Jēdziens reiderisms nav atrodamas nevienā pašlaik spēkā esošā likumā Latvijā. Tomēr šis vārds arvien biežāk izskan publiskā telpā. Uzņēmējdarbības vidē ar jēdzienu reiderisms saprot negodīgu vai pretlikumīgu darbību, lai pārņemtu kontroli pār uzņēmumu. A/s Laima un NP Food radušās aizdomas, ka viņi kļuvuši par upuri reiderismam – uzņēmums, ar kuru Laima vai NP Food nekad nav sadarbojies, panācis, ka tiek apķīlāti šo uzņēmumu konti.
Neraugoties uz trīs nedēļas ilgušo kontu apķīlāšanu, Laima un NP Food turpina strādāt ierastā režīmā, veikt visus maksājumus, tai skaitā arī algas darbiniekiem, Neatkarīgo informēja uzņēmumā.
Līdz ar šiem uzņēmumiem konti apķīlāti arī Gutta, Staburadze, APF, Bon Camino, Deco Energy, Detente, Duntes nami invest, Jaunozols Būve, Ķīšezera nami, Nordic Industrial Park, Nordic Technologies, Nordic Technology Park, NP Biznesa parks, NP Daugavpils biznesa parks, NP Duntes biznesa parks, NP Industrial Village, NP Jelgavas biznesa parks, NP Logistics, NP Management, NP Properties, NP Rēzeknes biznesa parks, NP Salaspils biznesa parks, NP Valdlauču biznesa centrs, Saida.
Strīds par miljoniem
SIA NP Business Centre dibināts 2004. gadā, par līdzīpašniekiem kļūstot Nordic Partners un ASV reģistrētai ārzonas firmai Menard Port LLC. Gandrīz vienlaikus ar uzņēmuma dzimšanu tika īstenots vērienīgs darījums – no SIA Acot Technologies iegādāta zeme sešu hektāru platībā un ēkas Rīgā, Šampētera ielā 2, samaksājot par to 1,95 miljonus latu (2,77 miljonus eiro).
2010. gadā a/s Nordic Partners (tās lielākais akcionārs ir Daumants Vītols) iegādājās 51% kapitāldaļu starptautiskajā Nordic Partners Limited holdingā, tādējādi pastarpināti kļūstot par lielāko īpašnieku Laima, Staburadze, Gutta, Saldumu tirdzniecība un citiem. Vienlaikus ar akcionāru maiņu notika strukturālas izmaiņas arī visā Nordic Partners grupā, kuras pamatbiznesa virzieni tika sadalīti trīs meitas uzņēmumos – Nordic Partners Food Limited (Gutta, Staburadze, Staburadzes konditoreja, Laima u.c.), Nordic Partners Properties Limited (SIA NP Business Centre un citi) un Nordic Partners Land Limited.
Patlaban tiesiskā ceļā tiek risināts civiltiesisks strīds starp Daumantu Vītolu un Menard Port LLC par kopīpašumā esošajam uzņēmumam NP Business Centre nodarīto zaudējumu piedziņu. MenardPort LLC vēlas no koncerna Nordic Partners Limited piedzīt 5,3 miljonu eiro nodarītos zaudējumus. Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu daļēji apmierināt prasītāja lūgumu, apķīlājot koncerna Nordic Partners Limited 26 uzņēmumu, tai skaitā arī a/s Laima, NP Food, kontus.
Pagājušajā ceturtdienā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa skatīja Nordic Partners Limited pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Tiesa savu lēmumu pasludinās 10. jūlijā. Savukārt Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde ir uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar zvērināta advokāta Mārča Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret SIA NP Foods un vēl citiem Latvijas uzņēmumiem. Kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas, kas paredz sodu par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.
Reiderisma metodes
Pirms 20 gadiem uzņēmēju lielākais bieds Latvijā bija rekets. Tagad tas atgriezies jaunā, daudz sarežģītākā veidolā – reidersimā. Tas mudināja pērn grozīt Komerclikumu, lai novērstu reiderisma mēģinājumus.
Latvijas zvērinātu advokātu padomes loceklis zvērināts advokāts Agris Bitāns uzskata, ka par reiderismu var runāt arī tad, ja kontroles pārņemšanā pār uzņēmumu, kas notiek pretēji iepriekšējo īpašnieku gribai, tiek izmantoti pat atļauti un likumīgi līdzekļi.
To, vai šajā konkrētajā gadījumā, apķīlājot Nordic Partners Limited 26 uzņēmumu kontus, ir noticis reiderisms, Neatkarīgās uzrunātie advokāti atturējās vērtēt.
A. Bitāns uzskata, ka šobrīd ir par maz faktu, lai varētu izvērtēt, vai šajā konkrētajā gadījumā ir reiderisma pazīmes. Taču atsevišķas nianses, kuras iespējams izlobīt no informācijas, kas izskanējušas masu medijos, viņu dara uzmanīgu, piemēram, tas, cik lielā mērā kontu arestēšana vai aktīvu izņemšana ir samērojama ar prasību.
«Neizprotami šķiet arī tas, ka nav skaidri saredzama sakarība starp prasītāju, kas ir ofšora kompānija, un holdingu. Vismaz no medijos atspoguļotās informācijas tas nav saprotams. Otrkārt, ofšora piesaiste prasības izvirzīšanai parasti ir sava veida buferis, lai vēlāk, ja būtu tāda nepieciešamība, nevarētu vērsties pret šo uzņēmumu civiltiesiskā kārtā vai krimināltiesiskā kārtā. Lietu, protams, var ierosināt, bet realitātē ir maz cerību, ka to izdosies iztiesāt līdz galam. Tie ir jautājumi, kas liek aizdomāties,» uzsvēra A. Bitāns.
Advokāts – tiesiskuma sargs
A. Bitāns atgādināja, ka lietā iesaistītais advokāts jau reiz ir pārstāvējis mazākuma akcionāru prasību pret šo uzņēmumu un tas nozīmējot, ka viņam ir informācija par to, kā uzņēmums ir veidots. «Tādā gadījumā rodas jautājums, kāpēc viņš nemēģināja izmantot citas metodes, lai risinātu šo problēmu, bet izvirzīja prasību par kontu apķīlāšanu. Jājautā, vai iepriekš tika izmantota problēmas risināšana ārpustiesas ceļā, lai ar mazāk sāpīgām metodēm panāktu vēlamo rezultātu. Ja tāda iespēja tika izmēģināta, tad tā ir viena lieta, bet, ja netika, tad tas varētu nozīmēt, ka faktiski tika sagatavota situācija, kas dod formālu iespēju arestēt šī uzņēmuma kontus ar mērķi traucēt vai paralizēt uzņēmuma darbu. Nereti šāda metode tiek izmantota, lai piespiestu pretējo pusi būt daudz pielaidīgākai. Kamēr uzņēmējs ir spiests cīnīties par prasības nodrošinājuma atcelšanu, lai uzņēmums varētu normāli atsākt darbu, var paiet mēneši. Tas var diezgan būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību,» skaidroja A. Bitāns.
LETA ziņo, ka šajā lietā iesaistītais advokāts ir atzīts par aizdomās turamo kriminālprocesā par citu iespējamu krāpšanas shēmu. Likums neliedz turpināt darbu advokātam, kuram ir piemērots aizdomās turētā statuss. Taču vai tas ir ētiski?
«Advokāts pēc būtības ir tiesību sargs. Līdz ar to gadījumos, kad ir radušās aizdomas par viņa rīcību, tas ja ne stipri konfliktē, tad diezgan būtiski kaitē ētikai gan,» atzina A. Bitāns.
Savukārt Latvijas zvērinātu advokātu padomes disciplinārlietu komisijas vadītājs zvērināts advokāts Lauris Liepa akcentēja, ka advokātam pirmām kārtām ir jārēķinās, ka viņš aizstāv klienta intereses. «Advokāts ir reputācijas profesija. Iedragāta vai apšaubīta reputācija noteikti apgrūtina advokāta darbību. Lielākā daļa sabiedrības skatās ar aizdomām uz advokātu, kurš ir aizdomās turētais līdzīgā lietā. Gadījumā, ja advokāta pārstāvētā klienta intereses ir leģitīmas, tas ir, likuma pamatotas, protams, ka tas rada šaubas par klienta interesi izvēlēties tieši šo advokātu, kuram ir sarežģījumi citā lieta. Advokātam pašam ir jānovērtē, vai situācija, kad viņš ir iesaistīts citā lietā, neapgrūtina šīs lietas vešanu,» uzskata L. Liepa.