Latvijas karavīri dosies karot uz Āfriku

© Scanpix

Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē izlemts nosūtīt 500 karavīru militārajā operācijā uz Centrālāfrikas Republiku, šim nolūkam atvēlot 26 miljonus eiro.

Par vēl lielāku piešķīrumu paziņojis attīstības komisārs Andris Piebalgs. No Eiropas Komisijas 200 miljoni – attīstībai, drošībai, humānajai palīdzībai, tai skaitā vēlēšanu sistēmas uzbūvēšanai.

Atbrīvot Centrālāfriku no iekšējiem konfliktiem, samierināt kristiešus ar musulmaņiem un iedēstīt demokrātiju uz palikšanu apņēmušās 27 Eiropas Savienības valstis. Tikai viena šim atbrīvotāju klubiņam kavējas piebiedroties, un tā ir Latvija.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs 10. februārī gan apstiprināja militāro operāciju līdz ar pārējiem ministriem. Taču reālais Latvijas pienesums šai pasākumā atkarīgs no Aizsardzības ministrijas, un tā ar lēmuma pieņemšanu kavējas. Ārlietu ministrijas vēstnieks Kārlis Eihenbaums skaidro, ka centrālais jautājums ir, vai Latvija maz spēj piedāvāt ko tādu, kas būtu noderīgs Centrālāfrikas Republikai.

Šķiet, Latvijas neizlēmība nepatīk Francijai, kas savas kādreizējās kolonijas iekšējās peripetijās ir iesaistījusies visdziļāk un pašlaik Āfrikā jau atrodas ar 1600 karavīriem. Lai vairotu mūsu valsts entuziasmu, janvāra beigās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni tikās Francijas vēstnieks Stefans Viskonti. Laikam tomēr neizdevās. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs Neatkarīgajai vakar apstiprināja, ka jautājums joprojām atrodas izvērtēšanas stadijā, tiek gaidītas Nacionālo bruņoto spēku komandiera rekomendācijas, bet no jautājuma par šaubu iemesliem politiķis diplomātiski izvairās: «Teiksim tā – ir pārdomas.»

Latvija allaž ar lielu azartu iesaistās starptautiskās militārās operācijās, ko tieši vai pastarpināti caur NATO organizē stratēģiskais partneris ASV. Centrālāfrikas Republikas «atbrīvošanu» amerikāņi atstājuši eiropiešu ziņā, un, izskatās, Eiropas Savienības solidaritātes ideja vien Latviju pietiekami nemotivē, lai nekavējoties sūtītu savus pilsoņus karā uz Āfriku.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds te saskata arī citas sakarības, pirmām kārtām jau iekšpolitiskas. Drīz ir vēlēšanas, un, apzinoties, ka Latvijas iedzīvotāji neatbalsta Latvijas piedalīšanos karadarbībā citās valstīs, koalīcijas partijas kavējas apstiprināt jaunu misiju. Vēl jo vairāk, ja tā notiek pamatā Francijas interesēs un kaut kur tālu projām Āfrikā. Zināma loma ir arī praktiskiem apsvērumiem, jo Latvijai pat nav savas lidmašīnas, ar ko nogādāt Āfrikā karavīrus un bruņojumu. Tomēr, visticamāk, dažus cilvēkus Latvija galu galā uz Āfriku aizsūtīs, lai nepaliktu atkritējos. Tiešās militārās darbībās mūsējie nepiedalīsies, sēdēs apvienotajā štābā. Aizsardzības ministrs lēmumu apņēmies paziņot piektdien, bet pēc tam par misiju jau lems Saeima.

Vai Āfrikai vispār ir vajadzīgi daudzie atbrīvotāji? Starptautisku palīdzību abu kopienu samierināšanā lūgusi valsts pagaidu prezidente Katrīna SambaPanza, tas ir fakts. Cits jautājums ir, kā vērtējamas līdzšinējās starptautiskās operācijas, un te dalībniecēm (Latvijai to skaitā) maz iemeslu lepoties. Andris Sprūds atzīst: «Afganistānu par veiksmes stāstu ir grūti nosaukt, Irāku arī.» Politologs atgādina arī 1995. gada Srebreņicas slaktiņu, kurā, Eiropas miera uzturētājiem bezpalīdzīgi noskatoties, tika nogalināti astoņi tūkstoši musulmaņu. Ruandas krīzē 1994. gadā starptautiskie spēki vispār neiesaistījās, kaut gan neliela līdzdarbība, iespējams, būtu novērsusi genocīdu pret tutsi minoritāti un miljons cilvēku nāvi.

Arī pašlaik Centrālāfrikas Republikā notiekot etniskā tīrīšana, kas vērsta pret musulmaņu kopienu. Aģentūra Reuters ziņo, ka nogalināto skaits sasniedzis jau 2000. Ceturtdaļmiljons iedzīvotāju ir aizbēguši no valsts. Bet palikušie cieš badu. Pārtikas tirgus ir sabrucis.

***

Latvijas pašreizējās militārās operācijas (2014. gadā)

Operācija Personālsastāvs Finansējums, eiro

Piedalīšanās ISAF starptautisko drošības atbalsta spēku sastāvā Afganistānā 135 13 547 866

ATALANTA ES pretpirātisma operācija pie

Somālijas krastiem 2 51 392

EUTM Mali ES militārās apmācības misija Mali 2 376 302

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais