Kultūra

Vasaras izskaņā, 20. un 21.augustā, tiešsaistē un izkliedēti Cēsu pilsētā plānots septītais Sarunu festivāls LAMPA. Ja epidemioloģiska situācija būs labvēlīga, lai piedzīvotu sarunas klātienē, šogad LAMPA no ierastā Cēsu pils parka pārcelsies uz jaunām sarunu vietām skvēros, ielās, zaļajās zonās un būs dzirdama visā pilsētā, piedāvājot jaunu pieredzi dalībniekiem un apmeklētājiem - tuvākas sarunas drošā attālumā.

Inga Utena-Logina, kuru daudzi joprojām atceras kā Vislatvijas «Spieta» krustmāti, šā gada sākumā ir pielikusi punktu savam piecu gadu radošajam darbam – e-grāmatai «Katram sava grāmata galvā». Tās ir četras grāmatas vienā, 870 lapas, pilnas ar dzīvi – tik apjomīgs ir viņas pētījums par laiku, kurā dzīvojam, par vēsturi, kas veidojas šodien. Ikvienu, kurš jau sācis šo e-grāmatu lasīt, tā pārsteidz ar ideju, formu un saturu. Jo ir absolūti neparedzama un dzirkstoša kā šampanietis.

Turpinot stāstus par ievērojamiem cilvēkiem, kuru dzīve tā ai citādi bijusi saistīta ar Rīgu, būtu grēks nepieminēt izcilo vācu komponistu Rihardu Vāgneru (1813-1883). Viņš Latvijas galvaspilsētā pavadīja divus gadus, no 1837. līdz 1839. gadam pildot Rīgas Pilsētas teātra pirmā kapelmeistara pienākumus un sākot rakstīt operu «Rienci». Savā biogrāfijā Vāgners Rīgu pieminējis ar siltiem vārdiem, savukārt rīdziniekiem vienmēr Rīgu paticis dēvēt par Vāgnera pilsētu. Rīgā ir dažas vietas, kur joprojām iemūžināta dižā komponista piemiņa.

Vērts redzēt, dzirdēt, izlasīt: Kairiša un Meiers, Vanadziņš un Apeinis, Butāns un Teterovskis.

Ievērojamais amerikāņu džeza mūziķis un komponists Čiks Korea ir miris 79 gadu vecumā, liecina paziņojums, kas ceturtdien tika ievietots viņa "Facebook" lapā.

71. Berlīnes starptautiskā kinofestivāla galvenajam konkursam atlasīta Latvijas filmu studijā "Mistrus Media" veidotā kopprodukcija, ungāru režisora Deneša Naģa debijas spēlfilma "Dabiskā gaismā / Natural Light / Természetes fény".

Latvijas Arhitektu savienība (LAS) analizē 36 potenciālās Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnes Rīgā, informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Pērn rudenī uzsākto Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām, Kapelas un remtera telpās atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Lolitas Ritmanis mūzika filmai "Dvēseļu putenis" iekļuvusi ASV Kinoakadēmijas balvas "Oskars" nākamajā kārtā jeb tā saucamajā Short List. Vēl nevienai Latvijas spēlfilmai nav izdevies gūt tādus panākumus.

Kļūstot par Latvijas pilsoni, Rīgā dzimušais scenārists un kinorežisors Boriss Frumins var dot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrā, tādu viedokli filmas "Dvēseļu putenis" komandas un režisora Dzintara Dreiberga vārdā pauda filmas producente Inga Praņevska.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka pašlaik ārkārtējās situācijas laikā, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, par dažādu pasākumu un koncertu norisi ir pāaragri runāts.

Mākslinieks Aleksejs Naumovs nominēts prestižajai Hansa Kristiana Andersena balvai, informēja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Mākslas un tehnoloģiju nodaļas vadītāja Austra Avotiņa

Vērts redzēt, dzirdēt, izlasīt: divi pievilcīgi brālēni, trīs talantīgi Balanas, Rutulis un Gupalo.

2004. gadā arhitekta Pētera Blūma iniciētais Dobeles Livonijas pils saglabāšanas koncepts ar oficiālo nosaukumu “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” ir noslēdzies. Gluži kā Fēnikss no pelniem ir atdzimusi Dobeles pils kapela. Tagad, kaut arī atdzīvināta ir tikai celtnes daļa, to vairs grūti dēvēt par pilsdrupām, bet gluži neviļus un pamatoti gribas dēvēt par pili.

"Lielās mūzikas balvas 2020" žūrija šogad pieteikusi jaunu kategoriju - "Par radošu, drosmīgu un inovatīvu māksliniecisko darbību Covid-19 krīzes apstākļos", informēja VSIA "Latvijas koncerti" pārstāve Rinta Bružēvica, norādot, ka šogad nebūs kategorijas "Gada uzvedums".

1991.gada barikāžu muzeja, kas ir privāta, bet valsts akreditēta atmiņas institūcija, pastāvēšanai finanšu līdzekļi pietiek tikai nākamajiem sešiem līdz astoņiem mēnešiem, bet par tālāko pagaidām nav skaidrības, pavēstīja muzeja direktors Renārs Zaļais.

Uzņēmums SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" vērsies Satversmes tiesā (ST) saistībā ar Covid-19 dēļ valstī noteikto grāmatu tirdzniecības aizliegumu klātienē, apliecināja "Apgāda Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Otrdien valdības dienaskārtībā nonāks Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā tirdzniecības ierobežojumu tālākā taktika un stratēģija, sociālajos tīklos atzīmējis kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), paužot cerību, ka Ministru kabinets vienosies par grāmatu iekļaušanu tirdzniecībai atļauto preču sarakstā Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Žaņa Lipkes memoriāla 2018.gadā iedibinātā goda zīme Sudraba pagale šogad ceļos uz Aizputi, lai godinātu Dzeņu-Pūķu-Šusteru dzimtas varoņdarbu, mēģinot Aizputes pilī no nāves paglābt četrus no spaidu darbiem kūdras fabrikā aizbēgušos ebrejus, informē memoriāla direktore Lolita Tomsone.

Tīmekļa izsolē itāļu Renesanses mākslinieka Sandro Botičelli glezna pārdota par 80 miljoniem ASV dolāru, (66 miljoni eiro) pavēstījis izsoļu nams "Sotheby's".

Tallina pieteikusi savu kandidatūru dalībai ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Radošo pilsētu tīklā, pretendējot uz mūzikas pilsētas titulu, kas līdz šim piešķirts 47 pilsētām pasaulē, tai skaitā 19 pilsētām Eiropā.

Šogad plānotie XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki būtiski atšķirsies no citos gados pieredzētajiem, piemēram, izpaliks klātienes skates, vērienīgi kopkoncerti ar tūkstošiem dalībnieku un skatītāju. Organizatori informē, ka svētki notiks visas vasaras garumā visā Latvijā. Tieši kad, kur un kā – šie jautājumi šobrīd paliek neatbildēti, svētku norise lielā mērā būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas valstī.