferencē piedalās arī augstas amatpersonas no Igaunijas, Polijas, Čehijas, Slovākijas, Ungārijas, Maltas.

Latvijas tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš sveica konferences dalībniekus Rīgā, 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētā.

Ministrs konferences atklāšanas uzrunā akcentēja, ka Latvija ir cietusi no diviem totalitāriem režīmiem - no komunisma un nacisma režīma, tādēļ „mums it īpaši jāmācās no pagātnes, sargājot šodienu un nākotni. Pasaulē zina par Hitlera nodarījumiem, bet mazāk vai vispār nezina par Staļina noziegumiem.”

2008.gadā Gaidis Bērziņš kā toreizējais tieslietu ministrs nāca klajā ar iniciatīvu, lai sabiedrība Eiropas Savienības līmenī nosodītu ne tikai nacisma, bet arī komunisma režīma pastrādātos noziegumus un pieminētu šo režīmu upurus. „Esmu gandarīts, ka tikām uzklausīti un guvām plašu atbalstu īpaši no Austrumeiropas valstīm”, piemiņas dienu Eiropā sākuma laiku atceras ministrs.

Eiropas Parlaments 2009. gadā pieņēma Deklarāciju, kas noteica 23. augustu – dienu, kad 1939. gadā tika noslēgts pretlikumīgais Molotova-Ribentropa pakts - kā piemiņas datumu visu totalitāro režīmu upuru piemiņai Eiropā.

Sākot ar 2011. gadu, Eiropā notiek šādi atceres dienas pasākumi. Pirmā atceres dienas organizēja Polija, tad Ungārija, pagājušogad Eiropas piemiņas dienas pasākumus organizēja mūsu kaimiņvalsts Lietuva.

Gaidis Bērziņš:

„Šogad mums - Latvijai - ir tas gods aicināt visus kopā prettiesiskā pakta 75. gadskārtā un vērtēt šo noziedzīgo notikumu atskaņu šodienā un pieminēt upurus.

Šodienas konferencē, pieņemot izaicinājumu stāties pretī pagātnei un stiprināt mūsu iedzīvotāju ticību drošai, brīvai un taisnīgai nākotnei, es vēlētos vērst uzmanību uz Eiropas Savienības Berlīnes Deklarācijā minēto: “Eiropas vienotība ir pierādījusi, ka mēs mācāmies no asiņaino sadursmju un ciešanu pilnās vēstures.” Es kā Latvijas tieslietu ministrs esmu pilnībā pārliecināts, ka galvenā mācība ir nodrošināties pret to, lai līdzīgi notikumi nevarētu jebkad atkārtoties.

Diemžēl tie atkārtojas. Šodienas notikumi Ukrainā ir traģiska liecība tam.”

Pēc šiem vārdiem Gaidis Bērziņš ar klusuma brīdi aicināja visus klātesošos konferences dalībniekus pieminēt Krievijas izvērstā kara Ukrainā upurus : tos, kas krituši, aizstāvot savas valsts nedalāmību un neatkarību un visus, kas gāja bojā neģēlīgi notriektās lidmašīnas katastrofā. Klusuma brīdī ar dziļām sērām konferences dalībnieki pieminēja vakar teroristu zvērīgi nogalināto Lietuvas goda konsulu Luhanskā Mikolu Zeļeņecu.

Pēc klusuma brīža ministrs Gaidis Bērziņš turpināja:

„Šajās dienās Latvija atceras divus svarīgus notikumus ar apaļām gadskārtām. Šogad aprit 25 gadi kopš pasaulē plaši izskanēja ziņa par 1989. gada 23.augustā organizēto Baltijas ceļu – unikālu un mierīgu masu demonstrāciju, kuras laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 km garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības. Tā mēs paudām savu nostāju pret divu lielvalstu noziedzīgo tirgus darījumu, kura rezultātā 50 gadus dzīvojām aiz dzelzs aizkara un vēl šodien atjaunojam savu dzīvi.

Noziedzīgā Hitlera – Staļina pakta mantojuma elpu jūtam arī šodienā: ir notikusi Latvijas iedzīvotāju sastāva un sabiedriskās struktūras maiņa, ir notikusi Latvijas saimniecisko vērtību izlaupīšana, izpostīšana un varmācīga ekonomikas pārveidošana, Latvijas iedzīvotāju pakļaušana ilgstošai bezlikumībai un garīgai apspiešanai ar ilgstošām socioloģiskām un psiholoģiskām sekām mūsdienās. Abu okupācijas varu mērķi bija līdzīgi: ar varmācīgiem līdzekļiem novājināt un iznīcināt Latvijas pamattautas spēju būt politiski, ekonomiski, sabiedriski un kulturāli suverēnai nācijai.

Katrai valstij, kura cietusi no totalitārā režīma, ir savs stāsts, tādēļ, domājot par nākotnes drošību, ir svarīgi šo pieredzi nodot jaunajai paaudzei. Mums ir jārūpējas par vienotu vēsturiskās atmiņas veidošanu un saglabāšanu, kas mūsdienu digitalizētajā laikmetā paver plašas iespējas. Digitalizācija ļauj būvēt vienotu vēsturisko atmiņu indivīdiem, nācijām un pat kontinentiem, veidojot pamatīgu bāzi vienotai, visaptverošai un starpkulturālai vēsturiskai izpratnei. Tāda kopēja izpratne pasaulē mums jāveido par Hitlera- Staļina pretlikumīgo paktu un tā ilgstošām noziedzīgajām sekām.”

Konferences atklāšanas uzrunas noslēgumā ministrs solidaritātes vārdā aicināja kolēģus atbalstīt vienam otru, lai kopīgi rastu vienotu nākotnes vīziju: „Tā būtiskums būtu atrodams ne tikai mūsu savstarpējo attiecību kontekstā, bet arī sniegtu atbalstu stipras ticības drošībai, brīvībai un tiesiskuma principu nodrošināšanai mūsu valstu pilsoņiem.”