Intervija ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) valdes priekšsēdētāju Initu Stikuti.
– Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju LVĢMC darbība saistās ar laika prognozēm. Paskaidrojiet lasītājiem, kādas funkcijas patiesībā veic LVĢMC!
– Ir saprotams, ka cilvēkus interesē: kāds būs laiks. Mēs priecājamies, ka viņi izmanto mūsu sagatavotās prognozes, nevis sērfo internetā un lasa dīvainības dažādos bezmaksas ārvalstu portālos.
Jau pats nosaukums Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pasaka, ka mūsu darbība neaprobežojas tikai laika prognožu sastādīšanu, bet arī ar vides un ģeoloģijas jautājumiem. Piemēram, ja apvienotu Somijas meteodienestu, Somijas vides dienestu, Somijas ģeoloģijas dienestu, Somijas ķīmisko vielu aģentūru, bīstamo un radioaktīvo atkritumu glabātavas, vides, radioloģiskās un meteo laboratorijas, tad sanāktu tāda struktūra kā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
– Atgriežamies pie laika ziņām. Kā tās top?
– Savulaik sinoptiķi strādāja ar milzīgām kartēm un pierakstiem papīra formātā, bet tagad viss ir datorizēts. Taču būtiskākā sadaļa – novērojumi ir un paliek pamatu pamats. Latvijā meteoroloģiskie novērojumi tiek veikti 23 stacijās, kas tiek monitorētas no Rīgas biroja. Savukārt mēs esam saistīti ar visu pasauli, un reizi trijās stundās visā pasaulē notiek informācijas apmaiņa ar lokālajiem operatīvajiem laika novērojumiem. Uz šīs informācijas pamata tiek veidoti modeļi un mēs saņemam matemātiski aprēķinātu prognozi, ko mūsu cilvēki adaptē Latvijas apstākļiem, iekļaujot tajā Latvijai raksturīgās nianses.
Mēs esam atbildīgi par to, ko sakām, un nereti saņemam pārmetumus par izteicieniem, ko neesam izplatījuši. Kāds no kāda bezmaksas portāla ir paņēmis ziņu, ka Latvijā tiek gaidīts orkāns, bet orkāna nav. Sabiedrība automātiski pārmet LVĢMC neprecīzas informācijas sniegšanu. Taču mēs nevaram atbildēt par citu avotu sniegtajām ziņām. Mēs sniedzam informāciju tikai tad, ja tai ir 95% ticamība.
– Tātad jūs man tagad nepateiksiet, kāda būs vasara?
– Lielos vilcienos mēs prognozi varam redzēt trīs mēnešus uz priekšu, taču tā var mainīties, tāpēc labāk neko nesolīšu.
– Laika apstākļi ietekmē ļoti daudzas tautsaimniecības nozares. Cik gatavi esat sniegt specializētu informāciju?
– Protams, sagatavojam informāciju aviācijai, jūrniecībai, ceļiniekiem, mežiniekiem. Tieši specializētā laika prognoze konkrētai nozarei ir tā sfēra, ko attīstām. Atzīmēšu, ka mūsu klienti ir vairākas nozares – piemēram, mežinieki, ceļinieki, aviācija, jūras satiksme u. c., kam gatavosim ļoti precīzu informāciju ne tikai par gaidāmajiem apstākļiem, bet to ietekmi uz vienu vai citu darbu veikšanas iespējām konkrētā teritorijā, piemēram, kā laika apstākļi ietekmēs mežu izvešanu. Ziemā intensīvi strādājam ar ceļu uzturētājiem, taču, kā jau teicu, iepriekšējais gads ir bijis mūsu iespēju apzināšanas laiks – izvērtējām, ko spējam piedāvāt mūsu potenciālajiem klientiem – konkrētam uzņēmumam konkrētā vietā. Es varētu teikt, ka esam intensīvas attīstības stadijā. Būtībā var droši teikt – šī gada laikā esam strādājuši nākotnei. Ir sakārtota sistēma, ir nodrošināts normāls uzņēmuma darbs, turpinām darbinieku motivācijas programmu. Ja nebūtu vienota un saliedēta darba vispirms jau vadības līmenī, nebūtu arī šādu rezultātu.
– Kas diktē jaunu pakalpojumu ieviešanu?
