Latvijas un Turcijas prezidenti: krīzes jārisina solidāri

Jautājumi par starptautiskās sabiedrības un NATO reakciju uz Krievijas agresiju Ukrainā risināmi solidāri starptautisko institūciju ietvaros, kuru dalībnieces ir gan Latvija, gan Turcija. Šādu viedokli trešdien preses konferencē Ankarā pauda Turcijas prezidents Abdulla Gils ( Abdullah Gül) un Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš.

Jautājumi par starptautiskās sabiedrības un NATO reakciju uz Krievijas agresiju Ukrainā risināmi solidāri starptautisko institūciju ietvaros, kuru dalībnieces ir gan Latvija, gan Turcija. Šādu viedokli trešdien preses konferencē Ankarā pauda Turcijas prezidents Abdulla Gils un Latvijas valsts prezidents Andris Bērziņš.

Viens no Latvijas prezidenta Andra Bērziņa oficiālās vizītes Turcijā pamatjautājumiem bija jautājums par Latvijas un Turcijas sadarbību NATO ietvaros. A. Bērziņš uzsvēra, ka atbalsta NATO spēku klātbūtnes paplašināšanu Baltijas valstu reģionā, kas jau šobrīd notiek, savukārt Turcijas prezidents norādīja, ka visām dalībvalstu darbībām jābūt saskaņotām NATO ietvaros un jautājumi par būtiskas klātbūtnes paplašināšanu Melnās jūras reģionā jāizlemj NATO dalībvalstu samitā.

Turcijas prezidents arī piesardzīgi izteicās par sankciju paplašināšanu pret Krieviju, uzsverot, ka Krievija ir ļoti nozīmīgs ģeopolitisks spēlētājs un sankciju jautājumā jāņem vērā visi starptautisko tiesību aspekti, risinot problēmu dialoga formā un ar sankciju paplašināšanu neeskalējot situāciju. Kā zināms, Krievija ir nozīmīgs Turcijas tirdzniecības partneris un pēdējo gadu laikā arī uzsākusi nozīmīgu sadarbību enerģētikas jomā, gazificējot vairākus Turcijas reģionus. Arī A. Bērziņš piekrita, ka sankcijām nav jākalpo situācijas eskalācijai, tomēr atzina, ka stingrākas sankcijas pēc agresijas Ukrainā esot teju neizbēgamas. 

Abi prezidenti tomēr piekrita, ka vairāku valstu, arī Latvijas un Turcijas, iecerētais tranzīta koridora projekts ZUBR no Stambulas līdz Rīgai Ukrainas notikumu dēļ netiks traucēts un tas dos tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu.

Latvija tajā būtu ieinteresēta, jo Turcijas ārējās tirdzniecības apjoms ir 1 miljards eiro gadā.

A. Bērziņš uzsvēra, ka pēdējā laika notikumi saistībā ar Ukrainu un Krieviju liek vēl vairāk domāt par ekonomikas risku diversifikāciju un Turcija šajā jomā Latvijai būtu ļoti vēlama sadarbības partnere.

Šī ir pirmā Latvijas valsts prezidenta oficiālā vizīte Turcijā pēc 9 gadiem. Taču abu valstu attiecības ir ļoti draudzīgas. Turcija kā NATO dalībvalsts kopš 1952. gada ļoti atzinīgi vērtē Latvijas 10 gadu stāžu Ziemeļatlantijas aliansē. Savukārt Latvija cer, ka tās ES prezidentūras laikā nākamgad ievērojami uz priekšu virzīsies jautājums par Turcijas iestāju ES, teica A. Bērziņš.

Vakar Bērziņš un viņu pavadošie ministri – aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, izglītības ministre Ina Druviete, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis – tikās darba pusdienās ar Turcijas premjerministru Redžipu Tajipu Erdoganu, vienu no visa reģiona ietekmīgākajiem līderiem. Šodien vizīte turpinās Stambulā, kur notiek Latvijas Turcijas biznesa forums ar Valsts prezidenta piedalīšanos. Sarunu un foruma laikā Latvijas pārstāvji cer veicināt sadarbību ar Turciju tranzīta, farmācijas, izglītības un pārtikas jomā.