Redzot policijas pieeju pierādījumu vākšanā, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uzskata, ka ar pierādījumiem, kas jau ir savākti Zolitūdē sabrukušajā lielveikalā "Maxima", būs gana, lai nolasītu vairākus spriedumus.
Rīgas mērs ir pārliecināts, ka pierādījumi būs vēl. Ušakovs noraida bažas, ka ēka tiek sagrauta pilnībā, lai slēptu pierādījumus. "Ēka netiek sagrauta, bet tiek demontētas konstrukcijas, kas var sabrukt uz glābējiem," sociālajos tīklos izplatītajā paziņojumā uzsver domes priekšsēdētājs.
Ušakovs norāda, ka pēdējās dienās ir saņēmis desmitiem jautājumu par glābēju un policistu darbu. "Es nevaru atbildēt par šiem dienestiem. Man nav jēgas tos aizstāvēt. Es neesmu speciālists nedz glābšanas darbos, nedz izmeklēšanā, tāpēc padalīšos savos novērojumos, ņemot vērā to, ka pats ar pārtraukumiem atrados pie "Maxima" Zolitūdē," raksta Rīgas mērs.
Viens no visbiežākajiem pārmetumiem bijis par to, ka glābšanas darbos netika pieņemta ārvalstu piedāvātā palīdzība, tostarp Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas palīdzība, jo "mūsu glābējiem no palīgiekārtām ir tikai cimdi". Ušakovs norāda, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistu rīcībā bija viss nepieciešamais, lai veiktu glābšanas darbus līdzīgos apstākļos - arī kameras, kas fiksē siltuma avotus.
Uz vietas bija arī suņi, taču tie nevarēja strādāt, jo pēc jumta nogruvuma veikals bija pilns ar sadzīves ķīmijas, alkohola un citām smakām, kas traucēja suņiem darīt savu darbu.
"Ārzemju glābēji varēja palīdzēt tikai fiziski. Jāatceras, ka iekšā varēja strādāt tikai ierobežots cilvēku daudzums. Pietika ar mūsu pašu glābējiem. No tā, ka mūsu glābējiem pievienotos vēl 20 līdz 30 cilvēku, glābšanas darbi nenoritētu ātrāk," skaidro Rīgas mērs. Vienlaikus viņš uzsver, ka lēmums atteikties no Krievijas dienestu piedāvātās palīdzības nebija politisks - palīdzību piedāvāja arī igauņi, lietuvieši un poļi.
Izmantot papildu smago tehniku notikumu vietā arī būtu neiespējami tāpēc, ka sabrukušajā veikalā vienkārši nebija vietas. Ja ārvalstu glābēji atgādātu papildu ceļamkrānus, tos nebūtu kur novietot. Izmantot papildu tehniku iekšpusē arī nedrīkstēja, jo visur pastāvēja apdraudējums. Ušakovs atgādina, ka sabrukušajā ēkā notika arī trešais iegruvums, kurā, par laimi, neviens necieta.
Rīgas mērs nepiekrīt, ka daļa cilvēku zem gruvešiem būtu nomiruši tāpēc, ka viņi nav laikus atbrīvoti no drupām. "Glābēji saka, ka visi, kas nomira zem gruvešiem, nomira uzreiz," norāda Ušakovs, piebilstot, ka arī stāsts, kas cirkulē sociālajos tīklos par sievieti, kas nosūtīja atvadu īsziņu, bet vēlāk nomira zem gruvešiem, nav taisnība.
"Ir notikusi briesmīga traģēdija. Es lūdzu - netraucēsim cilvēkiem darboties, viņi jau vairākas dienas strādā bez pārtraukuma un miega. Netraucēsim nedz glābējiem, kas vēl strādā, nedz policistiem, kas veic izmeklēšanu," aicina Rīgas mērs.
Kā ziņots, Zolitūdē 21.novembra vakarā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, drupās dzīvību zaudējuši 54 cilvēki. Bīstamo darba apstākļu dēļ bojāgājušo mirstīgo atlieku meklēšana turpinājās četras dienas.
Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Kā ziņots, 2007.gada 23.februārī pansionātā "Reģi" notika plašs ugunsgrēks, ko izraisīja īssavienojums elektroinstalācijā. Ugunsgrēkā gāja bojā 26 pansionāta klienti.