Kultūra

Trešdien miris scenogrāfs, režisors, viens no Žaņa Lipkes memoriāla veidotājiem un ilggadējais Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs Viktors Jansons, sociālajos tīklos vēsta Lipkes memoriāls un Latvijas Mākslas akadēmija.

Animācijas nozares pārstāvji cer, ka Ginta Zilbaloža animācijas filmas "Straume" ("Flow") iegūtais "Oskars" iedvesmos jauniešus vairāk pievērsties šai nozarei.

Daļēji mainoties Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) ekspertu komisiju sastāvam, VKKF aicina pieteikties konkursa kārtībā jaunus ekspertus, kuru uzdevums būs VKKF kultūras projektu konkursos iesniegto pieteikumu vērtēšana, vēstīts VKKF izplatītajā paziņojumā medijiem.

“Straumes” panākumi tagad ir viens no apspriestākajiem tematiem daudzviet. Tā tas ir arī Jaņa Rozentāla Mākslas skolā. Tieši tur Zilbalodis spēra savus pirmos nopietnos soļus animācijā. Un pirms 12 gadiem tieši Rozentāla skolā arī tika ielikti pamati īsfilmai, kas vēsta par tumšpelēku kaķi ūdeņu pārņemtā pasaulē, vēsta TV3.

Jaunajā Rīgas teātrī trešo reizi Latvijā ar trešo nosaukuma latviskojumu “Mazās lapsas” iestudētā amerikāņu dramaturģes Lilianas Helmanes luga “The Little Foxes” prasa arī Latvijā par “Meža noslēpumu” nodēvētā “Another Part of the Forest" aktualizāciju.

Sestdien apbalvoti Latgales kultūras gada balvas "Boņuks 2024" ieguvēji, aģentūrai LETA pavēstīja pasākuma rīkotāji.

Piektdien, 28. februārī, režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” saņēma arī Francijas nacionālo kino balvu „Cēzars” kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Francijas kompānija „Sacrebleu Productions” ir viens no trim kopražojuma partneriem, un tieši Francijā sākās filmas starptautisko panākumu ceļš – ar pasaules pirmizrādi Kannu festivālā 2024. gada maijā un četrām balvām Ansī / Annecy festivālā jūnijā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē nākamās nedēļas trešdienā, 5. martā, no plkst. 10 līdz 13 varēs atvadīties no ilggadējā bibliotēkas direktora Andra Vilka, aģentūru LETA informēja LNB pārstāve Anna Muhka.

"Lielo mūzikas balvu 2024" kategorijā "Gada koncerts" svētdien Liepājā saņēma pianista Reiņa Zariņa, Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) un diriģenta Andra Vecumnieka programma "Sinfonia E. Jautājums bez atbildes" 17.februārī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars".

Liepājas pirmajā kultūras projektu konkursā 16 projektiem sadalīti 50 000 eiro, aģentūru LETA informēja Liepājas Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja Evija Lene.

Ceturtdien Kormūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā Rīgā par aizvadītā gada kora vadītāju atzīts Jurģis Cābulis, kurš diriģē jauniešu kori "Kamēr…" un Rīgas Doma kora skolas korus, bet par gada kori - Inta Teterovska vadītais jauniešu koris "Balsis".

Korsetes, krinolīna apakšbrunči un mazi zābaciņi – kāda ir mode un kā tā mainījusies, var uzzināt Modes muzejā. Tas ir stereotips, ka vīrieši neinteresējas par modi. Mode viņus skar tieši, vai viņi to apzinās vai ne, stāsta Modes muzeja projektu vadītāja Agrita Grīnvalde, kura "Neatkarīgajai" atklāj neskaitāmas nianses – kā ieraudzīt viltojumus un kas kolekciju padara īpašu!

“Šī lieta mums tomēr būs jāņem savās rokās,” TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” atzina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore, mākslas zinātniece Māra Lāce. Kurš ir dārgākais mākslas darbs pasaulē un kurš – Latvijā? Kāpēc “Purvīša balvu” vairs nesponsorēs Zuzāns? Kas notiks X stundā ar muzeja krājumiem? Saruna ar Māru Lāci TV24 ēterā piektdien, 14. februārī, plkst. 21:03!

Animācijas filma "Straume" nav ieguvusi ASV kinobalvu "Critics' Choice" ("Kritiķu izvēle"), vēsta aģentūra AFP.

