Latvija šomēnes pievienojās aicinājumam atcelt nāvessodu Eiropā un pasaulē. Šobrīd vēl apmēram 50 valstis pieļauj nāvessodu.
Kaut arī Latvijā nāvessods netiek izpildīts kopš 1996. gada un Latvija ir ratificējusi Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13. protokolu par nāvessoda pilnīgu atcelšanu, tik un tā pēc ciniskiem un cietsirdīgiem noziegumiem izskan viedoklis, ka atsevišķos gadījumos noziedznieks pelnījis nāvi.
Skaidrs, ka tā nenotiks. Valsts nenogalinās.
Valsts prezidenta kancelejas apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina norāda: «Sodam jābūt sodam. Nāvessods nav sods, tas iznīcina cilvēku.» Juristi un tieslietu eksperti gan norāda, ka ieslodzīto, tajā skaitā par smagiem noziegumiem notiesāto, cilvēktiesības tiek aizstāvētas arvien plašāk, pateicoties Eiropas regulējumam. Tikmēr noziedznieki rausta valsti aiz aukliņām kā marioneti.
Šobrīd Latvijas ieslodzījuma vietās ir 65 uz mūžu notiesātie (12 – apcietināti, 53 – notiesāti). Uldis Lujāns ir viens no pirmajiem uz mūžu notiesātajiem, kuram šogad bija tiesības pieprasīt apžēlošanu. Reiz jau viņš tika apžēlots – kad par slepkavībām piespriesto nāvessodu aizstāja ar mūža ieslodzījumu. Tolaik Valsts prezidentam apžēlošanas lūgumus iesniedza astoņi notiesātie, trīs no tiem viņš noraidīja. Piecus apžēloja. Pēc cietumā pavadītiem 20 gadiem mūžiniekam ir tiesības lūgt apžēlošanu. «U. Lujāns apžēlošanas lūgumu bija tiesīgs iesniegt 14. martā. To viņš arī izdarīja. Ieslodzījuma vietu pārvalde par viņu iesniegusi pieprasītos dokumentus. Tālākais atkarīgs no Valsts prezidenta. To, ka viņš būtu apžēlots vai lūgums noraidīts, mums ziņu nav,» Neatkarīgajai atbild Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve Ināra Makārova. Apžēlošanu šogad ir tiesības lūgt vēl pāris mūžiniekiem. «Vai viņi to ir izdarījuši, mēs nezinām, jo viņi lūgumu vispirms sūta Valsts prezidentam. Mēs uzzinām, kad tiek pieprasīti dokumenti. Vēl nekas nav jautāts,» informē I. Makārova. Ja prezidents nolems personas neapžēlot, tad viņi atkārtotu apžēlošanu varēs lūgt pēc gada.
E. Lodočkina savukārt norāda, ka personas datus aizsargā likums un viņas vadītajā dienestā šīs prasības ievēro skrupulozi. Tāpēc sabiedrība neuzzinās, vai ticis apžēlots slepkava, ievārījuma burciņas zaglis vai kukuļņēmējs. Likums neļauj norādīt pat pantus, pēc kuriem kāds ir notiesāts. Viņa skaidro, ka Valsts prezidentam ir dotas ekskluzīvas tiesības izvērtēt notiesāto apžēlošanas lūgumus, bet katrs gadījums tiek analizēts individuāli. Tāpēc nav iespējams apgalvot, ka slepkavas nekad netiks apžēloti. «Nevar vienu lēmumu attiecināt uz visiem,» viņa saka. Pat tad, ja vienā lietā notiesātie iesniedz apžēlošanas lūgumus, vienu var attaisnot, otru – ne.
Neatkarīgā uzklausīja viedokli, ka pašlaik Latvijā, iespējams, Eiropas prasības interpretē vairāk notiesātajiem par labu, un prognozi, ka Eiropas prasību dēļ nosacījumi kļūs vēl stingrāki attiecībā pret valsti un labvēlīgāki attiecībā pret notiesātajiem noziedzniekiem. Latvijas tiesu praksē jau tagad vērojama tendence piemērot mīkstākus sodus slepkavām. Pat par trim slepkavībām prokurora prasīto 20 gadu vietā tiesa var izlemt, ka pietiks ar 18 gadu ilgu cietumsodu.
Atklāti par to Neatkarīgās sarunbiedri nevēlējās izteikties, jo viņu viedokli varētu iztulkot kā eironekorektu, bet ārpus ieraksta sacīja, ka ieslodzītie aiz bezdarbības sevi nodarbina, rakstot sūdzības. Par visu ko. Arī par to, ka ieslodzījuma vietā krišnaītu nenodrošina ar veģetāru ēdienu, kas nepieciešams viņa garīgajai izaugsmei. Sūdzībnieku apkalpošanai ir izveidoti tādi štati, kas ierindas nodokļu maksātājam pat sapņos nerādās. Turklāt sūdzību rakstīšana notiek par valsts jeb nodokļu maksātāju līdzekļiem, jo ieslodzītajiem ir tiesības uz bezmaksas korespondenci. Sūdzēšanos Eiropas Cilvēktiesību (ECT) tiesā cietumnieki ir padarījuši par īstenu naudas pumpi. Piemēram, piecu gadu laikā ECT Latvijai piespriedusi kompensācijās ieslodzītajiem izmaksāt 63 700 eiro. Vienīgais labums – ja notiesātais vinnē un iegūst naudas kompensāciju, tad vispirms cietušie (ja to paredz spriedums) saņems piespriesto summu.