Tirdzniecības centra Olimpia atšķirības zīmes ir šūpošanās līdzi Vanšu tiltam un iespēja pārvērst savu jumtu par sabiedrisku vietu.
Olimpia atvēršanai pieskaņoto publikāciju 2002. gada 14. decembra Dienā grūti nosaukt citādi kā par reklāmrakstu ēkas celtniekiem Re&Re un Aināram Pauniņam. Izrādās, ka viņam «darba netrūkst arī pašlaik, piemēram, tūlīt pēc intervijas komercdirektors steidz uz jauna objekta atklāšanu – darbu sāk tirdzniecības centrs Olympia.
A. Pauniņš domā, ka viena no Re&Re panākumu ķīlām varētu būt kompānijas dibinātāju un īpašnieku nepārtrauktā saikne ar uzņēmuma ikdienas darbu, jo viņi paši vada projektus, organizē ražošanu un sagādi. (..) Lai gan joprojām viena no Latvijas būvfirmu priekšrocībām ir salīdzinoši lētais darbaspēks, vadošo speciālistu algas strauji izlīdzinās, un pēc kāda laika noteicošais faktors acīmredzot būs darbinieku profesionalitāte un veikto darbu kvalitāte.»
2009. gada oktobrī tirdzniecības telpu iznomātājs mazliet koriģēja savu zīmolu no Olympia uz Olimpia, bet liela daļa Olimpia ēkā izvietoto veikala apmeklētāju to varbūt pat nepamanīja. Sajūtamas kopš veikala atvēršanas ir ēkas vibrācijas, ko varētu izskaidrot ar rezonansi starp Olimpia ēku un transporta līdzekļu iekustināto Vanšu tiltu. Līdz šim nav ziņu ne par kādu kaitējumu, ko šī un citas slodzes būtu ēkai nodarījušas. Saistībā ar Zolitūdes traģēdijas izraisīto interesi par sabiedrisko ēku un pirmām kārtām lielveikalu drošību ēkas saimnieki Neatkarīgajai atbildēja šādi: «Iepirkšanās centrs Olimpia regulāri apseko un uzrauga ēkas tehnisko stāvokli un tā atbilstību drošības prasībām. Vibrācijas ietekmes mērījumi i/c Olimpia tika veikti 2013. gada 16. oktobrī. Vibrācijas avotu (transporta, gājēju, eskalatoru un gājēju celiņu) izraisītu vibrāciju ietekme uz ēkas nesošajām konstrukcijām netika identificēta.»
Tās pašas traģēdijas sakarā aktualizējas jautājums par ēku jumtu izmantošanu sabiedrisku vietu ierīkošanai. Tāda tika solīta Olympia celtniecības fāzē 2000.–2002. gadā, bet viss apstājās ar jumta uzejas (ne paša jumta) apzaļumošanu. Izskaidrots tas tika ne ar tehniskiem, bet ar tīri finansiāliem ierobežojumiem: Latvijā vasaras pārāk īsas un cilvēku Ķīpsalā tomēr pārāk maz, lai šādi projekti atmaksātos.
Turpmāk situācija varētu mainīties no cilvēku plūsmu viedokļa, jo ap Ķīpsalu un arī uz pašas salas krājas visai vērienīgi objekti. Tomēr jumta apbūve «tuvākajā nākotnē nav plānota», norāda Olimpia. Ja tā tomēr kaut kad notiks, tad kopā ar jauniem aprēķiniem par ēkas drošību saistībā ar visiem tiem faktoriem, kas iedarbojas uz ēku.
«Es cieši ticu, ka pašlaik visa būvinženieru saime tagad to vien dara, kā pārrēķina stiprinājumus, ko šie paši inženieri agrāk projektējuši,» Neatkarīgajai teica Olimpia kaimiņos esošas Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns Uģis Bratuškins. Viņš atzina, ka inženieru pašpaļāvība ir bijusi pārāk liela, bet tagad tā zudusi. Ja aprēķini tiek veikti piesardzīgi un ja darbojas sistēma, kurā viena cilvēka aprēķinus pārbauda vēl cits cilvēks, tad arī jumtu apbūve nav nekas tāds, ko nevarētu veikt Latvijas celtnieki vai kas neatbilstu Latvijas klimatam.