– Nepieciešamība! Kaut arī mūsu īpašnieks ir valsts, mēs esam uzņēmums – valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kam ir jāstrādā ar peļņu. Tāpēc meklējam iespējas pārdot mūsu pakalpojumus, izmantojot esošo uzņēmuma kapacitāti. Un šeit varu droši teikt – gada laikā, kopš darbu sākusi jaunā uzņēmuma valde, esam ne tikai spējuši stabilizēt finanses un nostāties uz augšupejošas līknes (gada laikā finanšu rādītāji ir ievērojami uzlabojušies – samazināts zaudējumu apjoms par gandrīz 20%), bet arī mums šobrīd ir pilnīgi skaidra attīstības stratēģija – un es jau šobrīd varu gandrīz vai vizuāli iedomāties, kāds būs LVĢMC pēc trim un pieciem gadiem. Un ne tikai finansiālā plāksnē – mūsu reālais mērķis ir pelnīt, tā teikt, grāmatvedisko peļņu jau trīs gadu perspektīvā. Arī attīstības virzieni ir saplānoti – pakalpojumi, uzņēmuma attīstība IT jomā, tehnoloģijas un piedāvājums, kas būs svarīgs daudzām nozarēm. Citiem vārdiem, gada laikā uzņēmums ir nolikts uz stabilas attīstības pamata, likvidējot to, es teiktu, nedrošību un atkarību no valsts atbalsta, kas bijusi pirms tam.
Nenoliedzami, uz deleģēšanas līguma pamata mēs pildām valstij nepieciešamās funkcijas – par katru konkrētu darbu ir paredzēta konkrēta samaksa. Vidēji valsts pasūtījums gadā veido ap 40% no mūsu kopējā budžeta, vienlaikus labā ziņa ir tā, ka ar katru gadu pieaug citu komercpakalpojumu sniegšanas apjoms. Piedalāmies arī starptautiskajos konkursos, kuru ietvaros esam saņēmuši vairākus lielus pasūtījumus.
Patlaban spējam sniegt vairākus simtus dažādu pakalpojumu, tostarp gaisa satiksmes organizētājiem, mežu nozarei, ceļiniekiem, apdrošinātājiem, siltuma un elektroenerģijas ražotājiem. Mums ir viena no Latvijā labākajām laboratorijām, kas spēj sniegt atbildes par zemes, ūdeņu un gaisa sastāvu un kvalitātes atbilstību. Piemēram, viens no mūsu klientiem ir Lietuvas uzņēmums, kuru interesē, kāda ir gaisa kvalitāte iekštelpās. Analīzes gaisa, ūdens un augsnes paraugiem izmanto gan privātie pasūtītāji, gan uzņēmumi un valsts un pašvaldību iestādes.
Liela darbības sadaļa ir ģeoloģija – veicam izpēti un sniedzam rekomendācijas, piemēram, par grants vai citu iegulu atradnēm. Varam pateikt, kur un cik dziļi ir ūdens, kāda ir tā kvalitāte un kā to uzlabot. Mums ir idejas, kā šo nozari attīstīt.
Pēdējos gados arvien vairāk domājam par zaļo dzīvesveidu, un daudziem šķiet, ka tas ir sarežģīti un dārgi. Mēs varam palīdzēt rast vienkāršus, kompleksus un efektīvus risinājumus gan privātpersonām, gan pašvaldībām, gan uzņēmumiem. Mēs varam sniegt konsultācijas praktiski visos vides jautājumos, tostarp, vai konkrētajā vietā upes tuvumā vajadzētu celt māju, kāda ir ūdens kvalitātes atbilstība rūpnieciskajai ražošanai, pārtikai vai peldsezonai, cik veselīgs ir gaiss, ko elpojam. Mūsu iespēju spektrs ir ļoti plašs, tāpēc aicinām visus, kam ir jautājumi, droši pie mums vērsties un vaicāt.
– Vai ir kādi konkrēti piemēri, kas jums pašiem šķita interesanti?
– Jā, viens no tiem bija Dabas pārvaldes pasūtījums – Kaņiera ezera dūņu biezuma mērīšana un gultnes profilēšana, kas nepieciešama turpmākai ezera apsaimniekošanai, tostarp tīrīšanai, lai tas neaizaugtu.
Tas ir piemērs, kā arī citās ūdenstilpēs veikt nepieciešamos mērījumus un analīzes, lai varētu precīzi prognozēt ūdenstilpes izmantošanu, piemēram, zivsaimniecībai vai citam saimnieciskās izmantošanas veidam.
– Viena no darbības jomām ir arī bīstamo un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana. Savulaik bīstamie atkritumu glabājās Gardenē, bet tad tika ierīkots poligons Zebrenē. Kas patlaban notiek šajās vietās?
– Zebrenē ir izveidots mūsdienīgs bīstamo atkritumu noglabāšanas poligons ar ļoti sarežģītu un videi drošu infrastruktūru. Speciālas iekārtas jau pie iebraukšanas analizē atkritumu iespējamo ietekmi uz vidi, un mēs labi redzam, kāda veida noglabāšana šiem atkritumiem ir vispiemērotākā.
Runājot par Gardeni – no turienes ir izvesti visi bīstamie atkritumi. Esošo infrastruktūru plānojam izmantot ģeoloģiskās izpētes rezultātā iegūto urbumu seržu uzglabāšanai. Esam runājuši ar potenciālajiem sadarbības partneriem, tai skaitā Latvijas Universitāti un Dabas muzeju, par ģeoloģijas zinātniskās bāzes izveidošanu Gardenē.
– Attīstot pakalpojumus, tam pretī jābūt cilvēkam, kas to lietu labi pārzina. Kā ar kadru pieejamību?
– Mācāmies paši un mācām jaunos, ņemam praksē jaunos ģeogrāfus, biologus un fiziķus matemātiķus. Dažkārt nākas piesaistīt arī ārzemju speciālistus, vienlaikus mūsu cilvēki mācās ārzemēs. Diemžēl Latvijā nemāca meteorologus un mūsu specifikai atbilstošus vides speciālistus, taču mūsu darbinieki ir ļoti zinoši un spēj zināšanas nodot jaunajiem.
Kā vienu no saviem mērķiem esmu izvirzījusi šo centru izveidot par prestižu darbavietu ar labu atalgojumu un lielisku kolektīva mikroklimatu. Jāteic, ka esmu apmierināta ar jau redzamajiem rezultātiem – kolektīvs saliedējas, kopā rīkojam pasākumus, strādājam un atpūšamies. Šogad nedaudz izdevās palielināt arī algas, turklāt nevis tāpēc, ka valsts ir piešķīrusi vairāk naudas, bet gan tāpēc, ka esam strādājuši rentablāk un snieguši vairāk komercpakalpojumu.
– Mūsdienu tehnoloģijas attīstās ļoti strauji – vai spējat tikt līdzi un iegādāties mūsdienīgas iekārtas?
– VĢMC rīcībā ir tehnoloģijas, kas uztver satelītu datus, ziņas no 12 km augstumā palaistajiem meteobaloniem, iekārtas, kas ar stariem mēra gaisa kvalitāti, spējam mērīt zemes dzīles, mums ir specifiskas datu bāzu apstrādes programmatūras. Vērtība ir ne tikai tehnoloģijas, bet arī plaša spektra uzkrātās datu bāzes. Visstraujāk attīstās IT tehnoloģijas, tāpēc, apzinoties ierobežoto finansējuma pieejamību, esam izstrādājuši koncepciju, kā pakāpeniski uzlabosim savu IT nodrošinājumu. Mūsu uzdevums ir salikt kopā visu pieejamo informāciju un izdarīt secinājumus – mēs to protam.
Bet pats galvenais – mēs esam spējuši mainīt savas komandas domāšanu – mēs neesam valsts iestāde, bet gan uzņēmums, kura galvenais uzdevums nav tikai izpildīt valsts pasūtījumu deleģējuma līguma ietvaros, bet gan nodrošināt pakalpojumu kompleksu, kas pelna. Uzņēmumam un katram tā darbiniekam. Mēs strādājam starptautiskajā tirgū, piedalāmies un uzvaram starptautiskos konkursos, esam izstrādājuši ilgtermiņa stratēģiju, kā LVĢMC var kļūt par ne tikai Latvijas, bet visas Austrumeiropas vadošo vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas pakalpojumu sniedzēju. Tas viss ir izdarīts gada laikā. Potenciāls mums ir, ir idejas un, galvenais, reāls plāns, kā sasniegt savus mērķus – vadošais zinātniski pētnieciskais uzņēmums reģionā.