Plāno būtiski reformēt bāriņtiesu darbu

Lai risinātu cilvēkresursu trūkumu bāriņtiesās, plānots atcelt prasību, kas nosaka, ka bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amata pienākumus var pildīt tikai no 30 gadu vecuma, paredz otrdien valdībā atbalstītie Labklājības ministrijas (LM) rosinātie grozījumi Bāriņtiesu likumā.

Izmaiņu pamatojumā norādīts, ka esošie darbinieki ir pārslogoti un profesionāli izdeguši, kas izteikti negatīvi ietekmē bāriņtiesu spēju kvalitatīvi veikt savus uzdevumus. Tostarp vairums izsludināto bāriņtiesas amatu konkursu beidzas bez rezultāta.

LM uzsver, ka tās mērķis ir nodrošināt, lai uz personu privāto dzīvi attiecināmus lēmumus pieņem ne tikai profesionāli sagatavoti speciālisti, bet arī ar praktisku darba un dzīves pieredzi, tādējādi uzlabojot bāriņtiesas uzdevumu izpildi un pieņemto lēmumu kvalitāti.

Ministrijā skaidro, ka 30 gadu vecuma ierobežojums minēto amatu pienākumu pildīšanai "objektīvi nav pamatots, jo mūsdienu apstākļos piemītošas personiskās prasmes, kompetence un profesionālās zināšanas ir izšķiroši svarīgākas nekā noteikta vecuma sasniegšana, turklāt vecuma ierobežojums pats par sevi ir uzskatāms par diskriminējošu."

Tā vietā bāriņtiesas amatu pretendentiem izvirzāmajām prasībām jābūt samērīgām ar veicamā darba uzdevumiem, kur atbilstību amatam nosaka iegūtā izglītība, profesionālās zināšanas un profesionālā pieredze, atzīst LM.

Vienlaikus paredzētas izmaiņas arī attiecībā uz citām prasībām šo amatu ieņemšanai. Ministrijā min, ka Bērnu aizsardzības centrā (BAC) bijis gadījums, kad saskaņā ar Bāriņtiesu likumu kandidāts neatbilst bāriņtiesas amata pretendentam izvirzītajām prasībām, jo nav bijis nodarbināts iegūtās izglītības tematiskajā jomā, kā arī iepriekš nav pildījis bāriņtiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai locekļa amata pienākumus, lai gan faktiski bijis ilgstoši nodarbināts bāriņtiesā un atbilda pārējām amata prasībām.

Tādējādi grozījumi paredz kandidātus amata atbilstībai vērtēt pēc minimālā iegūtās izglītības līmeņa, profesionālajām zināšanām, praktiskās darba pieredzes ar bērniem, ģimenēm vai sociāliem jautājumiem un kompetences, kas pierāda pretendenta spēju veikt amata pienākumus.

Tāpat likumprojekts paredz, ka uz amatu bāriņtiesā var pretendēt persona, kas ieguvusi augstāko izglītību izglītības programmu grupā "Sociālā labklājība" un "Policijas darbs", kas, LM ieskatā, ļaus piesaistīt speciālistus arī ar pieredzi sociālajos jautājumos un tiesību aizsardzības jomā, un kuriem ir prasmes konfliktu risināšanā un juridisko jautājumu izpratnē.

Likumprojektā tiek arī precizētas prasības attiecībā uz amata pretendenta darba stāžu. Darba pieredze tiktu vērtēta elastīgāk, ņemot vērā ne tikai iepriekš bāriņtiesā pildītu amatu, bet arī pieredzi citos ar bērnu tiesību aizsardzību saistītos amatos. Tādējādi turpmāk amata pretendentam būtu nepieciešams stāžs, kas atbilst iegūtajai izglītībai, vai darba pieredze varētu būt iegūta, pildot amata pienākumus, kas tieši saistīti ar bērnu vai aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzību.

Tiktu saglabāts pienākums pārliecināties par to, vai pretendentam nepastāv likumā noteikti ierobežojumi amata ieņemšanai, veicot personas datu apstrādi. Noteikts ierobežojums, ka nepilsoņi šos amatus ieņemt nevar.

Vienlaikus grozījumi likumā paredz ieviest bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmu ar visās pašvaldībās vienotu ikgadējās novērtēšanas sistēmu.

Līdzšinējā kvalifikācijas komisijas darbība bija orientēta uz bāriņtiesas amatpersonu kvalifikācijas novērtēšanu, galvenokārt, teorētisko zināšanu pārbaudē, kas nenodrošina precīzu priekšstatu par bāriņtiesu amatpersonu praktiskajām kompetencēm un pārskata perioda darba kvalitāti, skaidro LM.

Ar jauno novērtēšanas sistēmu šo funkciju pildītu darba devējs, tieši novērtējot amata pienākumu izpildi noteiktā periodā, tai skaitā vadības funkciju īstenošanu, sadarbības funkcijas īstenošanu pašvaldības starpinstitucionālo procesu sekmīgai nodrošināšanai, sadarbību ar tiešajām mērķa grupām un nepieciešamo kompetenču attīstību.

