Arlabunakti, Dzelzsgriezēj...
Vakar notika svinīga atvadīšanās no leģendārā latviešu rokmūziķa Aivara Brīzes. Tuvākie cilvēki, draugi, kolēģi, motobraucēji un talanta cienītāji pulcējās Rīgas krematorijā, lai noliktu ziedus, atcerētos un paturētu atmiņā līvu mūžam dzīvu, izpildot viņa skaņdarbus.
Atvadīties no Aivara Brīzes Rīgas krematorijā bija ieradušies vairāki simti cilvēku. Atvadvārdus un muzikālus priekšnesumus aizgājējam veltīja Ainārs Virga, Zigmars Liepiņš, Uldis Marhilēvičs, Niks Matvejevs, Fēlikss Ķiģelis, Igo, Olga Rajecka un citi Aivara Brīzes mūzikas līdzgaitnieki. No Aivara Brīzes atvadījās arī sabiedrībā pazīstami cilvēki, Maestro Raimonds Pauls, kā arī virkne Nacionālās apvienības politiķu – Raivis Dzintars, Einārs Cilinskis, kā arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Pēdējā gaitā mūziķi klātesošie izvadīja, kopkorī dziedot Raimonda Paula un Guntara Rača dziesmu Tikai nesaki nevienam, ko Aivars Brīze dziedāja kopā ar dzīvesbiedri
Elitu Veidemani.
Aktrisei Raimondai Vazdikai Aivars Brīze bija daļa ģimenes: «Jā, 16 gadi tuvas pazīšanās ir ļoti daudz. Tā kā veidoju kopā ar māsu atvērtu garīgu telpu, šobrīd jūtu, ka sāpes ir ļoti neizmērojamas. Vienmēr, protams, liekas, ka nāve ir nepelnīta, negaidīta un nelaikā. Laikam tas tā ir vienmēr. Mūs vieno kopīga dzīve, sadzīve, koncerti. Kopīgi braucieni slēpot uz Livinjo un kopīgas pasēdēšanas mājās. Skaidrs ir tas, ka būs jāmaina dzīve. Latvija ir zaudējusi brīnišķīgu mūziķi un dziedātāju, bet man viņa vairāk pietrūks kā cilvēka. Kā laba cilvēka.»
Mūziķis Fēlikss Ķiģelis par Brīzi saka: «Koknesis. Dzelzsgriezējs. Šis ir gadījums, kad tu nesaproti, kāpēc. Tik daudz vēl bija jādara. Viņš bija kapitāls. Viņš mums, puišeļiem, jaunajiem muzikantiem un bērniem bija tēvišķs. Viņš bija viens no tiem, kas deva Līvu garu jaunākai paaudzei.» Savukārt rokmūziķa, grupas Credo dibinātāja un basģitārista Valda Skujiņa pirmās atmiņas par Aivaru Brīzi saistās ar ceļu uz kādu Credo koncertu Salacgrīvā, kad grupa paņēmusi Aivaru Brīzi līdzi autobusā, jo viņš 80. gadu sākumā braucis uz Liepāju precēties. Savukārt no pēdējām atmiņām V. Skujiņš min sadarbību Raimonda Paula 75. gadu jubilejas koncertā. «Izpildījām Rozīt manu, nātru dārzā, un viņš lieliski nodziedāja Dieva Odina āriju roksāgā Senā Kursa. Liepājā šodien Zivju ielā, kur ir mūziķu Slavas aleja, degs svecītes. Deg jau droši vien tagad. Tumsā izskatīsies skaisti, bet būt ļoti skumji.» V. Skujiņš uzsvēra arī Aivara Brīzes labās īpašības – atvērtu sirdi, godaprātu un labestību.
«Viņš tiešām ir leģenda vārda pilnā nozīmē. Viņa būtība ir nemiera gars. Viņš gribēja sasniegt savus mērķus, domājot arī par citiem, un bija brīnišķīgs domubiedrs mūsu klubā. Un, protams, jebkurš no mums, motobraucējiem, šajā dienā jūt dvēselisku smagumu. Viņa gars, viņa leģenda būs mums visiem līdzi. Balss, kas pavadīja mūsu paaudzi, balss, kuru mūsu bērni ir uzķēruši, ies līdzi visur. Viņš vienkārši ir leģenda,» atzīst Pēteris Klikičs, kurš pārstāv motoklubu H.O.G. Riga Chapter Latvia.
Sociālās integrācijas valsts aģentūras vokālā ansambļa Spārni dalībniece Inta Kļaviņa pārstāv ansambli, kuru Aivars Brīze izveidoja pirms četriem gadiem. «Viņam mēs bijām mīļi, un viņš mums – ļoti svarīgs. Šoks ir, bet mēs turpināsim. Viņš mums ir ļoti daudz iemācījis. Viņš mums mācīja sapratni par dziedāšanu. Mēs no viņa iemācījāmies ne tikai muti atvērt vai nostāties pie mikrofona. Šobrīd esam sagatavojušies no viņa atvadīties, bet liekas, ka viņš jau tepat vien ir. Viņš ar mums runā, viņš mūs vada.»
Jau rakstīts, ka 22. oktobrī 51 gada vecumā pēkšņi mūžībā devās leģendārais latviešu rokmūziķis Aivars Brīze, kurš dziedājis vairākās grupās, arī leģendāro Līvu sastāvā. Rokoperā Lāčplēsis viņš tēloja Lāčplēša labo draugu Koknesi, un cilvēku atmiņās viņš tāds arī paliks – spēcīgs, dinamisks un uzticams draugs.