Daži aktieri lomas dēļ ir gatavi uz visu, it īpaši, ja runa ir par lielu honorāru. Tomēr pat lielas summas ne vienmēr var pārliecināt zvaigznes pieņemt piedāvājumu, raksta rbc.

Režisore Kristīne Krūze iestudē amerikāņu autores Lilianas Helmanes lugu “Mazās lapsas”.

Otrdien, 4.februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts informatīvais ziņojums "Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna 2023.gadam izpildi", kurā atspoguļots XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku īstenošanas un XIII Latvijas Skolu jaunatnes deju svētku sagatavošanas process.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) saņēmis gleznas dāvinājumu no franču mākslinieka Bernāra Venē, aģentūru LETA informēja muzeja pārstāvji.

Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs, režisors Viesturs Kairišs iestudējis angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra lugu "Sapnis vasaras naktī", aģentūru LETA informēja teātra pārstāve Agnese Vārpiņa.

Režisors un producents Matīss Kaža Latvijas Nacionālajā teātrī iestudē izrādi "Nacionālais kanāls", aģentūru LETA informēja teātra pārstāve Baiba Tilhena.

Dziesmu un deju svētku starpsvētku pasākuma norisei Salaspilī trūkstošo finansējumu 30 000 eiro apmērā nodrošinās Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Rietumu Bankas galerijā ir atklāta izstāde “Ludolfs Liberts Rietumu Bankas kolekcijā”. Izstādē ir eksponēti vairāki desmiti izcilā latviešu mākslinieka gleznu no Rietumu Bankas mākslas kolekcijas, tajā skaitā ainavas, portreti un klusās dabas. Izstāde bankas telpās norisinās vienlaicīgi ar Ludolfa Liberta vērienīgu darbu izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā “Art Deco hipnotiskais spožums”, kuras ekspozīcijā arī ir iekļautas vairākas mākslinieka gleznas no Rietumu Bankas kolekcijas. “Rietumu Bankas Latvijas vecmeistaru gleznu kolekcijā Ludolfs Liberts ir viens no visplašāk pārstāvētajiem māksliniekiem. Izstāde bankas galerijā organiski papildina ekspozīciju Mākslas muzejā un sniedz apmeklētājiem vienreizēju iespēju ielūkoties meistara darbos, kuri ikdienā atrodas bankas biroja telpās. Var droši teikt, ka mākslas cienītājiem šobrīd ir unikāla, iepriekš nekad nebijusi iespēja maksimāli plaši iepazīties ar brīnišķīgo Ludolfa Liberta daiļradi,” uzsver abu izstāžu kuratore, Dr. Art. Natālija Jevsejeva. Ludolfs Liberts, neskatoties uz savu aizņemtību teātrī (no 1924. līdz 1937.gadam viņš bija viens no vadošajiem scenogrāfiem un režisoriem Latvijas Nacionālajā operā), bija ļoti ražens mākslinieks un viņa gleznoto darbu skaits ir ļoti liels. Ainava ir bijis vadošais žanrs Liberta glezniecībā. 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē un 30. gados viņš aktīvi ceļoja, un par sava veida liecībām šiem ceļojumiem kļūst daudzi itāļu, franču, vācu un citu Eiropas zemju pilsētu gleznotie skati. Viens no iemīļotākajiem Liberta motīviem – Venēcijas un Parīzes ainavas. Bez ainavām viņu saistīja arī klusās dabas žanrs, pārsvarā Liberts gleznoja ziedus. 20. gs. 30. gados tapa virkne portretu, kuru vidū ir slaveno vēsturisko personu, piemēram komponistu, vai senvēstures tipāžu portreti. Šajos gleznojumos atbalsojās Liberta režisora un scenogrāfa pieredze teātrī. Izstādē šo portretu sēriju pārstāv Bēthovena ģīmetne (1936). Gleznošana pēc atmiņas kopumā bija tipiska Libertam. Savas ainavas viņš arī pārsvarā gleznoja darbnīcā, nevis brīvā dabā. Iespējams, tā ir liecība tam, ka Libertam bija scenogrāfa domāšana – savā iztēlē viņš varēja uzburt jebkuru ainu, veidot ainavu kā iespaidu par jebkuru vietu un tamdēļ viņam nevajadzēja to redzēt savām acīm. Ludolfa Liberta darbu izstāde Rietumu Bankas galerijā (Rīgā, Vesetas ielā 7) ir atvērta katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz 18.00. Ieeja ir bez maksas. Izstāde norisināsies līdz 16. martam.