Ķīnā nedēļu pēc līdzīgas traģēdijas aizdomās turētie ir jau apcietināti

© Scanpix

Deviņas vadošas Ķīnas uzņēmumu amatpersonas jau ieliktas cietumā, kur pavadīs izmeklēšanas laiku, sagaidot tiesu. 22. novembra rītā ostas pilsētā Cjindao uzņēmuma Sinopec rūpnīcā uzsprāga gāzesvads, bojā gāja 55 cilvēki, bet apmēram simts ievainoti.

Cita nelaime notika pirmdien Mudaņdzjanas pilsētas provincē pārtikas pārstrādes uzņēmumā, kur pēc sniega vētras iebruka jumts, nogalinot deviņus strādniekus.

Latvijā dzīvojošajiem ķīniešiem pašlaik ir dubultas sēras, jo viņi dziļi izprot Latvijas traģēdiju. Bēru priekšvakarā ķīniešu kopiena pulcējās uz piemiņas un ziedojumu vākšanas pasākumu Maxima traģēdijā cietušo atbalstam. Ieradās ap pussimts Latvijā dzīvojošo ķīniešu uzņēmēju ar sievām, vīriem, bērniem – tepat no Rīgas, no Ozolniekiem, Babītes, Liepājas. Savu kopienu vārdā atbrauca arī pa cilvēkam no Polijas un Igaunijas.

Ķīnieši ir milzīga nācija, taču pat viņu mērogiem Latvijā notikušais ir neizsakāma nelaime. «Mēs te dzīvojam, tāpēc no sirds jūtam līdzi. Šis ziedojumu vākšanas pasākums, protams, nav milzīgs ieguldījums, taču tas šobrīd ir veids, kā mēs varam izrādīt savu līdzjūtību,» Neatkarīgajai saka uzņēmējs Čžaņmin Hou.

Paši ķīnieši jau gadu tūkstošiem ir mācījušies pārdzīvot smagus zaudējumus, un to darīt palīdz tradīcijas. Cilvēki nāk kopā atbalstīt cits citu grūtā brīdī, palīdz ar naudu un ar labu vārdu. Kopā padzer tēju.

Klusuma brīdī spuldzes izslēgtas, un sveču gaismā, klusējot, tika aizlūgts par veikalā Maxima bojāgājušajiem. Katrs to darīja savā ticībā – Ķīnā ir četras oficiālās reliģijas, un savs palīgs atrodams ikvienās debesīs un ikvienā sirdī. Pēc gaismas ieslēgšanas notika naudas vākšana, un arī šī procedūra ir daudz personiskāka par zvanu uz ziedojumu tālruni. Katrs ziedotājs parakstās uzskaites lapā un publiski ievieto naudu ziedojumu kastē. Kopumā šādi tika savākti 1995 lati, 100 eiro un 1000 juaņas. Taču ne visi kopienas locekļi varēja ierasties pasākumā – Latvijā kopumā dzīvo apmēram 400 ķīniešu tautības cilvēku, un viņu vidū tiks izplatīti ziedojumu konta numuri. Pēc tam savāktā nauda ar Latvijas institūciju starpniecību sasniegs īstos adresātus.

Kad notiek nelaime, palīdzība nāk no visām pusēm – tā ir ķīniešu tradīcija. Bēdu piemeklētie saņem mierinājumu no līdzcilvēkiem. Savukārt vainīgie tiek operatīvi identificēti un sodīti – ķīnieši uzskata, ka taisnīgi, jo cietumā tiek likti vai ar nāvi sodīti ne vien izpildītāji, bet arī lēmumu pieņēmēji.

Latvijas Ķīniešu asociācijas vadītājs, uzņēmējs un ārsts Čžan Čžun Liņ atminas traģisko gadījumu, kad mākslīgā piena maisījumā zīdaiņiem bija iekļuvusi indīga viela. Rūpnīcas direktoram tika izpildīts nāvessods, bet viņa padotie uz daudziem gadiem ielikti cietumā. Kas noticis pēc Šaņdunas provincē notikušā gāzesvada sprādziena? Pat nedēļa vēl nav pagājusi. Čžan Čžun Liņ rāda savā telefonā jaunākās ziņas – deviņi iesaistītie jau arestēti. Viņu vidū arī Sinopec rūpnīcas vadītājs Fu Čenjui. Tāpat ciet paņemti gāzes iekārtu uzstādītāji. Tas tāpēc, lai viņi nevarētu aizbēgt, noslēpt pierādījumus vai kā citādi izvairīties no atbildības: «Ķīnā tiesu spriež, ņemot vērā atbildības līmeni, un visaugstākā ir tieši vadības atbildība.» Kas visaugstāk kāpj, tas arī viszemāk var krist.

Tikmēr Latvijā jāatgādina, joprojām nevienai personai nav piešķirts pat aizdomās turamā statuss kriminālprocesa ietvaros, nemaz nerunājot par to, ka būtu kāds aizturētais. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers skaidro, ka pašreizējā izmeklēšanas stadijā neviens izmeklēšanas tiesnesis nebūtu ar mieru izsniegt aresta orderi. Tā nu Zolitūdes Maxima būvniecībā iesaistītie rīkojas pēc saviem ieskatiem: vieni nododas publiskām grēksūdzēm, otri noliek profesionālās pilnvaras un dzer nervu zāles, trešie māju vietā sākuši būvēt savu aizstāvību un mēģina nogrūst vainu uz jebkuru citu. Rodas iespaids, ka beigās galvenais vainīgais izrādīsies ēka, kas pati pretlikumīgi sabrukusi. Vienīgā problēma, ka cietumā to nekādi neielikt.

Svarīgākais