Latviešu dizaineri var nopelnīt

Sākoties Rīgas modes nedēļai, lielāka uzmanība pievērsta pašmāju dizaineru produkcijai.

Salīdzinot ar starptautisko tīklu preci, tās cenas ir augstas, bet Neatkarīgās aptaujātie dizaineri un modes eksperti apgalvo – apģērbs un aksesuāri radīti, izmantojot tikai kvalitatīvus materiālus, tāpēc arī cenas var šķist augstākas salīdzinājumā ar starptautiskajiem zīmoliem.

Ņemot vērā šo faktoru, rodas jautājums – vai dizaineris Latvijā var nopelnīt? Atbilde ir jā, bet, lai to izdarītu, nepieciešama stoiska pacietība, biznesa domāšana un aizvien jauni risinājumi atšķirības zīmes veidošanā. Uzticība Latvijā ražotajam apģērbam notikusi lēnām. Latviešu dizaineru interneta veikala Creative Latvia direktore Līga Bizune un zīmola BeCarousell dizainere Dace KrieviņaBahmane norāda, ka tikai pēdējo piecu gadu laikā radusies pastiprināta uzmanība pret zīmīti Ražots Latvijā, un to veicinājusi latviešu dizainam domāto veikalu atvēršana.

Nopelnīt var

Pamazām aizvien vairāk populārākie pašmāju zīmoli savu produkciju rada rūpnieciski, un viens no tiem ir One Wolf. Tā dizainere Agnese Narņicka norāda – lai noritētu rūpnieciskā ražošana, nepieciešams pamatkapitāls un sabiedrības atsaucība jeb pieprasījums. Viņa neslēpj – nopelnīt dizaina jomā ir iespējams un nav svarīgi – esi dizaineris Latvijā, Francijā vai Anglijā; taču tas nav vienas dienas jautājums. «Tas ir ilgtermiņa process, jo grūti neilgā laika posmā panākt peļņu. Arī pasaules līmenī pierādīts, ka nepieciešami apmēram pieci gadi, lai bizness nestu augļus, līdz ar to savā ziņā tas ir darbs uz izturību,» saka A. Narņicka, minot, ka pirktākās zīmola preces ir līdz 100 eiro. Viņa stāsta, ka visa dizaineru nopelnītā naudas summa lielākoties tiek ieguldīta progresā, tāpēc, cik daudz nopelna sadzīviskai izdzīvošanai, ir cits jautājums, kuru viņa turpat atklāj: «Cik strauji gribas attīstīties un cik labi gribas dzīvot šodien?» Arī zīmola Anna Led dizainere Anna Ledskalniņa apstiprina – par spīti augstajām tērpu cenām, gūt peļņu ir iespējams. Galvenie atslēgas vārdi tā panākšanai ir: nemitīgs darbs un pastāvīgi klienti. Viņa uzskata, ka dizaineru apģērbu izvēlas sabiedrības inteliģence, kas novērtē kvalitatīvas preces un izprot izmaksas tā radīšanai. A. Ledskalniņa uzskata – tas ir mīts, ka latviešu zīmolu apģērbs ir ļoti dārgs. Par kvalitāti, ko piedāvā, samaksa no pircēja prasīta pat demokrātiska.

Apburtais loks

Tas vairs nav jaunums, ka augstās pašmāju preces cenas saistītas ar ražošanas izmaksām – augstvērtīgas kvalitātes izejmateriāliem, produkta sarežģītību un dārgo darbaspēku. Bet, lai tā kļūtu lētāka un pieejamāka lielākām masām, nevis atsevišķai elitei, nepieciešama rūpnieciskā ražošana, kas palielinātu izmantoto materiālu apmērus, bet tāpēc – samazinātu izmaksas. «Tas ir apburtais loks – rada mazas kolekcijas, līdz ar to cena ir augsta un nav liela pieprasījuma, kas neļauj ražot lietas lielos daudzumos, lai samazinātu ražošanas izmaksas,» saka L. Bizune. Viņa teic, ka lielākā iespēja šādi attīstīties ir zīmoliem, kuri koncentrējas uz ikdienā nēsājamu un jauniešu auditorijai tendētu lietu radīšanu, piemēram, QooQoo un jau minētais One Wolf, kas pašlaik jau ražotājiem pasūta savas pieprasītākās preces, piemēram, džinsu bikses.

Dizainere D. KrieviņaBahmane ir viena no tām, kas pamazām attīsta ideju radīt atsevišķu apģērbu līniju rūpnīcas ražošanai. «Šobrīd mūsu preces fabrikā nav iespējams ražot, jo tas ir pārāk smalks roku darbs, pat šuvējai. Man ir jāpielāgojas fabrikām un jāizdomā vienkāršs variants, lai varētu nodrošināt kvalitāti, neizmantojot sarežģītas kombinācijas.» Viņa uzskata – ja ir vēlme Latvijā nopelnīt dizaina industrijā, tieši tāpēc jāpievēršas masveida ražošanai. «Zinu, kāda ir pirktspēja, un uz luksusa lietām tā nav liela. Man ir jāražo – tas ir loģisks secinājums,» viņa pauž.

Tas nav smuks plezīrs

Raksturojot reālās iespējas vairākiem zīmoliem pievērsties rūpnieciskai ražošanai, A. Narņicka komentē: «Manuprāt, mums ir komforta vide ražošanai, jo ir tajā tradīcijas, kā arī ir daudz fabriku, ar kurām ērti sadarboties, jo tas palīdz uzmanīt apģērba kvalitāti.»

Lai mūsu dizaineru prece apģērbu jomā vairs nebūtu tikai autora roku darbs, bet attīstītos kā rūpnieciskā ražotne, nepieciešama spēcīga biznesa domāšana, ne tikai spēja rast radošus risinājumus. To uzsver arī modes māksliniece un viena no Latvijā vadošajām stilistēm Anita Altmane: «Modes izglītībai Latvijā paralēli klasiskajām vērtībām ir jābūt uz biznesu tendētai, nevis jāpostulē ārkārtīgs radošums, kas tīrā veidā sen nevienam vairs nav vajadzīgs. Šajā teritorijā varētu arī ražot un eksportēt, bet pašlaik ir izjūta, ka tas ir kāds neaizsniedzams kosmosa kuģis... Un vēl, mode bez investīcijām nekad nav pastāvējusi un nekad arī neattīstīsies. Tāpēc izvirzās tie, kas atrod ieguldījumus un ne vienmēr tie ir talantīgākie. Daudz primārākas ir arī darba spējas. Kamēr visiem šeit liksies, ka tas ir tāds smuks plezīrs piemājas dārziņā, kustība būs lēna. Mode ir sarežģīts un smags rats, kas iegriežams tikai ilgstošā, rūpīgā komandas darbā.