MARATONS: Vēl varu paskriet vai jāmet miers?

© F64 Photo Agency

Skriešana ir viena no tām fiziskajām aktivitātēm, kas visintensīvāk ietekmē visu organismu, jo sevišķi labvēlīgi iespaidojot asinsrites un elpošanas sistēmu. Ar vienu, bet būtisku noteikumu, ka skrējiena slodze ir atbilstoša katra individuālajām īpatnībām, veselības stāvoklim un pašsajūtai. Maratons noskaidro, kādi nepatīkami simptomi var piemeklēt skriešanas laikā, par ko tie signalizē un kā piedzīvoto diskomfortu pārvarēt.

Duršana sānos

Sporta medicīnā šo parādību dēvē par aknu sāpju sindromu – lielākoties sāp labajā paribē, bet var būt arī kreisajā. Iemesli, kāpēc tā notiek, ir dažādi. Viens no tipiskākajiem – sākts skriet bez iesildīšanās, citreiz pirms slodzes par daudz apēsts utt.

Lai nerastos sāpes, svarīgi neaizmirst par ritmiskas elpošanas principu, ko var panākt, elpošanu piesaistot soļiem, piemēram, skrienot vidējā tempā, trīs soļi ieelpa, trīs – izelpa.

Elpas trūkums, sāpes sirds apvidū, kāju muskuļu sāpes un vēl bīstamāki simptomi raksturoti jaunākajā žurnāla Maratons numurā.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais