Bezdarbniekiem trūkst motivācijas meklēt darbu

© F64

Aptuveni 34 603 jeb 36% valstī reģistrēto bezdarbnieku ir augsts darba atrašanas iespēju līmenis, bet trūkst motivācijas meklēt darbu, liecina pirmie Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) veiktās bezdarbnieku profilēšanas rezultāti.

 

No pagājušā gada 1.novembra līdz šī gada 31.martam 96 121 bezdarbnieks ir izgājis NVA profilēšanu, aģentūrai LETA pastāstīja NVA speciāliste Iveta Kancēna. Viņa atgādina, ka profilēšanas rezultātā tiek noteikta klienta motivācija meklēt darbu, motivācija sadarboties ar NVA, kā arī prasmju pašvērtējums. Tāpat tā ļauj identificēt konkrētajam bezdarbniekam vispiemērotākos atbalsta pasākumus, kas vērsti uz viņu konkurētspējas veicināšanu darba tirgū.

Pirmie secinājumi rāda, ka daudzi klienti neatrod darbu, jo ir pasīvi tā meklēšanā, bet diemžēl profilēšana izgaismo arī sociāli ekonomiskos apstākļus, kas traucē vai kavē daļai meklēt darbu, norāda Kancēna. Piemēram, daļai bezdarbnieku ir veselības problēmas, grūtības nokļūt līdz darba vietai vai mazi bērni, kas jāaprūpē.

Jau ziņots, ka pērn 13.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas cita starpā paredzēja ieviest bezdarbnieku profilēšanu, lai veiksmīgāk sekmētu viņu atgriešanos darba tirgū.

Pēc profilēšanas iziešanas katra bezdarbnieku apmācība tiek plānota, ņemot vērā personas individuālo bezdarba situāciju un izvērtējot gatavību iesaistīties darba tirgū. Sākotnēji bezdarbniekiem tiek piedāvātas apmācības, kas uzlabo prasmes un iemaņas, un tikai tad, ja tas nebūs līdzējis atrast darbu, NVA klientam ir pieejami finanšu ietilpīgāki pakalpojumi, piemēram, profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija.

Bezdarbnieku profilēšana ļauj piedāvāt mērķētākus un klientiem piemērotākus pakalpojumus, līdztekus optimizējot NVA resursu izmantošanu, norāda Labklājības ministrijā.

 

Latvijā

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais