Lielākā daļa koalīcijas partneru uzskata, ka "Vienotībai" jāturpina uzņemties iniciatīva jaunās valdības veidošanā, virzot arī nākamo Ministru prezidenta kandidātu. Reformu partija (RP) gan pauž, ka kandidāts varētu nākt ne tikai no "Vienotības", bet arī no RP.
RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters aģentūrai LETA norādīja, ka pašlaik būtu jāatrod Valsts prezidentam Andrim Bērziņam pieņemams kandidāts un vislabāk būtu, ja tas nāktu no "Vienotības" vai RP. Arī RP pašlaik vērtē "dažus savus cilvēkus", vai kāds no viņiem būtu gatavs kļūt par premjera kandidātu.
Pēc Bērziņa šodien paziņotā lēmuma noraidīt aizsardzības ministra Arta Pabrika (V) kandidatūru pašlaik valdot neliels apmulsums, taču Demiters akcentēja, ka "nesāks kritizēt prezidenta izvēli". Prezidenta minētais kritērijs par zināšanām un pieredzes ekonomikas un finanšu jomā sašaurina iespējamo kandidātu loku, piebilda RP valdes priekšsēdētājs.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka būtu loģiski, ja "Vienotība" turpinātu vadīt valdību līdz vēlēšanām. Par turpmāko rīcību un iespējamiem kandidātiem vēl notiks diskusijas, tomēr, ja situācija nonāktu pilnīgā strupceļā, nacionālā apvienība neizslēdz iespēju virzīt arī savu kandidātu premjera amatam.
Vienlaikus Dzintaru nav īpaši pārliecinājuši prezidenta argumenti, kas izskanēja kā pamatojums aizsardzības ministra nenominēšanai premjera amatam.
Arī pie frakcijām nepiederošie deputāti uzskata, ka nākamais kandidāts ir jāvirza "Vienotībai". Neatkarīgie deputāti apzinās ierobežotās iespējas piedalīties Ministru prezidenta kandidāta meklējumos. Ja viņiem būs "kāds spīdošs kandidāts", tas netiks "turēts aizkrāsnē", aģentūrai LETA sacīja neatkarīgo deputātu līderis Klāvs Olšteins. Politiķis uzskata, ka partijām jauns premjera kandidāts ir jānosauc "jo ātrāk, jo labāk", taču neminēja, līdz kuram datumam tas būtu jāizdara.
Politiķis nevēlējās vērtēt Bērziņa argumentāciju, noraidot Pabrika kandidatūru, jo prezidents rīkojies saskaņā ar savām tiesībām. Tomēr Saeimas deputāts uzskata, ka ir nepieciešams nonākt pie rezultāta un ka ir jāskatās valstiski un jaunā valdība jāizveido pietiekami ātri, lai nevaldītu neziņa. Olšteins jau iepriekš paudis, ka nākamo valdību, visdrīzāk, varēs izveidot nākamgad.
Savukārt potenciālo jaunās valdības partneru Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Jānim Reiram (V) ir publiski jāpasaka, ja viņš negrib būt par Ministru prezidentu, un jāpamato, kamdēļ tā.
Reirs aģentūrai LETA norādīja, ka ar viņu nav ticis runāts par šo jautājumu un viņš nav uzrunāts premjera amatam.
Kā ziņots, prezidents, noslēdzot otro sarunu kārtu ar Saeimā pārstāvētajām partijām par jaunas valdības veidošanu, nolēmis nevienu no nosauktajām personām neaicināt veidot Ministru kabinetu.
Šajā sarunu kārtā vienīgais oficiāli izvirzītais premjera amata kandidāts bija pašreizējais aizsardzības ministrs Pabriks, bet pārējās partijas runāja par zināmiem favorītiem, taču oficiāli tos augstajam amatam nevirzīja.
Prezidents par šādu rīcību izšķīries, jo neesot guvis pārliecību par partiju līdz šim izvirzīto kandidātu atbilstību nākamā valdības vadītāja statusam.
Ja līdz šī gada beigām partijas neizvirzīs savu Ministru prezidenta amata kandidātu, prezidents savu kandidātu atklās ne ātrāk kā nākamā gada 7.janvārī.
Partija "Vienotība" pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmuma nenominēt premjera amatam Pabriku plāno paņemt nelielu pauzi un izvērtēt situāciju.