Rīgas pašvaldības sociālajā sistēmā strādā 1170 cilvēku, no tiem 782 – ar klientiem Rīgas Sociālajā dienestā, Bērnu un jauniešu centrā, trīs pašvaldības sociālās aprūpes centros, Rīgas patversmē un Rīgas domes Labklājības departamentā.
Starptautiskajā sociālo darbinieku dienā vakar ar Rīgas domes Atzinības rakstiem tika apbalvoti 15 labākie sociālā darba speciālisti.
Sociālās palīdzības saņēmēju skaits Rīgā ir ievērojami samazinājies. Vai sociālajiem darbiniekiem darba tāpēc kļuvis mazāk? Piemēram, šogad dienesta uzskaitē ir par 500 cilvēkiem vairāk cilvēku ar kustību traucējumiem, kuriem Rīgas dome maksā pabalstu. «Iemeslus nezinu, varu tikai pieļaut domu par bezmaksas veselības pieejamību. Ja pie manis atnāk cilvēks ar 160 latu pensiju un viņam slimnīca par bezmaksas aprūpi ir uzrakstījusi rēķinu par 240 latiem, es varu vienīgi uzslavēt, ka viņam pieticis spēka atnākt un ir uzdrīkstēšanās risināt savas problēmas,» Rīgas Sociālā dienesta vadītāja Ervina Alkšņa teiktajā dzirdama skarba ironija. Viņš vēlas mainīt attieksmi pret Sociālo dienestu, kuru sabiedrībā nereti asociē ar nabagmāju vai vietu, uz kuru var nosūtīt, ja citas institūcijas nezina, ko darīt.
Darbinieks pats ir klients
«Sāpe ir darbinieki. Trūkst darba roku,» atzīst E. Alksnis. «Man ir sāpīgi runāt, ka dienesta darbinieki ir arī šā dienesta klienti. Nav daudz, bet vairāki desmiti ir. To ir emocionāli grūti pieņemt.» Rīgas Sociālajā dienestā darbinieki ir vieni no zemāk atalgotajiem. E. Alksnis saka – tiek meklēti risinājumi, kā darbiniekiem piešķirt bonusus – veselības apdrošināšanu, pieredzes apmaiņas braucienus, supervīzijas. Komunikācija ar kolēģiem arī mazina stresu, ar ko ikdienā jāsadzīvo dienesta darbiniekiem. Tālākapmācība varētu būt vēl viens stimuls, lai cilvēkus atalgotu nemateriāli.
Patīkami, ja cilvēki pasaka savu paldies. Oktobrī saņemtas septiņas pateicības, novembra sākumā – divas.
Kur ņemt kadrus?
E. Alksnis stāsta – ja šogad par sociālās palīdzības organizatoriem sāka mācīties septiņi cilvēki, tad tas nozīmē, ka viņu nepietiks nekad. Turklāt prasības ir ļoti augstas, viņiem jāpārzina normatīvo aktu sasaiste, sākot ar Satversmi un beidzot ar Rīgas domes noteikumiem, un jāprot to piemērot. Savukārt, ja sociālā darbinieka mācības izmaksā 700 latu gadā, tad savā mūžā viņš no sava atalgojuma nespēs atmaksāt šo kredītu. Turklāt daļa no augstskolu beidzējiem izvēlas labāk apmaksātu darbu.
Dienests ir atvērts jaunu speciālistu piesaistei, jo mērķis ir – dažu gadu laikā kļūt par labāko sociālo dienestu Latvijā.
Atteikt ir smagi
«Atteikt palīdzību ir sāpīgi, un darbiniekam tas ir emocionāls pārdzīvojums. Bet mūsu pienākums ir novērtēt situāciju atkarībā no tiem instrumentiem, kas ir mūsu rīcībā, no resursu pieejamības, jo mūsu funkcijas ir tādas, kādas mums deleģētas. Ja man ļautu, es visu Rīgas budžetu tērētu sociālām vajadzībām. Dažkārt ir sajūta, ka esam iespiesti no divām pusēm – ir cilvēka individuālās vēlmes un sabiedrības iespējas. Mēs sagaidām izpratni. Uzskatu, ka tomēr spējam daudzās lietās glābt un atbalstīt. Jo ir situācijas, kad cilvēki tiešām jāglābj – bērni, dzīvu bērnu vecāki. Tāpēc paldies kaimiņiem, Pašvaldības policijai, kas pamana, paziņo,» stāsta E. Alksnis.
Bieži vien Sociālo dienestu asociē ar naudas pumpi. E. Alksnis atgādina, ka sociālos pakalpojumus apmaksā rīdzinieki ar saviem nodokļiem.
Glābt un atbalstīt
«Mēs zinām, ko darām! Jā, mūsu vērtējums par situāciju atšķiras no jūsējā, bet es nekad nepiekritīšu, ka dienests ir atbildīgs par kāda indivīda rīcību!» strikti pasaka E. Alksnis. «Sociālais dienests nav represīva iestāde, mūsu filozofija ir glābt un atbalstīt, bet varam atbalstīt tos, kas to vēlas un spēj sadarboties.»
Pēc kaimiņu sniegtās informācijas, nācās glābt kādu 80 gadus vecu sievieti, kurais meita un mazmeita dzīvo netālu. «Mēs viņu atradām ar izgulējumiem, tārpiem un gandrīz nomirušu no bada. Aizvedām uz slimnīcu, tur viņu apārstēja, apkopa trīs četrus mēnešus. Visi rīdzinieki no saviem nodokļiem maksāja par viņas ārstēšanu. Ar kundzes piekrišanu ievietojām pansionātā. Tagad meita, kas uzskata, ka viņa vienmēr par māti ir rūpējusies, prasa, kāpēc viņai par to ir jāmaksā. Ja viņas mērķis bija nomērdēt māti badā, tad, jā, mūsu uzskati tiešām ir dažādi,» uzsver E. Alksnis.
Viņš novērojis, ka pēdējā laikā biežāk gadās cilvēki, kuri nav spējīgi adekvāti izvērtēt savas vajadzības. Kāda ģimene – māte un meita – jau divus gadus atsakās no pilnīgi visiem piedāvājumiem, arī no Sociālā dienesta sameklētajiem dzīvokļiem. Viņas prasa naudu. Iepriekš tiešām naudu viņām deva, līdz konstatēja, ka meita veselības stāvokļa dēļ nav spējīga parūpēties par māti.
***
UZZIŅAI
Informāciju par sociālajiem pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī par trūcīgas, maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu, Rīgas Sociālā dienesta Teritoriālo centru adresēm un pieņemšanas laikiem Rīgas iedzīvotāji var iegūt, zvanot uz Labklājības departamenta informatīvo bezmaksas tālruni 80005055, Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048 vai noskaidrot interesējošo informāciju mājaslapā www.ld.riga.lv.
Visi sociālo darbinieku pakalpojumi ir bez maksas un konfidenciāli!