Pēc notikušās traģēdijas Zolitūdes veikalā Maxima un uzņēmuma nespējas sniegt konkrētas atbildes nelaimes sakarā sociālajos tīklos plaši izplatās aicinājums neiepirkties un boikotēt Maxima veikalus. Atklāts paliek jautājums – cik liela ir sabiedrības izrādītā iniciatīva piedalīties akcijā?
Lidija Kraule:
– Neapmeklēju Maxima ļoti ilgu laiku. Pat neatceros pēdējo reizi, kad veikalā būtu bijusi. Nav tuvumā, un līdz ar to nav ērti un izdevīgi to apmeklēt. Tāpēc grūti atbildēt, vai piedalītos akcijā un neapmeklētu Maxima veikalus, jo tāpat jau to nedaru.
Dana Baidaka:
– Ja tiktu rīkota šāda akcija, tad, visticamāk, piedalītos un neapmeklētu Maxima. Manuprāt, visus tos produktus, kurus man vajadzētu iegādāties, es varētu nopirkt citā veikalā. Jā, iespējams, ka tie izmaksātu dārgāk, bet tomēr uzskatu, ka cilvēka dzīvība ir svarīgāka par kādu lētāku preci no Maxima. Pašai tagad Maxima veikalus ir neomulīgi apmeklēt. Pēdējo reizi Maxima apmeklēju lielo sēru laikā, teikšu, kā ir, – ieejot uzreiz skats bija uz griestiem un pārņēma baiļu sajūta, tāpēc ilgi veikalā neuzturējos.
Krišs Romanovskis:
– Nē, nepiedalītos akcijā. Izvērtējot notikušo, secinu, ka kasieri un uz vietas esošie darbinieki nav vainojami notikušajā Maxima traģēdijā. Tās signalizācijas mēdz skanēt ilgi un bieži arī citos veikalos, tāpēc uzskatu, ka nevar vainot vienu vienīgu cilvēku vai organizāciju. Pats Maxima bieži neapmeklēju, bet citu iemeslu dēļ.
Zane Kozlova:
– Ja būtu tāda akcija, jā, piedalītos. Jau tagad cenšos neapmeklēt Maxima veikalus. Pēdējo reizi biju vakar vajadzības dēļ un novēroju, ka cilvēki iet un skatās uz griestiem, it kā gaidītu nākamo nelaimi.
Jolanta Sauleviča:
– Es piekristu piedalīties akcijā, jo mani neapmierina šāda attieksme pret klientiem, darbiniekiem un valsts iedzīvotājiem. Pati vakar biju Madonas Maxima, kur samulsu, ieraugot ūdens spaini, kas atradās pie aukstuma stenda, no griestiem pilēja ūdens… Mana attieksme pēc tādiem pārdzīvojumiem kā 21. novembris – veikala apmeklējums uzdzen bailes, un ieraudzīt ko tādu ir šokējoši. Skeptiski izturos arī pret noliktajam svecēm un ziediem pie katra veikala Maxima. Uzskatu, ka vajag pieminēt mirušos, izteikt līdzjūtības, bet šīs sēru lietas redzēt ik reizi, kad dodos uz veikalu, rosina skumjas. Kā lai bērniem skaidro, kāpēc visur sveces un ziedi? Pietiek ar to, ka ziņu portāli un televīzija nepārtraukti ziņo par nelaimi, ikdienas dzīvei atstātās sēru zīmes pie Maxima veikaliem, šķiet, traucējošas.
Jānis Zargovskis:
– Ko es panāktu ar to, ka neapmeklētu Maxima veikalus? Ne jau veikals ir vainīgs notikušajā traģēdijā, bet būvvalde. Drīzāk uzskatu, ka būtu jāvēršas pret būvvaldi, kā arī pret konkrētām partijām un deputātiem.
Margarita Leišavniece:
– Vai piedalītos akcijā, ir atkarīgs no tā, uz cik ilgu laiku šī akcija būtu. Ja, piemēram, uz nedēļu, tad jā, nebūtu grūti neapmeklēt. Bet ilgāk…diez vai! Tomēr Maxima ir tādas preces, kuras maksā daudz lētāk nekā tajā pašā Rimi. Pati Maxima apmeklēju diezgan bieži, jo ir ērti iepirkties un atrodas tuvu mājām.
Kārlis Mikovs:
– Jā, piedalītos akcijā, bet tie iemesli, kāpēc, nav saistīti ar notikušo traģēdiju, bet ar to, ka darbinieki šajā uzņēmumā netiek cienīti. Ja ir izvēle, Maxima veikalos neiepērkos. Pats pēdējo reizi Maxima apmeklēju apmēram pirms nedēļas.
Aldis Apse:
– Nē, neatbalstu ideju par sociālu kampaņu. Pirmkārt, ne jau Maxima darbinieki ir vainojami notikušajā. Nevēlos, lai Maxima darbinieku liktenis būtu uz manas sirdsapziņas, ko tādā gadījumā, ja veikalus aizvērtu, darītu viņi? Otrkārt, Maxima vietā varēja būt jebkurš cits veikals, jo pašlaik neviena jaunā būve nav pietiekami droša. Pie atbildības ieteiktu saukt valdību, nevis veikalu. Pats Maxima neapmeklēju, jo ir citi veikali, pie kuriem esmu pieradis.
Ilona Šervinska:
– Grūti pateikt, vai neapmeklētu, iespējams. Tas iemesls visdrīzāk nebūtu sekot akcijai, bet vērsties pret veikala Maxima vadības sistēmu, kuras dēļ arī cieš nevainīgi darbinieki.