LM norāda, ka pašvaldībā ir pieejama objektīvāka informācija par konkrētu aktuālo periodu. Šāda pieeja veicinās vienotu kvalitātes standartu ievērošanu visās pašvaldībās, jo bāriņtiesu amatpersonas tiks vērtētas pēc skaidriem un vienotiem principiem.

Ņemot vērā, ka bāriņtiesas amatpersonas profesionālās kompetences novērtēšanu veiks darba devējs, ar likumprojektu tiks izslēgtas ar BAC kvalifikācijas komisijas izveidi un darbību saistītās normas.

Likumprojekts arī paredz darba devēja pienākumu atstādināt amatpersonu vēl pirms radīta kaitējuma konstatēšanas, proti, ja ir pamatoti riski trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm.

Savukārt, lai mazinātu nevajadzīgus juridiskus un emocionālus konfliktus starp vecākiem un bāriņtiesu, kā arī nodrošinātu, ka bērnam tiek dota iespēja paust viedokli bez likumiskā pārstāvja iejaukšanās, paredzēts noteikt bāriņtiesas tiesības veikt bērna viedokļa noskaidrošanu bez iepriekšējas saskaņošanas un nesaņemot likumiskā pārstāvja piekrišanu.

Tāpat bāriņtiesas amatpersonai paredzētas tiesības ierobežot informācijas saņemšanu par bērna turpmāko atrašanās vietu un noteikt aizliegumus satikties ar bērnu, lai novērstu apdraudējumu.

Likumprojektā atrunāts arī bāriņtiesas pienākums informēt BAC par ikvienu gadījumu, kad atkārtoti tiek pārtrauktas aizgādības tiesības. Šī norma netieši ietver arī bāriņtiesas iespēju nodrošināt pagaidu pārstāvību aizgādnībā esošai personai, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu tūlītēju vai būtisku tiesību un interešu aizskārumu, un nepieciešama steidzama rīcība. Šāda pagaidu pārstāvība var būt būtiska gadījumos, kad ir jārīkojas ar personas mantu, jāaizsargā viņas finanšu līdzekļi vai jāuzsāk juridiskas darbības, lai novērstu kaitējumu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka bāriņtiesām pienākumu lemt par audžuģimenes statusa izbeigšanu arī tajos gadījumos, kad audžuģimene bez pamatota iemesla sešus mēnešus (nepārtraukti) neuzņem vai atsakās uzņemt bērnu.

Tāpat paredzēts, ka psihiatra un narkologa atzinumus no potenciālā aizbildņa ir nepieciešams iegūt tikai selektīvos gadījumos. Šādi atzinumi tiktu pieprasīti, ja bāriņtiesas rīcībā būtu konkrēta informācija, piemēram, no Sodu reģistra, policijas, ģimenes ārsta vai citu personu sniegtās informācijas par iespējamiem psihiskiem traucējumiem vai alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu iespējamu atkarību vai bāriņtiesas novērojumiem, kas rada šaubas par veselības stāvokļa atbilstību.

Šāda pieeja ļautu paātrināt aizbildnības nodibināšanu gadījumos, kad nav pamatotu šaubu par personas spējām pildīt aizbildņa pienākumus, vienlaikus saglabājot nepieciešamo aizsardzības mehānismu gadījumos, kad pastāv risks bērna labklājībai, minēts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paplašina arī bāriņtiesas tiesības aizbildnības uzraudzībā. Bāriņtiesa var uzlikt aizbildnim pienākumu jebkurā laikā sniegt norēķinu par bērna mantas pārvaldību.

Tāpat paredzēts, ka lēmumu par ārpusģimenes aprūpi pieņem tā bāriņtiesa, kura lēmusi par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot savlaicīgu lēmumu pieņemšanu. Nodrošinot, ka viena un tā pati bāriņtiesa pieņem abus lēmumus secīgi, tiks veicināta ātrāka bērna ievietošana drošā un piemērotā vidē.

Arī tiesvedības procesā ziņas un atzinumus tiesai sniegs tā bāriņtiesa, kurai sākotnēji tika pieprasīts sniegt informāciju, pat ja lietas izskatīšanas gaitā mainās vecāku vai bērna deklarētā dzīvesvieta, paredz likumprojekts. Šādas izmaiņas nodrošinās konsekvenci un nepārtrauktību tiesas procesā, jo sākotnējā bāriņtiesa jau ir iepazinusies ar lietas apstākļiem un sniegusi savu vērtējumu, skaidro LM. Tomēr, ja tiesai būs nepieciešama papildu informācija objektīvai lietas izskatīšanai, bāriņtiesām, savstarpēji sadarbojoties, to būs iespējams sniegt.

Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimā.