Pie "Maxima" loģistikas centra mēģina veidot auto barikādes

Protestējot pret veikala "Maxima" akcionāru attieksmi pret traģēdiju Zolitūdē, pie uzņēmuma loģistikas centra Rīgas rajona Ķekavas pagasta "Abrās" Latvijas iedzīvotāji aicina veidot barikādes.

Viens no aktīvistiem, uzņēmējs Neils Kalniņš, aģentūrai LETA skaidroja, ka viņš šodien pie loģistikas centra līdzās A7 šosejai ieradies, jo vēlas tikties ar "Maxima" vadību.

"Esmu informējis [loģistikas centra] apsargu, ka vēlos satikties ar uzņēmuma vadību un aprunāties par publikācijām medijos, kurās pausts, ka viss ir labi un skaisti un uzņēmums ne pie kā nav vainīgs," skaidroja Kalniņš. Viņš norāda, ka iespēju robežās vēlas arī uzņēmuma vadību izglītot par cilvēka cienīgu rīcību, jo, viņaprāt, "Maxima" īpašniekiem šis jēdziens nav saprotams.

Kalniņš pie loģistikas centra sākotnēji ieradies viens, taču drīz vien viņam pievienojusies arī Ķekavas Municipālā policija un Valsts policija, kas jau paudusi aicinājumu aizvākt automobili.

Aktīvists pagaidām atturas prognozēt, cik ilgi plāno uzturēties pie "Maxima" loģistikas centra, norādot, - ja kāds vēlas pievienoties, vēlams paņemt līdzi kādu svecīti to 54 cilvēku piemiņai, kuri gāja bojā Zolitūdē, sabrūkot veikala "Maxima" jumtam.

Jautāts, vai gadījumā, ja viņam pievienotos domubiedri, tas varētu traucēt loģistikas centra darbību, Kalniņš atzina: "Iespējams, nelieli satiksmes traucējumi varētu rasties un "Maximai" varētu būt grūti piegādāt preces, ko viņi vēlas pārdot savos veikalos. Ja veikalam radīsies grūtības ar automašīnu pārvietošanu, varbūt cilvēki varētu sākt domāt, ko runā, un sapratīs, ka par to ir jāatbild."

Kalniņš uzsver, ka viņa nolūki ir miermīlīgi. Viņš sociālajā tīklā "Facebook" izveidojis lapu "Maxima" boikota aktivitāšu koordinēšanai.

Patlaban pie "Maxima" administrācijas ēkas Kalniņš atrodas ar vēl trīs domubiedriem. Viņš pastāstīja, ka pāris stundu laikā ir runājuši gan ar uzņēmuma darbiniekiem, apsargiem, gan arī policijas pārstāvjiem. Uzņēmuma pārstāvjiem tiek skaidrots, kāpēc viņi tur atrodas un ka viņi vēlas, lai "Maxima Latvija" vadība atvainojas par saviem izteikumiem. Savukārt policijas pārstāvjiem tiek skaidrots, ka tas nav pikets vai kāda nesankcionēta akcija, bet miermīlīga pasēdēšana un runāšanās.

Tomēr viņš pauda, ka nevēlas, lai šis pasākums pāraug masveida akcijā un uz stāvlaukumu dodas daudz cilvēku. Vienlaikus gan viņš pieļāva, ka varētu turpināt uzturēties pie uzņēmuma administrācijas ēkas, kamēr nesagaidīs atvainošanos.

Kalniņu nokaitinājuši "Maxima" un virkni citu uzņēmumu pārvaldošās Lietuvas holdingkompānijas "Vilniaus prekyba" vadītājas Jolantas Bivainītes medijiem paustais, ka viņa nešaubās, ka "Maxima" darbinieki un vadība rīkojušies pēc labākās sirdsapziņas. Uzņēmuma vadītāja paudusi viedokli, ka "Maxima" nav vainojama nelaimē, un noliedz, ka, ilgstoši skanot ugunsdzēsības signalizācijai, cilvēki no veikala nav tikuši laikus evakuēti.

Sašutuma vilni sabiedrībā izraisījis "Maxima Latvija" vadītāja Gintara Jasinska teiktais, ka "atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi". Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paudis viedokli, ka Jasinska izteikumi, atsakoties uzņemties jebkādu atbildību par traģēdiju Zolitūdē, ir šokējoši un augstprātīgi. Savukārt vairāki aktīvisti, kurus satriecis "Maxima Latvija" vadītāja teiktais, aicina neklusēt un paust savu sašutumu arī Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei. Vēstule cirkulē pa dažādiem sociālajiem medijiem, ikviens to var parakstīt un nosūtīt kaimiņvalsts pirmajai personai.

Kā ziņots, 21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot veikala "Maxima" jumtam, bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagas traumas. Pirms nelaimes tirdzniecības centrā ilgstoši skanēja ugunsdzēsības trauksme un aicinājums pamest veikalu telpas, taču brīdinājumi tika ignorēti. Ēka tika nodota ekspluatācijā 2011.gada novembrī.

Nelaimes gadījums raisījis bažas un plašas diskusijas sabiedrībā par būvniecības kvalitāti Latvijā. Pēc nelaimes gadījuma no amata atkāpies premjerministrs Valdis Dombrovskis, tādējādi uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais