Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis apstiprina, ka naktī saņemts izsaukums uz advokāta Andra Grūtupa dzīvokli. Visticamāk, viņš izdarījis pašnāvību.
To LNT raidījumam 900 sekundes apstiprināja policijas priekšnieks.
Neoficiāla informācija liecina, ka advokāts jau ilgstoši ir bijis smagi slims.
Šobrīd galvenā policijas izvirzītā versija ir, ka Grūtups ir izdarījis pašnāvību. To apliecina arī dzīvoklī atrastā pirmsnāves vēstule.
Valsts policija paziņojumā presei informē, ka izsaukumu uz Vaļņu ielu 11 policija saņēma vakar plkst.23.36. Notikuma vietā policisti atrada Grūtupa līķi ar vardarbīgas nāves pazīmēm - šautu brūci krūšu kurvī. Līdzās nelaiķim atradās arī šaujamierocis - pistole, kas piederējusi Grūtupam.
Par notikušo ir sākts kriminālprocess, lai noskaidrotu precīzus nāves iestāšanās apstākļus, tāpat arī tiks veikta ekspertīze nāves cēloņa noskaidrošanai.
Grūtups dzimis 1949.gada 5.maijā Dobelē. 1977.gadā ar izcilību beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Pirms Atmodas Grūtups strādājis LPSR Prokuratūrā par nodaļas prokuroru, bet no 1980.gada bijis Siguldas juridiskās konsultācijas advokāts.
Grūtups sniedzis būtiski ieguldījumu atjaunotās Latvijas un tās likumdošanas tapšanā. 1988.gada rudenī viņš Latvijas Tautas frontes (LTF) 1.kongresā tika ievēlēts par LTF Domes locekli, bet no 1989. līdz 1990.gada pavasarim bija LTF Domes un Domes valdes loceklis. Advokāts tolaik tika piedalījies arī Latvijas Juristu biedrības dibināšanā.
1988.gadā Grūtups kā LTF pārstāvis tika ievēlēts par Augstākās padomes deputātu, bet 1990.gadā ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu kā LTF kandidāts. Turpmākajos gados Grūtups darbojies Ekonomikas komisijā un LTF frakcijā. Bijis Augstākās padomes darba grupas vadītājs likumprojektu izstrādāšanā par namīpašumu denacionalizāciju un to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Piedalījies zemes reformas un citu ar īpašuma konversiju saistīto likumprojektu izstrādē.
1991.gadā Grūtups bija namīpašumu denacionalizācijas likuma autors.
1991.gadā jurists izveidoja A.Grūtupa advokātu biroju.
2000.gadā Grūtups apbalvots ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 2002.gadā Grūtups ieguvis Juristu dienu balvu un titulu "Gada jurists 2002".
1995.gadā Grūtups presē minēts kā viens no tiem, kas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim ieteicis Andra Šķēles kandidatūru premjera amatam, bet 1998.gadā minēts kā viens no "pelēkajiem kardināliem", kurš atbalstījis Tautas partijas priekšvēlēšanu kampaņu.
Grūtups specializējās civiltiesībās. Viņš ir vairāku grāmatu - "Kā atgriezt nolaupīto", "Tiesu prakse un komentāri", "Īpašuma reforma Latvijā", "Tiesāšanās kā māksla", "Beilisāde", "Maniaks" - un daudzu civiltiesībām veltītu publikāciju autors.